Laisvės paminklas Raunoje Memorialinė vieta
106
Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.
Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis.
Sākotnējais pieminekļa nosaukums bija "ES DŪR" - devīze - šķēps pārvēršas koklē un tautu izglābj dziesmu gars. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi - „Dievs, svēti Latviju”.
Pirms pieminekļa atklāšanas 1933.gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja kapsulu ar krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937.gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.
Komunistiskās okupācijas laikā uzraksts „Dievs, svēti Latviju” uz postamenta nokalts. Tas tika atjaunots, sākoties Atmodai, 1989. gada jūnijā.
Panaudoti šaltiniai ir literatūra:
https://visit.rauna.lv
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
Susijusi laiko juosta
Susijusios temos
Susijusi istorija
Raunos Laisvės paminklas arba Paminklas Raunos parapijos narių, žuvusių Pirmajame pasauliniame kare ir Laisvės kovose, atminimui
Raunos Laisvės paminklo idėjos ištakas galima sieti su 1929 m. rugpjūčio 21 d., kai Cėsių meras ir Cėsių rajono vadovas pakvietė į susitikimą žymiausius Raunos parapijos visuomenės veikėjus, kviesdami pagerbti laisvės pasiekimą ir pastatyti paminklą Raunoje.