Tēlnieks Kārlis Zemdega (1894-1963)
II WW2, IV Padomju okupācija

Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.
Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis.

Sākotnējais pieminekļa nosaukums bija "ES DŪR" - devīze - šķēps pārvēršas koklē un tautu izglābj dziesmu gars. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi - „Dievs, svēti Latviju”.

Pirms pieminekļa atklāšanas 1933.gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja kapsulu ar krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937.gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.

Komunistiskās okupācijas laikā uzraksts „Dievs, svēti Latviju” uz postamenta nokalts. Tas tika atjaunots, sākoties Atmodai, 1989. gada jūnijā.

Atrodas Rūjienas Centra laukumā.

Apskatāms trīs metrus augstais pelēkā Somijas granītā kaltais senlatviešu sargkareivja tēls, kas iedēvēts par “Tālavas taurētāju”, novietots uz trīs metrus augsta granīta pjedestāla, bet kopīgais pieminekļa augstums sasniedz 7,5 metrus. Sākotnējās skicēs un maketos K. Zemdega karotāja rokās bija licis zobenu, kas vēlāk nomainīts ar tauri. Piemineklis atklāts 1937. gada 15. augustā.

Šis piemineklis atspoguļo sarežģīto situāciju mūsu valsts un armijas tapšanā, kā arī šo notikumu novērtējumā. Tūlīt pēc Latvijas valsts proklamēšanas sākās Sarkanās armijas iebrukums un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdība rada patvērumu Liepājā. 1919. februārī ar Igaunijas armijas palīdzību sākās Latvijas atbrīvošana no ziemeļiem un Rūjienas apkārtnē notika pirmās mobilizācijas Tērbatā formējamam latviešu karaspēkam, kas pulkveža Jorģa Zemitāna vadībā izveidojās par Ziemeļlatvijas brigādi. Ziemeļatvijas brigāde cīnījās ne tikai pret lieliniekiem, bet arī pret landesvēru un dzelzs divīziju Cēsu kaujās. Rūjienas apkārtnē mobilizētie Ziemeļlatvijas karavīri cīnījās arī turpmākajās Neatkarības kara cīņās. Pēc kara galvenos uzvaras laurus saņēma ģenerālis Jānis Balodis un viņa komandētā Dienvidlatvijas brigāde, bet par Ziemeļatvijas brigādi bieži aizmirsa. Arī Rūjienā iecerētais piemineklis Ziemeļlatvijas brigādei tapa ilgi un 1937. gadā atklātais piemineklis oficiāli tika popularizēts kā piemineklis Rūjienas novada atbrīvošanai un kritušo karavīru piemiņai, nepieminot, ka Rūjienā bija sākums visiem Ziemeļlatvijas brigādē ietilpstošajiem pulkiem.

Piemineklis ir ne tikai Latvijas un Igaunijas ekskursantu iecienīts apskates objekts, kas zināmā mērā ir izejas punkts vairāku citu Rūjienā esošo Neatkarības kara piemiņas vietu apmeklējumam, bet "Tālavas taurētājs"  ir arī Igaunijas un Latvijas dažāda līmeņa valsts un pašvaldību amatpersonu vizīšu pieturas punkts.

Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis, kas plašāk pazīstams kā “Tālavas taurētājs”, 1998. gada 29. oktobrī iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 4522).

Piemineklis „Koklētājs” Talsos Ķēniņkalnā veltīts Brīvības cīnītāju piemiņai (autori K. Zemdega, tēlnieks V. Titāns). 20. gs. trīsdesmito gadu beigās Talsu pilsētas pašpārvalde pasūtīja tēlniekam K. Zemdegam (1894–1963) izgatavot pieminekli. 1938. gadā tēlnieks izgatavo skulptūras ģipša modeli, un Leču kalniņā tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm par pieminekļa tapšanas vēsturi. Otrais pasaules karš šo ieceri pārtrauca, taču mets tika paslēpts un saglabāts. Līdz ar neatkarības atjaunošanu atdzima arī iecere par pieminekļa pabeigšanu. V. Titāns sāk „Koklētāja” izkalšanu akmenī lauksaimniecības tehnikas muzejā “Kalēji”. Piemineklis atklāts 1996. gada 16. novembrī, un ceremonijā piedalījās arī toreizējais Valsts prezidents G. Ulmanis.

Atrodas Tukumā, Saules kalna pakājē.

Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis „Strēlnieks” ir viens no pēdējiem pieminekļiem, kas tika atklāts 1940. gadā pirms Latvija zaudēja neatkarību. Tajā attēlots jauns karavīrs, kurš nometies uz ceļiem un zvēr uzticību savai Tēvzemei. Pieminekļa pakājē atrodas Brāļu kapi ar vairāk kā 40 apbedījumiem.

1.pasaules kara laikā, kad Kurzeme atradās Vācijas armijas okupācijā, pie Pavārkalna nogāzes tika ierīkota kapsēta. Tur tika apglabāti nošautie cilvēki, kuriem Vācijas armijas kara tiesa piesprieda nāvessodu. Sākotnēji apbedījumi bija numurēti un tikai 1925. gadā izdevās noskaidrot visu sodīto cilvēku identitātes. Galvenokārt tie bija sagūstītie latviešu strēlnieku izlūki. Starp viņiem bija arī civiliedzīvotāji. Vēlāk cilvēku mirstīgās atliekas kopā ar kritušajiem Latvijas armijas karavīriem pārabedīja vietā, kur izveidoja Brāļu kapus K. Zemdegas pieminekļa pakājē.

Mūsdienās var aplūkot piemiņas vietu. K. Zemdega ir radījis vairākus izcilus pieminekļus, starp kuriem ir arī Tukumā redzamais.

Atrodas Džūkstes centrā, Piemiņas parkā.

Piemiņas vieta izveidota 1935. gadā kā veltījums Džūkstes draudzes 1. pasaules un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem karavīriem. Piemiņas vieta tapusi par Džūkstes un Slampes pagasta iedzīvotāju ziedojumiem. Reti kura Latvijas pilsēta varēja atļauties pieminekli, kāds redzams Džūkstē. Agrāk Džūkstes pagasts bija viens no turīgākajiem, lielākajiem un iedzīvotājiem bagātākajiem pagastiem.

Piemiņas vietas ideja ir izcelt kareiviskās īpašības un kara traģismu. Piemineklī attēlots liels trauks, kur simboliski atrodas kritušo pīšļi, kas tēvzemē pacelti augstākajā vietā. Trauks rotāts ar 18 zvaigznēm, lai kritušo latviešu karavīru piemiņa paceļas pāri ikdienībai. Lejā sāpēs atbalstās sievietes tēls, bet augšējais vīrieša tēls demonstrē cīnītāju panākumus. Viņa skatiens vērsts tālumā, un šo simbolu autors atstājis katram tulkot pēc sajūtas. Liesmojošs zobens norāda uz garīgās cīņas uzvaru.

Mūsdienās var aplūkot K. Zemdegas veidotu pieminekli, kas ir viens no simboliski interesantākajiem un skaistākajiem pieminekļiem Latvijā.

Atrodas ceļa posma Viļaka – Vientuļi (P35) kreisajā ceļa pusē, pie Jaškovas kapu kapličas.

Piemineklis Neatkarības karā kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem.

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis 1920.gadā Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai Jaškovā pirmo reizi tika atklāts 1935.gada 22.septembrī pie 1929.gadā ierīkotajiem Viļakas brāļu kapiem.
Brīvības cīņās pret sarkano armiju Viļakas novadā sākās ar Latvijas armijas un Latgales partizānu pulka uzbrukumu 1920.gada 9.janvārī. Tajā piedalījās arī igauņu karavīri. Viļaku atbrīvoja jau 9.janvārī, bet cīņas uz austrumiem no tās turpinājās vēl vairākas dienas. Gan pirms, gan pēc Viļakas atbrīvošanas kritušie karavīri tika apbedīti dažādās vietās, ko zināja vietējie iedzīvotāji. Nostabilizējoties Latvijas valstij, Viļakā sāka domāt par kopēju brāļu kapu iekārtošanu. Jau no 1923.gada 18.novembra pēc svinīga dievkalpojuma katoļu baznīcā, kuru noturēja dekāns P.Apšinīks, liels gājiens devās uz jaunveidojamo brāļu kapu vietu uzkalniņā, tā sauktajā Jaškovā - tiešā Viļakas tuvumā. Drīz uzbūvēja pieminekļa pamatus, sākās ziedojumu vākšana piemineklim. Kritušo karavīru kapavietu apzināšana prasīja laiku, tikai 1929.gada 3.novembrī notika pārapbedīšana topošajos brāļu kapos. Tajos apbedīti Viļakas apkārtnē kritušie 31 latviešu un 14 igauņu karavīri.1935.gadā piemineklis bija gatavs un 22.septembrī to svinīgi iesvētīja.
Pirmskara Latvijas valsts neatkarības gados ar brāļu kapiem un šo pieminekli bija saistīti visi valstiski svarīgākie pasākumi Viļakas pagastā.
Piemineklis tika sagrauts pēckara padomju varas gados, bet tā granīta daļas, lai gan bojātas, bija saglabājušās. Pieminekli atjaunoja un 1990.gada 11.novembrī - Lāčplēša dienā.