Rauna Freedom Monument or Monument to the memory of the members of the Rauna parish who fell in the First World War and the Freedom Struggles
Raunas Brīvības pieminekļa idejas aizsākumi meklējami 1929. gada 21. augustā, kad Cēsu pilsētas galva un Cēsu apriņķa priekšnieks uz apspriedi saaicināja redzamākos Raunas pagasta sabiedriskos darbiniekus, aicinot godināt brīvības iegūšanu un celt pieminekli Raunā.
Šim mērķim atvēlēja Ls 1200 lielu naudas summu no Ziemeļu Latvijas atbrīvošanas cīņu piemiņas komitejas kapitāla. No sanākušo Raunas sabiedrisko darbinieku vidus ievēlēja pagaidu prezidiju trīs cilvēku sastāvā, kuru uzdevums bija popularizēt Brīvības pieminekļa celtniecības ideju un organizēt pārējo cilvēku iesaistīšanos.
1929. gada 13. oktobrī tika sasaukta sapulce, kurā piedalījās dažādu Raunas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri nolēma veidot jaunu organizāciju un nosauca to par Raunas un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa komiteju. Par komitejas priekšsēdētāju ievēlēja mācītāju Arvīdu Treici, par kasieri skolotāju Eduardu Auku, bet par sekretāru J.Grīsli.
Viens no pirmajiem jaunās komitejas uzdevumiem bija atrast vietu pieminekļa celtniecībai. Kā piemineklim izdevīgāko un piemērotāko vietu izvēlējās Raunas pagasta padomei piederošo zemes gabalu starp Raunas pilsdrupām, Lauksaimniecības biedrības namu un Rīgas šoseju. Interesanti, ka pēc 20. gs. 30. gados presē lasāmās informācijas redzams, kā sākotnējā un iespējamā pieminekļa atrašanās vieta tiek minēts Raunas Tanīsa kalns, kas “ļautu pieminekli skatīt no tālienes”.
Pats sarežģītākais un laikietilpīgākais komitejas uzdevums bija pieminekļa celtniecībai nepieciešamo naudas līdzekļu vākšana. Tika vākti ziedojumi, rīkoti bazāri, loterijas, sarīkojumi, teātra izrādes, kā arī izsūtīti personīgi aicinājumi dažādām organizācijām – ziedot lielākas naudas summas. Kopumā pieminekļa būvniecībai un laukuma iekārtošanai savāca ap Ls 8000. Lielākie ziedotāji bija – Ziemeļu Latvijas atbrīvošanas cīņu piemiņas komiteja (Ls 1200), Raunas krāj-aizdevumu sabiedrība (Ls 1669,50), Raunas-Baižkalna piensaimnieku sabiedrība (Ls 550), Raunas Savstarpējā uguns apdrošināšanas sabiedrība (Ls 350), Kultūras fonds (Ls 600). Pārējo summu savāca no sarīkojumiem un privātiem ziedotājiem.
1930. gada rudenī Raunas un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa komitejas pārstāvji devās uz Rīgu pie Valsts prezidenta sekretāra, lai apskatītu Rīgas Brīvības pieminekļa metu konkursa darbus. Raunēniešu uzmanību īpaši piesaistīja jaunā tēlnieka Kārļa Baumaņa (Zemdegas) godalgotais mets “Es-dūr”, kas Rīgas Brīvības pieminekļu konkursā ieguva 3. godalgu. Pieminekļa idejas pamatā – šķēps pārvēršas koklē, cīņas gars apvienojas ar dziesmu. Pēc pārrunām ar meta autoru, Raunas un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa komiteja savā 1931. gada 18. oktobra sapulcē nolēma Raunā celt pieminekli pēc tēlnieka K.Baumaņa (Zemdegas), par materiālu izmantojot vietējo granītu. Piemineklim derīgu akmeni atrada apmēram 4 km no Raunas centra, netālu no bijušās Lorenču pusmuižas. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija smago akmeņu pārvietošana uz Raunu.
Paralēli tam komiteja strādāja arī pie pieminekļa laukuma izveides – piekalnes norakšanas, terašu izveides, kāpņu ierīkošanas, koku un krūmu stādīšanas. 1932. gada pavasarī komiteja noorganizēja piemiņas ozolu alejas stādīšanu pieminekļa laukumā. Katrs iestādītais ozols ir kā piemiņa kādam no Brīvības cīņās bojā gājušajiem Raunas draudzes locekļiem. Zem katra iestādītā ozola ieraka pudeli ar bojā gājušā Raunas draudzes locekļa vārdu un īsiem biogrāfiskiem datiem. 1932. gada 19. jūlija notika svinīgs pieminekļa pamatakmens likšanas pasākums. Pieminekļa pamati ierakti apmēram 10 pēdu dziļumā, kopa ar svinīgi parakstītu aktu, monētām, laikrakstiem un citiem priekšmetiem.
Lai veiksmīgāk realizētu pieminekļa celtniecībai nepieciešamā finansējuma jautājumu, Raunas un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa komiteja nolēma kļūt par oficiālu organizāciju un reģistrēties kā Raunas draudzes brīvības pieminekļa biedrība. 1933. gada 21. maijā tiek ievēlēja jaunās biedrības valde. Par biedrības priekšsēdētāju kļuva mācītājs Arvīds Treicis, par sekretāru – skolotājs Jēkabs Pinnis, par kasieri – skolotājs Eduards Auka, par biedrzini – ārsts Rūdolfs Skaidrais, bet par priekšsēdētāja biedru – D.Muižnieks. Par vienu no jaunās valdes galvenajiem uzdevumiem kļuva pieminekļa atklāšanas svētku noorganizēšana 1933. gada 20. augustā.
1933. gada 20. augustā notika Raunas Brīvības pieminekļa atklāšanas svētki. Pasākums sākās ar svinīgu dievkalpojumu Raunas baznīcā, kur uzrunas teica profesors, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns Voldemārs Maldonis, Jaunpiebalgas mācītājs Jānis Ozols un Raunas draudzes mācītājs Arvīds Treicis. Dievkalpojumā uzstājās Raunas apkārtnes kori Rūdolfa Skaidrā vadībā un 8. Daugavpils kajnieku pulka orķestris.
Pēc dievkalpojuma notika svinīga Valsts prezidenta Alberta Kvieša sagaidīšana un pieminekļa atklāšana. Uz pieminekļa atklāšanas svētkiem ieradās Valsts prezidents Alberts Kviesis, ģenerālis Krišjānis Berķis, Cēsu apriņķa priekšnieks Jānis Štucers, Cēsu apriņķa valdes priekšsēdētājs Kārlis Līkums, arhibīskaps Teodors Grīnbergs, Valkas apriņķa prāvests Kārlis Kundziņš, Igaunijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Jāns Melders (Jaan Mölder), Latvijas Universitātes rektors Jūlijs Auškāps u.c. Pēc svinīgajām uzrunām un pieminekļa atklāšanas, svētki turpinājās Raunas pilsdrupās, piedaloties Raunas un apkārtnes koriem un 8.Daugavpils pulka orķestrim. Pēc pieminekļa atklāšanas Raunas draudzes brīvības pieminekļa biedrība turpināja savu darbību, vācot līdzekļus tālākai pieminekļa laukuma labiekārtošanai.
Pēc pieminekļa atklāšanas, tas kļuva par vienu no Raunas sabiedriskās un kultūras dzīves centriem un Raunas simboliem. Visi lielākie Raunas pagasta svētki un notikumi līdz pat 1940. gadam tika organizēti pie Brīvības pieminekļa. 20.gs. 30. gados par skaistu tradīciju bija kļuvusi Raunas centra skolu skolēnu ziedu nolikšana pie pieminekļa, uzsākot mācību gadu.
Padomju gados Raunas Brīvības piemineklis tika saglabāts, iznīcināts tika tikai uz pieminekļa esošais uzraksts “Dievs, svēti Latviju”. Šajā laikā pasākumi pie pieminekļa nenotika, un tā teritorija bija nekopta un aizaugusi. Neskatoties uz to, ka pasākumi pie pieminekļa netika rīkoti, piemineklis ir redzams ļoti daudzās padomju laikā tapušajās fotogrāfijās. Tas skaidrojams ar to, ka pieminekļa laukuma teritorijā esošās kāpnītes bieži tika izmantotas fotografējot kopbildes. Joprojām spilgti cilvēku atmiņās ir saglabājušies vairāki stāsti par pieminekļa glābšanu no iznīcināšanas un cilvēkiem, kas rūpējušies par tā saglabāšanu. 20. gs. 70.-80. gados pieminekļa teritorijas sakopšanai pievērsās Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības Cēsu rajona nodaļas Raunas pirmorganizācija biedri. Neskatoties uz to, ka padomju gados pulcēšanās pie pieminekļa bija aizliegta, cilvēki slepeni lika svecītes un ziedus pieminekļa pakājē.
Atmodas laikā, 20.gs. 80. gadu otrajā pusē, piemineklis kļuva par brīvības un neatkarības simbolu, un šeit tika rīkoti dažādi pasākumi. Tā, piemēram, 1988. gada 18. novembrī Latvijas Tautas frontes Raunas grupa pie pieminekļa rīkoja Latvijas proklamēšanai veltītu pasākumu, un karoga mastā pie pieminekļa atkal plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Pateicoties Latvijas Tautas frontes Raunas grupas aktīvistiem un iedzīvotāju saziedotajiem naudas līdzekļiem, 1989. gada pavasarī tika veikta pieminekļa tīrīšana, teritorijā esošo kāpņu labošana un vēsturiskā uzraksta “Dievs, svēti Latviju” atjaunošana, ko veica akmeņkalis Ansis Rozenbergs.
Jaunu elpu piemineklis un tā teritorija ieguva 2011. gadā, kad, izmantojot LEADER programmas finansējumu, Raunas novada dome sakopa un labiekārtoja pieminekļa teritoriju un apstādījumus, kā arī veica paša pieminekļa restaurāciju. Katru gadu 11. novembrī pie pieminekļa tiek noliktas svecītes un piemiņas brīdī godināti Brīvības cīņu dalībnieki. Pēdējos gadus 4.maijā tika organizēti kopības velobraucieni no Rīgas Brīvības pieminekļa uz Raunas Brīvības pieminekli. Šodien piemineklis ir viens no spilgtākajiem Raunas un Latvijas brīvības simboliem.
Sarkane Ē. “Tur, kur Rauna…”, SIA “Latgales druka”, 2015.
Raksti periodiskajos izdevumos
Raunas bibliotēkas novadpētniecības materiāli
Raunas muzeja materiāli
Birutas Kunciņas atmiņas, pierakstītas 2020. gada 11. augustā
Ilonas Rekmanes atmiņas, pierakstītas 2020. gada 18. septembrī
Related timeline
Related topics
Related objects
Freedom Monument in Rauna
The monument, created by sculptor Kārlis Zemdegs, is dedicated to the memory of the members of the Rauna parish who fell in World War I and the War of Independence.
As one of the unrealized variants of the Riga Freedom Monument project, it was unveiled on August 20, 1933. The 3rd President of the Republic of Latvia, Alberts Kviesis, attended the opening event.
The original name of the monument was "ES DŪR" - the motto - the spear turns into a kokle and the people are saved by the spirit of song. The base of the monument is decorated with the words of the hymn composed by Baumaņi Kārlis - "God, bless Latvia".
Before the monument was unveiled in 1933, the people of Raunė, while carrying out landscaping work around the monument, planted an oak alley and placed a capsule with the name of a fallen soldier under each oak tree. Later, in 1937, the names of the fighters were engraved on a white marble slab, which is placed in the church.
During the communist occupation, the inscription "God, bless Latvia" was removed from the pedestal. It was restored when the Revival began in June 1989.
Freedom Monument in Riga
The Freedom Monument was one of the central symbolic points of the Awakening events. On June 14, 1987, the human rights group Helsinki-86 organized an unauthorized public flower-laying ceremony at the Freedom Monument. Two months later, on August 23, Helsinki-86 called for a rally at the Freedom Monument on the 48th anniversary of the Hitler-Stalin Pact of August 23, 1939. During this rally, Soviet police beat and arrested demonstrators. In the following years, flower-laying ceremonies at the Freedom Monument became a part of all major demonstrations and other mass events .
Located in the center of Riga, on Freedom Square.
The Freedom Monument is one of the most outstanding monuments of Latvian history, architecture and art. Built according to the project of Kārlis Zāle with public donations. It was unveiled in 1935 as a symbol of the Latvian people's freedom and love of their homeland. Together with the Riga Brothers' Cemetery ensemble, it belongs to the most valuable examples of monumental architecture and sculpture.
The Freedom Monument expresses the ethical and aesthetic values of Latvian culture. The symbols reflect the philosophical essence of freedom and the historical ideas of the Latvian nation about the stages of the struggle for independence. They point to the embodiment of physical and spiritual strength. The heroic language tells the story of the Latvian people as self-reliant, active creators of history and the determinants of their own destiny.
In its place, there was originally a monument to Russian Tsar Peter I. During World War I, it was dismantled to be transported by ship to Petrograd. The ship was torpedoed by a German submarine, and it sank off the Estonian island of Vormsi. The Soviet occupation regime planned to demolish the Freedom Monument several times, but this did not happen.
Today, you can see one of the symbols of Latvia and observe the traditions of the army honor guard.
A tactile Freedom Monument has been created on the canal bank, next to the Freedom Monument. This special bronze miniature was created by sculptor Ivars Miķelsons on a scale of 1:50.



























