Pirmais pasaules karš un neatkarības kari Dienvidlatvijā
1. diena.
20 km
Diena tiek pavadīta Liepājā
Praktiskā informācija
- Maršruts ir domāts kā padomdevējs - kā optimālāk apceļot reģionu vai valsti, vai divas valstis ar mērķi iepazīt to militāro mantojumu;
- Braucējam pašam ir jāizplāno – cik no ieteiktajiem objektiem un vietām viņš vienas dienas laikā var iepazīt;
- Pirms ceļojuma ir jānoskaidro apskates vietu (muzeju, kolekciju, fortifikācijas u.c. objektu) darba laiks;
- Vietās, kur ir iepriekšēja pieteikšanās (vietējie gidi, privātas kolekcijas, cits), ir jāpiesaka vizīte, norādot datumu un laiku. Ja ceļojums tiek atcelts, ir jāinformē pieteiktās vietas;
- Naktsmītnes ir jārezervē laicīgi. Vasaras sezonā, īpaši jūras piekrastē naktsmītnes var būt nepieejamas. Daļa no ēdināšanas uzņēmumiem ziemas sezonā var nestrādāt;
- Ceļojumam izvēlieties ne tikai vasaru, bet arī citus gadalaikus;
- Latvijas – Lietuvas – Igaunijas robežas pa autoceļiem var šķērsot brīvi bez ierobežojumiem un jebkurā diennakts laikā. Iebraucot no vienas valsts otrā ir jābūt līdzi ID kartei vai pasei;
- Apmeklējiet tūrisma informācijas centrus, kur var iegūt papildus informāciju, bukletus, kartes.
Apskates objekti
Karosta (Maršruts)
Karosta ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visas Liepājas teritorijas. Karosta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā.
Mūsdienu Karostā savdabīgi savijas grezna 19. gs. beigu arhitektūra un militārais skarbums. Ēkās saskatāms Krievijas impērijas un PSRS militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. Karosta mūsdienās ir īpaši iecienīts tūrisma objekts.
Uzbūvēta pirms 1.Pasaules kara Krievijas armijas vajadzībām. 1890. gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētas celtniecība. Sākotnēji tā tika dēvēta par Imperatora Aleksandra III ostu. Projektēta kā pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām.
Jaunās ostas būvniecību oficiāli atklāja Krievijas imperators Aleksandrs III 1893. gada 12. augustā. Lai gan Aleksandra III nāve 1894. gadā mainīja Krievijas ārpolitiku, jaunās ostas pamatbūvniecību noslēdza 1906. gadā. Cietoksnis sastāvēja no četrām krasta aizsardzības baterijām – Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 6, kā arī vairākām fortifikācijas būvēm sauszemes pusē – Ziemeļu forts, Redāns, Vidus forts, Dienvidu forts un liela skaita munīcijas noliktavām. Pirmie karakuģi jaunajā ostā sāka bāzēties 1898. gadā.
Ostas un cietokšņa daļēju iznīcināšanu veica sākoties Pirmajam pasaules karam, pēc Vācijas Kara flotes apšaudes 1914. gada 2. augustā. Imperatora Aleksandra III ostas vēsture, kas sastāvēja tikai no būvēšanas un likvidācijas, noslēdzās 1915. gada maijā, kad Vācijas karaspēka ieņēma Liepāju.
Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Pēdējie padomju armijas karavīri Liepāju atstāja tikai 1994. gadā.
Karostā ir apskatāmi tādi militārā mantojuma objekti kā Ziemeļu mols un forti, Redans, Karostas cietums, Karostas ūdenstornis, Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, O.Kalpaka tilts uc.
Karostas Redans
Redans, jeb Redana forts atrodas Karostā, 14. novembra ielā, aptuveni 1,5 km no Ziemeļu fortiem, dabas liegumā "Tosmare".
Vēsturiski par redaniem dēvēja fortifikāciju elementus, kad garākus cietokšņu sienu posmus sadalīja īsākās sekcijās, uzbūvējot pret pretinieku izvirzītas V veida pozīcijas, kas ļāva labāk aizsargāt nocietinājumu sienu. Karostas Redans ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa forts, kas izvirzīta pret Tosmares ezeru. Karostai zaudējot savu cietokšņa nozīmi arī ap to izvietotie nocietinājumi un forti tika daļēji uzspridzināti un padarīti nelietojami. Tomēr Redans palika gandrīz neskarts.
1919. gada novembrī, pēc neveiksmes pie Rīgas, Pāvila-Bermonta Avalova spēki uzsāka intensīvu uzbrukumu Liepājai. Kaujas norisinājās arī pie Redana, kur cīnījās Liepājas Kara ostas komandantūras 80 karavīri virsleitnanta Radziņa vadībā. 14. novembra straujajā uzbrukumā bermontiešiem izdevās Redanu ieņemt. Tam sekoja Latvijas bruņoto vienību pretuzbrukums un Redans tika atgūts.
Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redana gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā.
Liepājas krasta artilērijas baterija Nr.2
Liepājas Karostas daudzu objektu vidū Liepājas krasta artilērijas baterija Nr.2 ir joprojām noslēpumainākā vieta Liepājā. Baterijā Nr. 2 nemainīgi bija ierīkota dažādu pastāvošo varu karaspēka munīcijas noliktavas.
Liepājas cietokšņa bateriju Nr. 2 izbūvēja tālāk no krasta līnijas un to aizsargāja augsts nocietinājumu valnis. Baterijas bruņojumā paredzēja 16 11 collu (280 mm) 1877. gada modeļa mortīras. Pēc cietokšņa likvidēšanas šeit bija ierīkotas munīcijas noliktavas. Sprādzienbīstamības dēļ teritorija 130 gadus bijusi sabiedrībai slēgta, apsargāta teritorija, bet tagad šeit ierīkota ekspozīcija par 1. Kurzemes divīzijas štāba darbību 1919. - 1940. gados, kā arī foto liecības par 1.Liepājas kājnieku pulku, 2. Ventspils kājnieku pulku un Kurzemes artilērijas pulku.
Karostas ūdenstornis, Karosta
Ūdenstornis atrodas Liepājā, Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā 29 – vietā kur iela satiekas ar Lazaretes ielu. Ūdenstornis bija būtiska Karostas celtne, jo apgādāja gandrīz visu Karostas teritoriju ar dzeramo ūdeni. Precīzs ūdenstorņa celtniecības laiks nav zināms, taču tas varētu būt starp 1903. un 1905. gadu. Projekta autors iespējams ir Sanktpēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis.
Ūdenstorņa darbību nodrošināja tvaika spēka iekārta ar diviem ogļu katliem, no kuriem viens tika turēts rezervē, tāpēc līdzās tornim ir tikpat augsts skurstenis. Transmisija darbināja četrus sūkņus, no kuriem divi bija rezervē. Četri dziļurbumi nodrošināja ūdens padevi sūkņiem, kas to uzsūknēja torņa piektajā stāvā esošajā rezervuārā, bet no turienes – Karostas virsnieku dzīvokļos un karavīru kazarmās.
Līdz ar Karostas nonākšanu Latvijas armijas rīcībā arī ūdenstorņa saimniecību pārņēma Latvijas Kara ministrija. Pec Otrā pasaules kara te saimniekoja Padomju armija. Ūdenstornis vairs savas funkcijas neveic kopš 1989. gada.
Lai gan tornis nebija militāra celtne, no tā 1919. gada novembrī Latvijas armija koriģēja britu karakuģu artilērijas uguni cīņā pret Bermonta karaspēka uzbrukumu.
https://industrialheritage.travel/lv/objects/karostas-udenstornis/51
Karosta Military Prison
Karosta Prison is a unique historical and tourist attraction in Liepāja, allowing visitors to learn about the more than century-old history of the military prison and the fates of those imprisoned there. The building was built around 1900 and served as a place of disciplinary punishment for military personnel until 1997.
From the very beginning, it has been a gloomy place for breaking people's destinies and suppressing free spirits. Various unexplained phenomena have been observed in the prison - knocking footsteps, electric bulbs unscrewing themselves, closed cells opening, and apparent images appearing in the corridors.
Today it is an important cultural and historical object that allows you to get to know the military history of Latvia and preserves memories of people's destinies at different stages of history. This is not an ordinary museum tour - it is a story about people's destinies and the harsh reality of history. During the tour, you have the opportunity to see the prison, which has remained almost unchanged since the times of the Tsar. Hear stories about the history of Karosta and unusual events from the daily lives of prisoners. Enter the cells and the solitary confinement, looking into the darkest places of the prison. Get to know the exhibitions about World War II, the Kurelians and the Soviet era.
Karosta Prison is not just a tourist attraction – it is a living witness to history.
Liepaja Fortress Battery No 6
The 6th Battery, which is the best preserved fortification structure today, was planned to protect the coast of Liepaja Fortress south of the Trade Canal. The battery was to house four 6-inch (152 mm) guns of the 1892 model of the Canet system, eight 11-inch (280 mm) guns of the 1887 model, nine mortars of various calibres and two 57 mm Nordenfeld anti-tank guns. At the beginning of the First World War, after the fortress had already been dismantled, Battery 6 still contained the armament used in April 1915, when the German Navy attempted to land a landing at the South Pier.
In the early 1920s, the construction of the Olympia Stadium, which can still be seen today, began on the battery site. The fortification ditch dug at the southern end of the battery is today included in the Liepāja Seafront Park.
Monument to Latvian Army Lieutenant Alfreds Klestrovs, battle site of the armoured train "Kalpaks"
Lieutenant Commander of the Armoured Train Lieutenant Alfred Klestrov , born 8 March 1897 in Liepaja. Graduated from Liepāja City School, then from the surveyors' school in Riga.
Conscripted into the Russian Army during World War I, graduated from the Battalion School in Moscow. Served on the Romanian front, fought in Ukraine. When Ukraine was occupied by German troops, he returned to Riga.
The Order was awarded in 1922
Conscripted into the Latvian Army in the spring of 1919, served in the additional battalion of the 3rd Latgale Division. In October 1919 he was assigned to the armoured train "Kalpaks" as a commander.
On 4 November 1919, when the Germans attacked Liepāja, the commander of the armoured train "Kalpaks", Lieutenant Alfred Klyestrov, under heavy artillery and machine-gun fire, counter-attacked and got behind enemy lines with the armoured train. Unable to open cannon fire, he led his team in a bayonet fight and dispersed the enemy, thus contributing to the withdrawal of the Bermontese attack, but he himself fell in this battle to a bullet from German soldiers who had entrenched themselves at home and remained behind the Latvian army soldiers.
In 1935, a memorial plaque was erected at the place of death of Lieutenant Alfred Klestrovs, commander of the armoured train "Kalpaks", at the junction of the Liepāja railway and Liepāja-Grobiņa highway.
