Pirmasis pasaulinis karas ir nepriklausomybės kovos Pietų Latvijoje

Karosta yra didžiausia istorinė karinė teritorija Baltijos šalyse ir užima beveik trečdalį visos Liepojos teritorijos. Karosta – unikalus karinių ir įtvirtinimų pastatų kompleksas Baltijos jūros pakrantėje, turintis ypatingą reikšmę Latvijos ir pasaulio istorijoje bei architektūroje. Karostoje yra tokie karinio paveldo objektai kaip Šiaurinis molas ir fortai, Redanas, Karostos kalėjimas, Karostos vandens bokštas, Šv. Nikolajaus stačiatikių Jūros katedra, Oskaro Kalpako tiltas ir kiti.

Redanas, arba Redanos fortas, yra Karostoje, lapkričio 14 d. gatvėje, apie 1,5 km nuo Šiaurinių fortų, gamtos rezervate „Tosmare“.

Istoriškai redanai buvo įtvirtinimų elementai, kur ilgesnės tvirtovės sienų atkarpos buvo dalijamos į trumpesnes dalis, įrengiant V formos pozicijas, nukreiptas į priešą, taip geriau apsaugant įtvirtinimų sieną. Karosto redanas yra XIX a. pabaigos Liepojos jūros tvirtovė, išsikišusi link Tosmarės ežero. Tvirtovei praradus savo, kaip tvirtovės, vaidmenį, aplink ją esantys įtvirtinimai ir fortai buvo iš dalies susprogdinti ir paversti nebenaudotinais. Tačiau Redanas išliko beveik nepaliestas.

1919 m. lapkritį, po nesėkmės Rygoje, Pavelo-Bermonto Avalovo pajėgos pradėjo intensyvų Liepojos puolimą. Mūšis vyko ir Redane, kur kovojo 80 Liepojos karinio uosto komendantūros kareivių, vadovaujamų vado leitenanto Radzinio. Lapkričio 14 d. per greitą puolimą bermontininkams pavyko užimti Redaną. Po to sekė Latvijos kariuomenės kontrataka ir Redanas buvo atsiimtas.

Birželio, liepos ir rugpjūčio mėnesiais kiekvieną dieną nuo 11.00 iki 17.00 val. Redane jūsų lauks patyręs gidas, pasiruošęs papasakoti daugiau apie Liepojos tvirtovę ir istorinius įvykius Karostoje.

Tarp daugelio Liepojos jūrų muziejaus eksponatų, Liepojos pakrantės artilerijos baterija Nr. 2 iki šiol yra paslaptingiausia vieta Liepojoje. Antrojoje baterijoje visada buvo įrengti įvairių valstybių karių šaudmenų sandėliai.

Liepojos tvirtovės 2-oji baterija buvo pastatyta toliau nuo pakrantės ir buvo apsaugota aukšta įtvirtinimų siena. Baterija buvo ginkluota 16 11 colių (280 mm) minosvaidžių, pagamintų 1877 m. modelio. Išardžius tvirtovę, čia buvo įrengti šaudmenų sandėliai. Dėl sprogimo pavojaus teritorija 130 metų buvo uždaryta visuomenei, saugoma, tačiau dabar čia įrengta paroda apie 1-ojo Kuršo divizijos štabo veiklą 1919–1940 m., taip pat eksponuojami 1-ojo Liepojos pėstininkų pulko, 2-ojo Ventspilio pėstininkų pulko ir Kuršo artilerijos pulko fotografiniai įrodymai.

Ūdenstornis atrodas Liepājā, Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā 29 – vietā kur iela satiekas ar Lazaretes ielu. Ūdenstornis bija būtiska Karostas celtne, jo apgādāja gandrīz visu Karostas teritoriju ar dzeramo ūdeni. Precīzs ūdenstorņa celtniecības laiks nav zināms, taču tas varētu būt starp 1903. un 1905. gadu. Projekta autors iespējams ir Sanktpēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis.

Ūdenstorņa darbību nodrošināja tvaika spēka iekārta ar diviem ogļu katliem, no kuriem viens tika turēts rezervē, tāpēc līdzās tornim ir tikpat augsts skurstenis. Transmisija darbināja četrus sūkņus, no kuriem divi bija rezervē. Četri dziļurbumi nodrošināja ūdens padevi sūkņiem, kas to uzsūknēja torņa piektajā stāvā esošajā rezervuārā, bet no turienes – Karostas virsnieku dzīvokļos un  karavīru kazarmās.

Līdz ar Karostas nonākšanu Latvijas armijas rīcībā arī ūdenstorņa saimniecību pārņēma Latvijas Kara ministrija. Pec Otrā pasaules kara te saimniekoja Padomju armija. Ūdenstornis vairs savas funkcijas neveic kopš 1989. gada.

Lai gan tornis nebija militāra celtne, no tā 1919. gada novembrī Latvijas armija koriģēja britu karakuģu artilērijas uguni cīņā pret Bermonta karaspēka uzbrukumu.

https://industrialheritage.travel/lv/objects/karostas-udenstornis/51

Karostas cietums ir unikāls vēstures un tūrisma objekts Liepājā, kas ļauj apmeklētājiem iepazīt vairāk nekā gadsimtu senu militārā cietuma vēsturi un tajā ieslodzīto cilvēku likteņus. Ēka celta ap 1900. gadu un līdz pat 1997. gadam kalpojusi kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta.

Jau sākotnēji tā ir bijusi drūma vieta cilvēku likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Cietumā ir novērotas dažādas neizskaidrojamas parādības – klaudzoši soļi, elektrisko spuldzīšu pašizskrūvēšanās, aizvērtu kameru atvēršanās un šķietamu tēlu parādīšanās gaiteņos. 

Šodien tas ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais objekts, kas ļauj iepazīt Latvijas militāro vēsturi un saglabā atmiņas par cilvēku likteņiem dažādos vēstures posmos. Šī nav parasta muzeja apskate – tas ir stāsts par cilvēku likteņiem un skaudro vēstures realitāti. Ekskursijas laikā ir iespēja apskatīt cietumu, kas saglabājies gandrīz nemainīgs kopš cara laikiem. Dzirdēt stāstus par Karostas vēsturi un neparastiem notikumiem no cietumnieku ikdienas. Iekļūt kamerās un karcerī, ielūkojoties tumšākajās cietuma vietās. Iepazīt ekspozīcijas par II Pasaules karu, Kureliešiem un padomju laikiem.

Karostas cietums nav tikai tūrisma objekti – tie ir dzīvi vēstures liecinieki.

Liepājas cietokšņa krasta aizsardzībai uz dienvidiem no Tirdzniecības kanāla plānoja izbūvēt 6. bateriju, kas šodien ir vislabāk saglabājusies fortifikācijas būve. Baterijā plānoja izvietot četrus 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, astoņus 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus, deviņas dažādu kalibru mortīras un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus. Pirmā pasaules kara sākumā, jau pēc cietokšņa likvidēšanas, Baterijā nr. 6 vēl bija bruņojums, kuru izmantoja 1915. gada aprīlī, kad Vācijas Kara flote mēģināja izsēdināt desantu pie Dienvidu mola.

1920. gadu sākumā baterijas sākumā baterijas teritorijā sāka izbūvēt stadionu “Olimpija”, kas ir redzams arī mūsdienās. Baterijas dienvidu galā izraktais fortifikācijas grāvis, šodien ir iekļauts Liepājas jūrmalas parkā.

Bruņotā vilciena komandieris virsleitnants Alfrēds Kļestrovs , dzimis Dzimis 1897. g. 8. marta Liepājā. Beidzis Liepājas pilsētas skolu, pēc tam mērnieku skolu Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, beidzis praporščiku skolu Maskavā. Dienējis Rumānijas frontē, karojis Ukrainas teritorijā. Kad Ukrainu okupēja vācu karaspēks, atgriezies Rīgā.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. pavasarī, dienējis 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā. 1919. gada oktobrī piekomandēts bruņuvilcienam "Kalpaks" kā komandieris.

1919. gada 4. novembrī vāciešiem uzbrūkot Liepājai, bruņuvilciena “Kalpaks” komandieris, virsleitnants Alfrēds Kļestrovs zem stipras artilērijas un ložmetēju uguns devās pretuzbrukumā, ar bruņuvilcienu nokļuva aiz ienaidnieka ķēdes. Tā kā nebija iespējams atklāt lielgabala uguni, vadīja savu komandu durkļu cīņā un izklīdināja pretinieku, tā sekmēdams bermontiešu uzbrukuma atsišanu, taču pats šajā kaujā krita no vācu karavīru lodes, kas bija nostiprinājušies mājās un palikuši aizmugurē Latvijas armijas karavīriem.

Lāčplēša Kara Ordeņa III. šķira piešķirta 1922. gadā. 1935. g. bruņuvilciena “Kalpaks” komandiera, virsleitnanta Alfrēdam Kļestrova nāves vietā Liepājas dzelzceļa un Liepājas-Grobiņas šosejas krustojumā uzstādīta piemiņas plāksne