Somu jēgeri Erster Weltkrieg

Somu jēgeri (somu: Suomen jääkärit, zviedru: Finska jägartrupper, vācu: Finnische Jäger) bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons (vācu: das Königlich-Preußische Reserve-Jäger bataillon 27) 1916.—1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918. gada 13. februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā. Jēgeri piedalījās Somijas pilsoņu kara kaujās un somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” sastāvā arī Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās Pēc kara beigām izveidoja politiski ietekmīgo Jēgeru kustību (somu: Jääkäriliike, zviedru: Jägarrörelsen).

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Krievijas impērijas valdība 1914. gada novembrī izstrādāja Somijas lielhercogistes autonomijas ierobežošanas un rusifikācijas programmu. Tādēļ daļa no nacionāli noskaņotajiem somu patriotiem nevēlējās cīnīties Krievijas impērijas pusē un vērsās pie Krievijas ienaidnieka Vācijas, lai tā palīdzētu sagatavot karaspēku Somijas neatkarības cīņām pret Krieviju.

1916. gada pavasarī Vācijā jau bija gandrīz 2000 apmācītu somu karavīru, un viņu vienību Vācijas armijas sastāvā nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.  No 1916. gada 12. jūnija līdz 24. augustam tas apguva kaujas pieredzi Vācijas 8. armijas Jelgavas grupas (Gruppe Mittau) sastāvā Austrumu frontes iecirknī netālu no Pēterniekiem pie Misas upes. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu pārvietoja uz Rīgas jūras līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada 27. augusta līdz 13. decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Pēc ziemas kaujām 27. Karalisko prūšu rezerves bataljonu 1917. gada 25. martā pārvietoja uz Liepāju, kur tas uzturējās līdz pat 1918. gada februārim. Tolaik bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru. Pēc Brestļitovskas miera sarunu sākšanās somu jēgerus atvaļināja no Vācijas impērijas armijas. 1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas evaņģēliskajā Svētās Trīsvienības baznīcā. Jau 15. februārī, jēgeri ar kuģiem devās prom no Liepājas ostas, lai caur Vāsas ostu atgrieztos dzimtenē un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem. Labi apmācītie jēgeri palīdzēja izveidot jauno Somijas valsts armiju, kas uzvarēja pilsoņu karā.

More information sources

Juris Ciganovs. Somu jēgeru gaitas Latvijā. SARGS.LV (19.03.2018.): https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2018-03-19/somijas-jegeru-gaitas-latvija

Elvita Ruka – Birzule. Pa somu jēgeru kauju vietām. Latvijas Vēstnesis, Nr. 103. (24.04.1997.) : https://www.vestnesis.lv/ta/id/43133

Uzticīgi karogam un Somijas likumīgai valdībai. liepājniekiem.lv (19.02.2008): https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/uzticigi-karogam-un-somijas-likumigajai-valdibai/

Related timeline

Related objects

Monument in the memory of Finnish jaegers-sappers

Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.

Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.

Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.  

Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.

 

The memorial dedicated to the Finnish Jaegers

Atrodas Tukuma novadā Slokas - Talsu šosejas tuvumā, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu Rīgas jūras līča piekrastes kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1997. gadā vietā, kur 1.pasaules kara laikā atradās somu jēgeru pozīcijas. Somu jēgeri bija 1. pasaules kara laikā izveidota Vācijas armijas vienība, kas sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Vienība formēta slepenībā kā Vācijas armijas 27. Karaliskais prūšu rezerves bataljons. Vācijas armijā jēgeri bija tradicionālas un elitāras karaspēka vienības. Apmācībā uzsvaru lika uz augstu vienības mobilitāti, augstām kaujas spējām, izkoptām un daudzpusīgām karavīru iemaņām.

Karavīru mērķis bija cīnīties par Somijas neatkarību no Krievijas. Vienības sastāvā atradās gandrīz 2000 vīru, kuri tika iesaistīti karadarbībā Latvijas teritorijā. Somu jēgeriem bija lieli nopelni Somijas valsts un tās armijas izveidē.

Mūsdienās šajā vietā redzami  izteiksmīgi ierakumi skaistā piejūras mežā ar skatu uz jūru. Līdzās ierakumiem atrodas piemiņas zīme. Tā veidota no granīta akmens, kas senāk izmantota Somijas Manerheima aizsarglīnijas nocietinājumos Ziemas kara laika (1939-1940).

Related stories

Par Somu jēgeriem Latvijā

Somu jēgeru vēsture ir interesanta, jo tā ir ārkārtīgi līdzīga latviešu karavīru liktenim 1. pasaules karā un lielajai nozīmei nacionālās valsts izveidē. Arī somiem 1. pasaules karš bija iespēja, lai tiktu likti pamati Somijas neatkarībai un tās armijas izveidei. Avotā aprakstīts notikums, kad Latvijā tiek atklāts piemineklis somu jēgeriem.