Somu jēgeri I WW1

Somu jēgeri (somu: Suomen jääkärit, zviedru: Finska jägartrupper, vācu: Finnische Jäger) bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons (vācu: das Königlich-Preußische Reserve-Jäger bataillon 27) 1916.—1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918. gada 13. februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā. Jēgeri piedalījās Somijas pilsoņu kara kaujās un somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” sastāvā arī Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās Pēc kara beigām izveidoja politiski ietekmīgo Jēgeru kustību (somu: Jääkäriliike, zviedru: Jägarrörelsen).

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Krievijas impērijas valdība 1914. gada novembrī izstrādāja Somijas lielhercogistes autonomijas ierobežošanas un rusifikācijas programmu. Tādēļ daļa no nacionāli noskaņotajiem somu patriotiem nevēlējās cīnīties Krievijas impērijas pusē un vērsās pie Krievijas ienaidnieka Vācijas, lai tā palīdzētu sagatavot karaspēku Somijas neatkarības cīņām pret Krieviju.

1916. gada pavasarī Vācijā jau bija gandrīz 2000 apmācītu somu karavīru, un viņu vienību Vācijas armijas sastāvā nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.  No 1916. gada 12. jūnija līdz 24. augustam tas apguva kaujas pieredzi Vācijas 8. armijas Jelgavas grupas (Gruppe Mittau) sastāvā Austrumu frontes iecirknī netālu no Pēterniekiem pie Misas upes. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu pārvietoja uz Rīgas jūras līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada 27. augusta līdz 13. decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Pēc ziemas kaujām 27. Karalisko prūšu rezerves bataljonu 1917. gada 25. martā pārvietoja uz Liepāju, kur tas uzturējās līdz pat 1918. gada februārim. Tolaik bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru. Pēc Brestļitovskas miera sarunu sākšanās somu jēgerus atvaļināja no Vācijas impērijas armijas. 1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas evaņģēliskajā Svētās Trīsvienības baznīcā. Jau 15. februārī, jēgeri ar kuģiem devās prom no Liepājas ostas, lai caur Vāsas ostu atgrieztos dzimtenē un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem. Labi apmācītie jēgeri palīdzēja izveidot jauno Somijas valsts armiju, kas uzvarēja pilsoņu karā.

Papildus izziņas avoti

Juris Ciganovs. Somu jēgeru gaitas Latvijā. SARGS.LV (19.03.2018.): https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2018-03-19/somijas-jegeru-gaitas-latvija

Elvita Ruka – Birzule. Pa somu jēgeru kauju vietām. Latvijas Vēstnesis, Nr. 103. (24.04.1997.) : https://www.vestnesis.lv/ta/id/43133

Uzticīgi karogam un Somijas likumīgai valdībai. liepājniekiem.lv (19.02.2008): https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/uzticigi-karogam-un-somijas-likumigajai-valdibai/

Saistītās laikalīnijas

Saistītie objekti

Piemiņas zīme somu jēgeriem Smārdes kaujā

Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.

Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.

Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.  

Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.

 

Somu jēgeru cīņu piemiņas vieta

Atrodas Tukuma novadā Slokas - Talsu šosejas tuvumā, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu Rīgas jūras līča piekrastes kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1997. gadā vietā, kur 1.pasaules kara laikā atradās somu jēgeru pozīcijas. Somu jēgeri bija 1. pasaules kara laikā izveidota Vācijas armijas vienība, kas sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Vienība formēta slepenībā kā Vācijas armijas 27. Karaliskais prūšu rezerves bataljons. Vācijas armijā jēgeri bija tradicionālas un elitāras karaspēka vienības. Apmācībā uzsvaru lika uz augstu vienības mobilitāti, augstām kaujas spējām, izkoptām un daudzpusīgām karavīru iemaņām.

Karavīru mērķis bija cīnīties par Somijas neatkarību no Krievijas. Vienības sastāvā atradās gandrīz 2000 vīru, kuri tika iesaistīti karadarbībā Latvijas teritorijā. Somu jēgeriem bija lieli nopelni Somijas valsts un tās armijas izveidē.

Mūsdienās šajā vietā redzami  izteiksmīgi ierakumi skaistā piejūras mežā ar skatu uz jūru. Līdzās ierakumiem atrodas piemiņas zīme. Tā veidota no granīta akmens, kas senāk izmantota Somijas Manerheima aizsarglīnijas nocietinājumos Ziemas kara laika (1939-1940).

Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.

No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, kad līdz 1917. gada martā to pārvietoja uz Liepāju. Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.

1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu un liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.

Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.

Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.

No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, kad līdz 1917. gada martā to pārvietoja uz Liepāju. Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.

1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu un liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.

Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.

Muzejistaba pie Ledus laikmeta centra, kas veltīta igauņu brīvprātīgo pulkam Somijas armijā (“Somu zēni”)

Muzejistaba atrodas Sādjerves dabas centrā Eksi pagastā.

To atklāja 2002. gadā ar “Somu zēnu” piemiņas biedrības, Tartu pašvaldības un Somijas valsts rīkojumu un atbalstu.

Ekspozīcija sniedz ieskatu Somijā un Igaunijā notikušajās Otrā pasaules kara kaujās, kurās piedalījās tā sauktie “Somu zēni”. Šeit var aplūkot Jegevas un Tartu apriņķī notikušo kauju modeļus, kā arī Somu zēnu mundierus, aprīkojumu, bruņojumu, militāros apbalvojumus, personīgās mantas un fotogrāfijas. Apmeklētājiem ir atvērts arī bunkurs.

Somu jēgeru cīņu piemiņas vieta

Atrodas Tukuma novadā Slokas - Talsu šosejas tuvumā, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu Rīgas jūras līča piekrastes kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1997. gadā vietā, kur 1.pasaules kara laikā atradās somu jēgeru pozīcijas. Somu jēgeri bija 1. pasaules kara laikā izveidota Vācijas armijas vienība, kas sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Vienība formēta slepenībā kā Vācijas armijas 27. Karaliskais prūšu rezerves bataljons. Vācijas armijā jēgeri bija tradicionālas un elitāras karaspēka vienības. Apmācībā uzsvaru lika uz augstu vienības mobilitāti, augstām kaujas spējām, izkoptām un daudzpusīgām karavīru iemaņām.

Karavīru mērķis bija cīnīties par Somijas neatkarību no Krievijas. Vienības sastāvā atradās gandrīz 2000 vīru, kuri tika iesaistīti karadarbībā Latvijas teritorijā. Somu jēgeriem bija lieli nopelni Somijas valsts un tās armijas izveidē.

Mūsdienās šajā vietā redzami  izteiksmīgi ierakumi skaistā piejūras mežā ar skatu uz jūru. Līdzās ierakumiem atrodas piemiņas zīme. Tā veidota no granīta akmens, kas senāk izmantota Somijas Manerheima aizsarglīnijas nocietinājumos Ziemas kara laika (1939-1940).

Piemiņas zīme somu jēgeriem Smārdes kaujā

Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.

Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.

Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.  

Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.

 

Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”

Atrodas Alūksnē, Jāņkalna ielā 52, pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas.

2019. gada 23. februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas - Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa  līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc Otrā pasaules kara Eiropā. 

Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu - somu un latviešu - cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī "Ziemeļu zēni" piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.

Apriķu muzeja kolekcijas un Sarkano partizānu darbības rajoni

Apriķu muižas ēkā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Somijas militāro personību Karlu Gustavu Mannerheimu - 175 muzeja priekšmeti, interaktīvais stends "K.G.Mannerheims un Apriķi" (trīs valodās- latviešu, angļu un somu) ar 6 sadaļām - par Apriķu muižu, par K.G.Mannerheimu kā karavadoni Ziemas karā, kā Somijas brīvības cīņu vadītāju un par viņa saikni ar Apriķiem.

Tāpat muzejā apskatāmi 2.Pasaules kara priekšmeti ar vācu un sarkanās armijas simbolikas zīmēm, kā arī karte – Sarkano partizānu darbības rajoni un Sarkano partizānu apraksti.

Apriķu muižas (Apprikken) apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. No 1902. līdz 1912. gadam muižas īpašnieki ir Karls Gustavs Mannerheima ģimene. Mannerheims vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu, un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā autors.

 

Saistītie stāsti

Par Somu jēgeriem Latvijā

Somu jēgeru vēsture ir interesanta, jo tā ir ārkārtīgi līdzīga latviešu karavīru liktenim 1. pasaules karā un lielajai nozīmei nacionālās valsts izveidē. Arī somiem 1. pasaules karš bija iespēja, lai tiktu likti pamati Somijas neatkarībai un tās armijas izveidei. Avotā aprakstīts notikums, kad Latvijā tiek atklāts piemineklis somu jēgeriem.

Somu jēgeru karoga iesvētīšana Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gadā Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā, kur pirms došanās uz mājām, somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.