Partizānu ceļi un takas Augštaitijā

Utenā, netālu no galveno autoceļu Kauņa–Daugpilis (A6) un Viļņa–Utena (A14) krustojuma.

Muzejā 2015. gadā atrodas bijušajā Utenas šaursliežu dzelzceļa stacijā. Kā tas tiek pasniegts, tas ir muzejs, kas pilns ar dzeju un smalki atklāj pēckara patiesību. Izstādē "Kopējā Eiropas identitāte totalitāro režīmu kontekstā" tiek piedāvāts iepazīt visas Lietuvas un Eiropas pagātni caur viena Lietuvas reģiona vēsturi. Tas stāsta par Eiropas sadalīšanu 1939. gadā. pēc slepeno protokolu līgumiem, padomju okupācija Lietuvā, lietuviešu piespiedu dalība Otrajā pasaules karā, trimda, pēckara pretošanās un kolhozu izveide Utenas novadā. Sāpīgie 1940.-1965. Utenas novada un Lietuvas notikumi tiek atklāti, salīdzinot tos ar dzīvi aiz dzelzs priekškara pēc kontrasta principa.

Traģisks nospiedums ir arī šaursliežu dzelzceļa stacijas vēsturē. No šejienes 1941. un 1945.-1953. vagoni ar trimdiniekiem ripoja uz Sibīriju.

Brauc pa 1216. ceļu Šimoņu mežā (ir norādes zīme, stends).

Pēckara Lietuvas partizānu kauju laikā Šimonių giria bija Aļģimantas apriņķa lielākās Aukštaitijas partizānu vienības darbības centrs. Šajā rajonā 1945.g darbojās ap 200, un 1952. g jau tikai 20-30 partizāni. No 1947.-1949 Šimonias mežā tika nodibināti Austrumlietuvas partizānu apgabala komandieri (Karalis Mindaugs). Jonass Kimšto-Žalgiris un 1949. g pēdējā amatu pārņēmušā Antana Starkaus-Montes slēpņi - komandpunkts, no kura tika vadīta partizānu kustība Aukštaitijā. Aļģimanta apriņķa partizānu kauju maršruts aicina iepazīties ar Aļģimanta apriņķa 6 partizānu slēptuvēm, kuras tika ierīkotas un kurās slēpās un cīnījās Žaliosios, Šarūna un Kunigaikška Margu apgabala partizāni. Šimoņu mežā ir divi dažāda garuma pastaigu maršruti (5 km un 10 km), kas aicina ceļot pa partizānu ceļiem.

Pabraucot garām Anrioniškis pilsētas kapiem (ir norādes).

Šajā slēptuvē no 1944. līdz 1949. gadam darbojās Lietuvas partizānu komandpunkts Austrumlietuvas (Karalias Mindaugas) apgabalā. 1944. gadā Balys Žukauskas kopā ar brāļiem Petrusu un Juozu Jovaišiem slēpni nodibināja vasarā un sāka slēpties 1944. gadā. izsludināja mobilizācijas Sarkanajā armijā. 1945. gadā Gada nogalē viesošanos sāka Antans Slučka-Šarūnas, kurš pirmais Troškūnu apkaimē nodibināja partizānu grupu, bet vēlāk Šarūņu izlasē apvienoja Rokišķu, Anīkšču, Kavarsko, Troškūnu un Andrionišku partizānus. slēpnis. 1947. gadā A. Slučka-Šarūnas kļuva par Aļģimanta apriņķa priekšnieku, un 1949. g Austrumlietuvas apgabala komandieris. Tas nozīmē, ka kopš 1949.g slēptuve kļuva par Austrumlietuvas reģiona galveno mītni. Paslēptuve, kas piecus gadus veiksmīgi patvēra partizānus, tika atbrīvota 1949. gadā. 28. oktobrī, kad MGB armijas daļas ielenca viensētu, tajā slēpušies partizāni nepiekrita padoties un uzspridzinājās.

Šobrīd tur ir saglabājies bunkurs, krusts un piemineklis bojā gājušajiem.

Anīkšču rajona Troškūnu pilsētas centrā, netālu no Sv. Trīsvienības baznīca.

1944-1953 Partizānu kara laikā Lietuvas teritorija tika sadalīta 9 partizānu apgabalos. 1947-1950 Panevēžas un Anīkšču apkaimē darbojās Lietuvas partizānu Aļģimantu apriņķis, kura tapšana ir cieši saistīta ar Troškūniem. Šīs pilsētas iedzīvotāji organizēja partizānu vienības Aukštaitijā. Troškūnos dzimis un dzīvojis pirmais Aļģimanta apriņķa komandieris Antanas Slučka-Šarūnas.

1996. gadā Pēc Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra iniciatīvas Troškūnos tika uzcelts Aļģimanta apriņķa partizāniem veltīts piemineklis. Pieminekļa autors ir tēlnieks Jonas Jagėla un arhitekte Audrone Kiaušiniene. Galvenā pieminekļa daļa ir melnie akmens vārti, kas simbolizē tos, kas devās aizstāvēt Tēvzemi, un tos, kas neatgriezās. Vārtu malās uzstādītie bronzas krusti simbolizē kristīgo ticību, bet bronzas zobens, tāpat kā erceņģelis Sv. Miķeļa zobens simbolizē ticības un cerības gaismu. Laukumā pieminekļa priekšā melnas akmens plāksnes piemin trīs Aļģimanta rajona valstsvienības - Šarūnu, Žaliosios un hercogu Margisu.