Latvijas valsts proklomēšana I Neatkarības kari

Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšana. 1918. gada 18. novembris.  Autors: Vilis Rīdzenieks.

Pirmā pasaules kara noslēgums 1918.gada 11.novembrī deva iespēju uz sabrukušo Vācijas, Krievijas un Austroungārijas impēriju drupām dzimt jaunām nacionālām valstīm. Viena no tām bija Latvijas Republika. 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu.

Latvijas neatkarības ideja plašāku popularitāti ieguva 1917.gada otrajā pusē, kad Krievijā valdošais politiskais un saimnieciskais haoss mudināja lielāko latviešu politiskā spektra daļu nosliekties par labu neatkarības prasībai. Neskatoties uz dažādajiem ierobežojumiem un represijām no vācu un lielinieku varas puses, abas lielākās latviešu politiskās organizācijas- Demokrātiskais bloks (DB) un Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), turpināja Latvijas neatkarības idejas popularizēšanu 1918.gadā.

Kara noslēgums deva iespēju īstenot neatkarības ideju dzīvē. Tomēr Latvijas Republikas proklamēšanas process nebija viegls. DB un LPNP apvienošanās grūtības aizkavēja Latvijas neatkarības proklamēšanu par veselu nedēļu. To traucēja gan savstarpējās intrigas un personīgās ambīcijas, gan abu organizāciju atšķirīgā ārpolitiskā orientācija (DB orientējās vairāk uz Vāciju, bet LPNP – uz sabiedroto jeb Antantes valstīm). Valsts dibināšanai bija nepieciešama visu politisko spēku apvienošana, un tā tika panākta 17. novembrī, kad partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. Līdz ar to DB un LPNP izbeidza savu darbību, šo organizāciju locekļi turpināja strādāt LTP un Latvijas Pagaidu valdībā. Par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju kļuva LPNP loceklis Jānis Čakste, bet par Pagaidu valdības vadītāju – aktīvs DB pārstāvis Kārlis Ulmanis. 17.novembrī LTP vienojās arī par vienotu politisko platformu, nosakot principus, uz kādiem dibināma jaunā valsts.

Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgo aktu nolemj rīkot nākamajā dienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī, uz pasākumu uzaicinot 1200 viesus. Teātra telpas jau labu laiku pirms lielā notikuma bija pārpildītas. LTP svinīgā sēde sākās pulksten 16.30. Uz skatuves kāpa 38 LTP locekļi, lai proklamētu Latvijas Republiku. Svinīgo sēdi atklāja vēlākais Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Tika nolasīta Latvijas Tautas padomes kopīgā politiskā platforma, ar runām uzstājās vairāki LTP locekļi un Pagaidu valdības priekšsēdētājs K. Ulmanis. Seko ilgi aplausi un trīsreiz tiek nodziedāta himna “Dievs, svētī Latviju”. Latvijas valsts proklamēšanas sēde noslēdzās pulksten 17.45.

Valsts proklamēšanas akts tiek plaši atspoguļots Latvijas presē. Latvijas iedzīvotājus par valsts dibināšanu informē ar speciāli sagatavotu drukātu uzsaukumu “Latvijas pilsoņiem”. Daudzviet Rīgā un Latvijā notiek svinības par godu šim notikumam. 

Papildus izziņas avoti

1. 100 notikumi Latvijas vēsturē. Cilvēki un procesi 1918-2018. AS “Latvijas Mediji”, 2018.

2. Šiliņš, J. lsm.lv seriāla #LV99plus jeb Dzīvā vēsture publikācija “Kas un kāpēc jāzina par Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī?”, 2020. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-latvijas-valsts-proklamesanu-1918-gada-18-novembri.a300058/ [skatīts: 30.03.2021.]

Saistītie stāsti

1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē

1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.