Komētforts II WW2

21

Pirmās ziņas par nocietinājumu celšanu pie Daugavas grīvas ir jau no 1205. gada, kad sāka celt cisterciešu klosteri un pili netālu no Daugavas labā krasta, pie tagadējās Vecdaugavas, kas bija Daugavas galvenā grīva. Pils kļuva par cietoksni, kas karu laikā vairākas reizes tika izpostīts un atjaunots. Saistībā ar Daugavas krasta regulēšanas darbiem 18. gadsimtā, Daugavgrīvas cietoksnis pamazām tika atvirzīts no upes grīvas. Lai upes grīvu uzturētu kuģošanai drošu un novērstu sēkļu veidošanos, 1765. gadā zviedru valdība uzsāka dambja izbūvi upes labajā krastā pretim cietoksnim. Dambja galā noveidoja lielgabalu bateriju, kas atgādināja komētas galvu, bet pats dambis līdzinājās tās astei, tāpēc jaunbūve tika nosaukta par Komētas fortu. Cietokšņa sešus  starus viedo  bastioni, kuriem to projektētājs, zviedru inženieris Ēriks Dālbergs ir devis  astronomiskus nosaukumus -  Rīta zvaigzne, Sietiņš, Dienvidpols, Greizie Rati, Jūras zvaigzne un Ziemeļpols. 

Turpinot grīvas regulēšanas darbus, Komētforts nonāca Daugavas kreisajā krastā. 1912. gadā tika uzsākta vairāku fortu būve Mangaļsalā un Bolderājā. Tika uzcelti divi forti ar 254 mm lielgabaliem, seši forti ar 152 mm lielgabaliem un trīs forti ar 138 mm. Katrā fortā tika uzstādīti divi lielgabali. Mūsdienās Komētforts ir vietējas nozīmes vēstures piemineklis, tā atklāšana bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ tika apturēta jauna ostas termināļa celtniecība Daugavgrīvā.

Komētforts ir arī kalpojis kā ieslodzījuma vieta daudzām ievērojamām  personām. Te īsu brīdi turēts apcietinājumā Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs ar visu ģimeni, jo viņš attiecies sadarboties  ar zviedru varas iestādēm. Te pusotra gada vecumā 1743./44. gadā bijis ieslodzīts Ivans VI, no troņa gāztais Krievijas cars. Daugavgrīvas cietoksnī īsu laiku turēts arī Luijs XVIII. 19. gadsimtā Daugavgrīvas cietoksnī turēti politieslodzītie, arī citādai ticībai piederošie. Pēc Otrā pasaules kara cietoksnī bijusi iekārtota darba nometne.

Papildus izziņas avoti

https://apkaimes.lv/daugavgriva/vesture/

http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-nocietinajumi/kometforta-dambis/

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/bolderaja-zviedru-projektetais-daugavgrivas-cietoksnis-un-nekart.a91383/

Jūsu komentāri

Par komētas fortu. 1765 gadā zviedru valdība nekādi nevarēja dot uzdevumu būvēt fortu, tā kā ši teritorija no 1721 gada biją krievijas impērijas sastāvā.

Arnis Grinbergs
2024. gada 9. apr. 08:56:34

Saistītie objekti

Komētforts

Atrodas Rīgā, pie Daugavas ietekas jūrā Daugavgrīvas cietokšņa tuvumā.

Komētforts ir hidrotehnisko un fortifikācijas būvju komplekss. Jūras krastam pakāpeniski atvirzoties, Daugavgrīvas cietokšņa artilērija vairs nespēja kontrolēt upes grīvu, tāpēc 18.gs. II pusē būvēja jaunus nocietinājumus ar diviem no tā atzarotiem dambjiem upes straumes regulēšanai.

Līdz pat 2.pasaules karam Latvijas krastu aizsardzība bija nopietna problēma. Garā jūras robeža bija ļoti grūti aizsargājama. Pēc 1. pasaules kara un Neatkarības cīņām Latvijas armijai nebija vēl spēcīgas kara flotes, tāpēc tika nolemts koncentrēties Rīgas aizsardzībai no jūras puses. Daugavgrīvas cietoksnī atradās Latvijas armijas Krasta artilērijas pulks ar atbalsta nocietinājumiem Mangaļsalā. Komētforts bija daļa no Daugavgrīvas cietokšņa aizsardzības sistēmas.

Mūsdienās Komētforta teritorija ir daļēji pieejama. Apskatāms dambis, kas senāk savienoja fortu ar cietoksni. Līdzās atrodas Piejūras dabas parks, kas padara apkārtni par vienu no interesantākajiem tūrisma objektiem Rīgas tuvumā.

Pieejamas ekskursijas: gids Natālija Kalninga, +37129546710

 

Krasta aizsardzības nocietinājumu komplekss Mangaļsalā

Atrodas Rīgā, Mangaļsalā pie Daugavas ietekas jūrā iepretim Daugavgrīvai.

Mangaļsalas nocietinājumu rajons ir viens no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem. Paredzēts Rīgas pilsētas aizsardzībai no pretinieka flotes. Teritorija savu stratēģisko nozīmi saglabāja ilgstošā laika periodā, kas spilgti redzams nocietinājumu piemēros. Gadsimtiem apvidus piesaistīja militāro speciālistu uzmanību un tas veidojās par unikālu un noslēpumainu vietu.

Pēc 1. pasaules kara Latvijas armijai vēl nebija spēcīgas kara flotes. Jūras robeža bija gara, un krastu aizsardzība kļuva sarežģīta. Galvenais uzsvars tika likts uz Rīgas aizsardzību no pretinieka flotes uzbrukumiem. Latvijas armija pārņēma Krievijas impērijas, 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā celtos nocietinājumus un paplašināja aizsardzības sistēmu. Daugavgrīvas un Mangaļsalas artilērijai bija jāapšauda pretinieku kuģi, kas mēģinātu ielauzties Daugavas grīvā, savukārt atbalsta punkti pie Lielupes (Jūrmalā) un Gaujas ietekas jūrā (Carnikavā) apturētu pretinieka desantu. Krasta aizsardzībai bija viens, speciāli aprīkots bruņuvilciens, kas sniegtu artilērijas atbalstu un papildspēkus Saulkrastu vai Jūrmalas virzienā. Stratēģisku vietu nocietināšanas nolūks bija pastiprināt ieroču darbību, izmantojot speciālas būves un apvidus priekšrocības. Krasta aizsardzības fortifikācija tika izvietota plašā teritorijā, lai samazinātu pretinieka ietekmi kara gadījumā.

Mūsdienās var aplūkot dažādu armiju (Krievijas, Latvijas, Vācijas un Padomju armijas) celtos nocietinājumus. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.

Pieejamas ekskursijas: 

Jānis Zariņš, pārgājieni.lv, +37126980327

Normunds Ceipe, langaslaivas.lv +371 29 436 526

Audio gids https://izi.travel/en/edbf-mangalsalas-nocietinajumi/lv

 

19.gs. fortu personāla uzturēšanās māja

3D Tūres Izstrādātājs - 3D Ture

 

Vecais artilērijas forta pulvera pagrabs

3D Tūres Izstrādātājs - 3D Ture

 

Komētforts

3D Tūres Izstrādātājs - 3D Ture

Daugavgrīvas cietoksnis

Atrodas Daugavgrīvas salā pie Buļļupes ietekas Daugavā, ieeja no Birzes ielas.

Daugavgrīvas cietoksnis ir celts 17.gs. Veidots, lai aizsargātos pret ienaidnieka virzīšanos uz nozīmīgu pārvaldes, tirdzniecības un ražošanas centru - Rīgu. Vēlāk tas kļuva par galveno Latvijas armijas krasta aizsardzības nocietinājumu ar vairākiem atbalsta punktiem. Aizsardzības nocietinājumi un to sistēma ir viens no vērtīgākajiem Latvijas militārā mantojuma objektiem.

Cietoksnis ir latviešu militārās vēstures spilgts liecinieks. Piemēram, Krimas kara laikā (1853-1856) Daugavgrīvas nocietinājumos apmācītas latviešu un igauņu lielgaballaivu komandas. Tās bija kaujas vienības vietējo ostu un piekrastes aizsardzībai pret Lielbritānijas kara flotes uzbrukumiem. 1.pasaules kara laikā šeit veidojušās Daugavgrīvas zemessargu rotas - pirmās latviešu kaujas vienības vēl pirms latviešu strēlniekiem.

Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara krasta aizsardzība bija nopietna problēma arī Latvijas armijai. Spēcīgas flotes trūkums paredzēja koncentrēties uz Rīgas aizsardzību un izmantot senos Daugavgrīvas nocietinājumus. 20. gadsimta 20. gados tika atjaunots un mainīts apakšzemes telefona sakaru tīkls, ierīkots apgaismošanas tīkls un strarmeši, abos krastos uzlabotas un maskētas krasta fortifikācijas, atjaunotas un celtas kazarmas. Tika radītas jaunas militārās apakšvienības, notika apmācības, attīstījās arī sabiedriskā dzīve – dibināts Artilērijas instruktoru vads, virsnieku instruktoru klubs, Daugavgrīvas artilērijas mednieku pulciņš, karavīri aktīvi nodarbojās ar sportu – kājasbumbu, peldēšanu, tenisu u.c.


30. gados tika izkalti moli, mainīti zemūdens kabeļi. Kareivju vajadzībām tika iegādāti radioaparāti.  Karavīriem abos krastos bija iespēja skatīties kino, sākumā mēmo, vēlāk arī skaņu fimas.  Tika stādīti simtiem koku gan Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā. Komētfortā atrada 1845. gada lielgabalu, ko novietoja jauno mītņu priekšā. 1935. gadā Daugavgrīvas artilērija tika pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku.
1925. gadā tika svinēta Daugavgrīvas artilērijas 5 gadu jubileja, parādi pieņēma valsts prezidents Jānis Čakste. Prezidents apmeklēja karavīru izrādi, instruktoru un kareivju klubus. 10 gadu jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis. 15 gadu svinībās (1935.gadā) ieradās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Berķis.

Mūsdienās var aplūkot cietokšņa teritoriju. Netālu atrodas Komētforts, Piejūras dabas parks, bet Daugavas otrā krastā - Mangaļsalas nocietinājumi. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.

Ekskursijas nodrošina biedrība "Bolderājas grupa"
Sandra Jakušonoka, tālr. 28204051 (latviešu , krievu valodā) 
Jakobs Lalanders (zviedru, angļu, latviešu valodā), tālr. 29505686
  - www.pargajieni.lv

Bolderājas krasta aizsardzības baterija

Atrodas Bolderājā – austrumos no Lielupes ielas un dienvidaustrumos no Jātnieku ielas Daugavas krastā.

Saglabājušās paliekas no četrām uzspridzinātām bateriju pozīcijām. Šīs baterejas, kurās atradās 152. kalibra lielgabali, ir daļa no kādreizējās Rīgas fortifikāciju sistēmas, kuras mērķis bija aizsargāt pilsētu no uzbrucējiem, kas nāktu (nāca) no jūras puses. No batereju augšas labi redzama Daugava un no jauna uzbērtā Krievu salas ziemeļdaļa. 

2023. gada nogalē teritorijas labiekārtošanas darbu laikā, tika daļēji nopostīta viena no četrām baterijām.

 

Saistītie stāsti

Armijas klātbūtne Mangaļsalā

Atmiņās spilgti iespaidi par Latvijas armijas klātbūtni Mangaļsalā. Aprakstīti forti kā arī Sapieru celtais dzelzsbetona nocietinājums. Atmiņas raksturo karavīru ikdienu, dzīves ritmu un ilustrē vidi Mangaļsalā. Mangaļsalas un Latvijas armijas karavīru apmeklējums

Par Daugavgrīvas cietoksni

Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.