7. Siguldas kājnieku pulks I Neatkarības kari
Izšķirošo Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu, apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 23. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers. Pulks tika ieskaitīts Latgales divīzijā.
Pēc izveidošanas, pulku pa dzelzceļu pārveda uz Tallinu (Rēveli), kur 29. jūnijā tas saņēma 500 šauteņu un ar britu flotes kreiseri "Dragon" un 2 mīnukuģiem tika pārvests uz Liepāju, kur izvietots Kara ostas kazarmās. 6. rotu 25.07. nosūtīja uz Ventspili, 2. rota palika Liepājā garnizona dienestā.. 30. augustā pulks ar tvaikoni "Saratov" tika pārvests uz Rīgu, kur pildīja garnizona dienestu.
7. Siguldas kājnieku pulks piedalījās cīņās pret Bermonta karaspēku un Ziemeļlatgales atbrīvošanā. Pulka karavīri piedalījās daudzās kaujās, tajā skaitā pie Katlešiem, Vecumu un Purvmalas stacijām, kā arī Jaunlatgales un Augšpils atbrīvošanā. Neatkarības karā krita vai mira no ievainojumiem 116 pulka karavīri un 79 pazuda bez vēsts. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 85 pulka karavīri.
Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas pulks vēl uzturējās Austrumu pierobežā (Rēzeknē), kur veica robežas apsardzi no Rītupes stacijas līdz Igaunijas robežai līdz brīdim, kad ieradās robežsardzes vienības. 1921. gada janvārī pulku pārvietoja uz Alūksnes un Gulbenes apkārtni. Tā paša gada 1. aprīlī pulks tika reorganizēts atbilstoši miera laika štatam. 1923. gadā Alūksnē uzcēla pirmās divstāvu kazarmas, bet 1929. gadā uzcēla otro trīs stāvu kazarmu ēku. 1935. gadā Gulbenē izvietoja 11. Dobeles kājnieku pulka bataljonu, kuru ieskaitīja pulkā kā ceturto bataljonu, tādejādi 7. Siguldas kājnieku pulks kļuva par lielāko pulku Latvijas armijā.
Pēc padomju okupācijas 1940. gadā 7.Siguldas kājnieku pulks 10. septembrī tika likvidēts. Karavīri tika ieskaitīti PSRS Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 285. strēlnieku pulkā.
Papildus izziņas avoti
Siguldas pulka piemiņai. 1919. 20.- VI 1959. Siguldas pulka piemiņas fonds, Linkolna, 1959.- 231.lpp.
Oskars Dankers. Kā es kļuvu par 7. Siguldas pulka dibinātāju un par pulka pirmo komandieri. Rakstu krājums: Ziemeļnieki II, 1974.- http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306121295|article:DIVL839|issueType:undefined
7.Siguldas kājnieku pulkam – 100. SARGS.LV 19.06.2019. https://www.sargs.lv/lv/vienibas-un-personibas/2019-06-19/7-siguldas-kajnieku-pulkam-100
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem
Atrodas Alūksnes ezera krastā, Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā.
1923. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis veidots pēc mākslinieka Jūlija Miesnieka meta.
...
Rūjienas atbrīvošanai un Ziemeļlatvijas brigādes kritušajiem karavīriem veltītais piemineklis "Tālavas taurētājs"
Atrodas Rūjienas Centra laukumā.
Apskatāms trīs metrus augstais pelēkā Somijas granītā kaltais senlatviešu sargkareivja tēls, kas iedēvēts par “Tālavas taurētāju”, novietots uz trīs metrus augsta granīta pjedestāla, bet kopīgais pieminekļa augstums sasniedz 7,5 metrus. Sākotnējās skicēs un maketos K. Zemdega karotāja rokās bija licis zobenu, kas vēlāk nomainīts ar tauri. Piemineklis atklāts 1937. gada...
Alūksnes muzejs
Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.
Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa...
Ekspozīcija "Ziemeļlatgale brīvības cīņās" Balvu Novada muzejā
Ekspozīcija ļauj ielūkoties Latvijas Neatkarības kara vēsturē no Ziemeļlatgales skatu punkta, izsekojot Latgales partizānu pulka izveidošanās un darbības vēsturei.
Apskatāmas iepriekš neredzēts foto materiāls un dokumentu kopijas – 1919. gada 5. jūlija pavēle par pulka izveidošanu. Unikālas ir pulka darbības iekšējās pavēles, kuras laikā no 1919. gada jūlija līdz oktobrim rakstītas krievu valodā. Tas atspoguļo pulka kā vietējās vienības veidošanās īpatnības un sastāvu, kur kopā cīnījās, latvieši, latgalieši, krievi un ebreji. Uz latviešu valodu...
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem
Atrodas Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3). Līdzās autobusa pieturai un Straupes Tautas namam.
Redzams Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā Cēsu kaujās.
...
Latvijas kara aviācijas aerodroms
Atrodas Vecgulbenes muižas teritorijā – vēsturiskajā centrā.
Gulbenē starpkaru periodā atradās Latvijas armijas garnizons, kurā bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulka bataljons, 1930-to gadu vidū uzsāka militāras aviācijas bāzes veidošanu, jo kara aviācijas veiksmīgai darbībai jau miera laikā jānodrošina plašs aerodromu tīkls. Īpaši nozīmīgi aerodromi tādās vietās, kur izveidojušies svarīgi dzelzceļu un ceļu mezgli.1935.gada...
Alūksnes Garnizona kapi
Atrodas Alūksnes ezera krastā, Kapsētas pussalā, Lielo kapu teritorijā.
Tie sākti veidot un uzturēti ar 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru gādību 20. gadsimta 30-tajos gados un iesvētīti 1932. gada 11. novembrī. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis...
Karvas Brāļu kapi
Atrodas Alūksnes - Apes ceļa malā pie Zušu mājām, uz Dienvidiem no Karvas, pagriezienā uz Rezaku.
Piemineklis atklāts 1937. gada 12. septembrī. Granīta stēla pēc Kara būvniecības pārvaldes arhitekta Vemera Vitanda meta izgatavota O. Dambekalna akmeņkaltuvē Rīgā.
1975. gadā rudenī vietējie komunisti pieminekli nopostīja. 1989. gada 30. martā Alūksnes rajona padome pieņēma lēmumu par pieminekļa atjaunošanu un 1989. gada 30. aprīlī tā vietā tika...
Brīvvalsts dārgumu nams
Vieta noteikti atbilst savam nosaukumam – “Brīvvalsts dārgumu nams”. Cieši līdzās Rēzeknes pilsdrupām atrodas unikāla ekspozīcija par Latvijas pirmās brīvvalsts militāro un civilo apbalvojumu vēsturi, kā arī dažādām organizācijām, kas saistītas ar valsts un pilsonisko organizāciju darbību laika periodā no Latvijas Neatkarības kara līdz Otrajam pasaules karam.
Izstāžu namā eksponēti vairāki simti dažādu vēstures liecību no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no 1918. gada līdz 1940. gadam, atklājot tieši Latgales un...
Saistītie stāsti
7. Siguldas kājnieku pulka formēšana
1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, sāka formēt 7. Siguldas kājnieku pulku, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Sākotnēji no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona tika saformēta neliela kaujas grupa 22 virsnieku un 1580 karavīru sastāvā, kuru, par godu tā pirmajam komandierim Oskaram Dankeram, nodēvēja par Dankera nodaļu. Dažas dienas vēlāk nodaļa tika iekļauta 3. Jelgavas pulka 2. bataljonā, bet ar 23. augustu, papildinot rotu skaitu - 7. Siguldas kājnieku pulkā.
7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē
Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.
Piemiņas brīdis Garnizona kapos
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.