Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem
Piemiņas vieta

Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem agrākā Mazstraupes pagasta Plācī. Atklāts 1931. gada 8. novembrī. Pieminekļa autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avots: Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem veltītā pieminekļa atklāšana agrākā Mazstraupes pagasta Plācī 1931. gada 8. novembrī. Priekšplānā Valsts prezidents Alberts Kviesis. Pieminekļa autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avots: Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
 Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3), Plācis, Straupes pag., Cēsu nov., Latvija
Latvijas karogs
75

Atrodas Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3). Līdzās autobusa pieturai un Straupes Tautas namam.

Redzams Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā Cēsu kaujās.

Uz trīspakāpju pamatnes novietoti divi šūnakmens balsti, uz kuriem balstās šūnakmens bloks. Tā priekšpusē zemcilnī attēlots arklā iejūgts zirgs un arājs, kas labajā rokā tur grožus, bet kreisajā – zobenu. Pieminekļa aizmugurē iekalts teksts, ko noslēdz dzejnieka Eduarda Virzas rindas:

ZIEMEĻLATVIJAS ATBRĪVOTĀJIEM

KAMĒR VIEN LABĪBU ŠAIS LAUKOS SĒS
JŪS SLAVINĀS UN GODAM PIEMINĒS

Pieminekļa atklāšana notika 1931. gada 8. novembrī. Atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Alberts Kviesis.

Izmantotie avoti un saites:

https://karavirukapi.blogspot.com/2019/08/straupes-pagasta-placi-piemineklis.html

1918 – 1920 I Neatkarības kari ikona
I Neatkarības kari

Saistītās laikalīnijas

Saistītās tēmas

Saistītie stāsti

Par nacionālo patriotu virsleitnantu Vili Gelbi

Virsleitnanta Viļa Gelbes (1890-1919) liktenis atspoguļo sarežģīto situāciju mūsu valsts un armijas tapšanā, kā arī šo notikumu novērtējumā.
Līdz ar Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī sākās arī tās Neatkarības karš un bruņoto spēku veidošanas darbs. Brīvprātīgo latviešu karavīru pirmajās rindās bija Kurzemē dzimušais jūras virsleitnants Vilis Gelbe.

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.