Latvijas Kara flote (jūras spēki)
I WW1, I Neatkarības kari, Baltijas valstu neatkarība, II WW2, IV Padomju okupācija, Atjaunotā neatkarība
Oficiāli par Latvijas Kara Flotes dibināšanas dienu pieņēma 1919.gada 10.augustu, kad pie Latvijas Bruņoto spēku Virspavēlnieka ģenerāļa D.Sīmansona štāba tika nodibināta Jūras nodaļa, kurā iekļāva iepriekš dibināto jūrnieku rotu un Mīnu izzvejošanas partiju. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara Floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi. Jūras daļa deva ievērojamu ieguldījumu Bermontiādē. Daugavas kreisajā krastā, Daugavgrīvas cietokšņa apkaimē, tā desantēja 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalās kaujās pie Voleru muižas, Vārnukroga, Šmita cementa rūpnīcas, piedalījās Jelgavas ieņemšanā, realizēja diversantu vienības izsēdināšanu pie Ragaciema. 1921.gada 12.jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara Flotes kuģis VIRSAITIS, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. 1924. gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla jūras kapteini A.Keizerlingu. 1922. gada 1. decembrī pie Aviācijas diviziona izveidoja Jūras aviācijas nodaļu, bet 1923. gadā to atdalīja un pakļāva sevišķu uzdevumu virsniekam jūras lietās pie Galvenā Štāba un vēlāk Krastu aizsardzības eskadras komandierim. 1926. gadā 1. maijā izveidoja atsevišķu Jūras aviācijas divizionu.
Kara flote bija dārgākā Latvijas bruņoto spēku vienība, toties tai bija ne tikai valsts aizsardzības, bet arī starptautiska prestiža nozīme. 1938.gadā aizsardzības eskadru pārdēvēja par Latvijas Kara floti un 15. jūlijā Kara ministrs ģenerālis J. Balodis tai svinīgi pasniedza flotes karogu ar devīzi: ”Mūs vieno Latvijas svētais vārds”. Latvijas kara flote sāka veidoties Atbrīvošanās kara laikā, kad kļuva skaidrs, ka valstij ar 496 kilometru garu piekrastes robežu nepieciešami spēki tās aizsardzībai. Kara flotes galvenie uzdevumi bija- aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām un ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem nelieliem ātrgaitas kara kuģiem. Latvijas kara flotes bojā eja sākās 1940. gada vasarā pēc Latvijas varmācīgas iekļaušanas PSRS sastāvā. Lielākā daļa Latvijas kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas Jūras spēkus atsāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa Sams. Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.
Papildus izziņas avoti
https://www.mil.lv/lv/vienibas/juras-speki/kara-flotes-vesture (skatīts 27.10.2021)
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kara_flote (skatīts 27.10.2021)
Saistītie objekti
Piemiņas akmens Latvijas kara flotes izveidotājam un komandierim Kaizerlingam
Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis. Viņam bija liela loma Latvijas Kara flotes izveidošanā.
A. Keizerlings cēlies no senas vācbaltu muižnieku dzimtas, dzimis 1882. gada 18. novembrī Grobiņas pagasta Augustes muižā.
1895. gadā viņš iestājās Krievijas cara kara flotes Pēterburgas jūras kadetu korpusā, kuru pabeidzis 1901. gadā un ieguvis mičmaņa dienesta pakāpi. A. Keizerlings dienēja 13. flotes ekipāžā Krievijas Tālajos Austrumos un piedalījās Krievijas – Japānas karā. 1905. gada maijā viņš nokļuva japāņu gūstā, bet pēc atbrīvošanas no gūsta tika paaugstināts par leitnantu.
1906. gadā Keizerlings bija vecākais virsnieks uz mīnu kreisera. No 1907. – 1908. gadam mācījās Liepājas zemūdeņu kursos Liepājā. Pabeidzis tos, atkal devās uz Vladivostoku, kur dienēja Krievijas Klusā okeāna flotē un no 1908. – 1912. gadam bija zemūdenes “Feldmaršals grāfs Šeremetjevs” kapteinis. 1911. gadā viņu paaugstināja vecākā leitnanta dienesta pakāpē.
Pēc pārcelšanas uz Baltijas kara floti bija eskadras mīnu kuģa kapteinis, piedalījās Pirmajā pasaules karā, kura beigās bija jau 1. ranga kapteinis.
1918. gada jūlijā atvaļinājās no karadienesta. 1919. gada sākumā A. Keizerlings iestājās Baltijas landesvērā, kur dienēja kā kavalērijas eskadrona komandieris rotmistra dienesta pakāpē. 1919. gada augustā A. Keizerlingu ieskaitīja Latvijas armijā kapteiņa dienesta pakāpē.
1920. gada 1. aprīlī viņu iecēla par Armijas virspavēlnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos, kad arī faktiski sākās Latvijas kara flotes veidošana. 1921. gadā A. Keizerlingam piešķīra jūras kapteiņa dienesta pakāpi. 1924. gada 27. jūnijā nodibināja Latvijas Jūras Krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla A. Keizerlingu un 1927. gadā viņam piešķīra admirāļa dienesta pakāpi.
Karostas cietums
Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē. Mainoties varām, iestādes mērķis palika nemainīgs – vieta likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Ieslodzītie bija gan revolucionāri, cara armijas matroži un apakšvirsnieki, gan vācu dezertieri, kurelieši, Staļina laika tautas ienaidnieki, gan arī padomju armijas un Latvijas armijas karavīri.
Jau sākot Karostas infrastruktūras plānošanu 1893. gadā paredzēja izbūvēt modernu hospitāļa kompleksu, kas atradās atsevišķā rajonā un sastāvēja no vairākām specializētām ēkām. Hospitāļa kompleksu sāka būvēt 1900. gadā un līdz 1905. gadam tas sasniedza savu vislielāko pacientu skaitu. 1905. gada Liepājas matrožu dumpja laikā, daļu no arestētajiem izvietoja maz izmantotajā Karostas hospitāļa venerisko slimību blokā.
Latvijas armijas garnizona laikā no 1920. līdz 1939. gadam virssardze bija šajā ēkā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā Karostas virssardzes ēkā izvietoja drošības iestāžu cietumu, kur 1944. gada 19./20. novembra naktī ieslodzīti un notiesāti uz nāvi astoņi ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki un tehniskie darbinieki.
Pēc Otrā pasaules kara, kad Liepājā izvietoja Padomju kara flotes bāzi, šajā ēkā izvietojās virssardze un šo funkciju pildīja līdz Krievijas Federācijas karaspēka izvešanai 1994. gadā
Ēka funkcionēja arī Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku vajadzībām līdz 1997. gadam kā Liepājas Garnizona virssardze.
No 2002. gada ēkā ir izvietots Karostas cietuma muzejs un ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt tā vēsturi, apskatīt kameras un karceri, kā arī dzirdēt interesantus un pat spocīgus stāstus no cietuma dzīves.
Adrenalīna meklētājiem būs piemērota realitātes izrāde „Aiz restēm” vai iespēja mēģināt izkļūt no slēgtajām istabām, pavisam bezbailīgajiem – nakšņošana cietuma kamerā.
Karostas cietumā darbojas Karostas apmeklētāju centrs, padomju laika bufete un suvenīru veikals. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāti gidu pakalpojumi.
