Kārlis Ulmanis Pirmā neatkarība, II WW2
Latvijas Valsts un Ministru prezidents (1936–1940). 1934.gada 15. maijā Kārlis Ulmanis rīko valsts apvērsumu, līdz ar kuru sākās autoritārās varas periods Latvijā.
Viņš necieta ilgu vilcināšanos, bija izcili apdāvināts politiķis, kam raksturīga dzelzs griba, milzīga enerģija, rīkotāja un organizētāja spējas, fanātiska darba mīlestība, pieticība personiskajā dzīvē, dziļš un patiess patriotisms. Viņa pamatsaukļi bija: "Vienība, vadonība, latviskums".
Kārlis Ulmanis dzimis 1877.gada 4.septembrī Dobeles apriņķa Udzes pagasta Pikšu mājās. Mācījies Bērmuižas pamatskolā, Jelgavas pilsētas Aleksandra skolā, Jelgavas reālskolā. 1896.gadā izstājas no Jelgavas reālskolas un dodas uz Austrumprūsiju mācīties piensaimniecības kursos Tapiavas (tag. Gvardejskas) Piensaimniecības skolā. 1897.gadā strādā par pienotavas vadītāju Rīgā, Krāsotāju ielā. 1902.gadā kopā ar J.Bergu vada piensaimniecības kursus Bērmuižā. No 1902.-1903.gadam studē Šveices Federālajā politehnikumā Cīrihē. No 1903.-1905.gadam studē lauksaimniecību Leipcigas Universitātes Lauksaimniecības institūtā, vienlaikus Latvijā vadot vairākas piensaimniecības kursu programmas.
1905.gada 21.decembrī par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā tiek arestēts un nosūtīts uz Pleskavas cietumu. 1906.gadā atbrīvots no apcietinājuma, 1907.gada pavasarī izceļo uz Ņujorku (ASV). Studē lauksaimniecību vairākās ASV koledžas tipa mācību iestādēs, kļūst par saimniecisku uzņēmumu vadītāju un Nebraskas universitātes lektoru.
1918.gada 17.novembrī tiek ievēlēts par Latvijas Tautas Padomes Ministru prezidentu. 18.novembrī Tautas Padome K.Ulmanim uztic sastādīt Ministru kabinetu. No 18.novembra līdz 19.decembrim - Zemkopības ministrs. No 1918.gada 19.novembra līdz 1919.gada 13. jūlijam - Ministru prezidents. 1919.gada janvārī daļa Latvijas Pagaidu valdības ministru ar K.Ulmani priekšgalā emigrē. Lai nosargātu Latvijas valstiskumu, tiek lūgta palīdzība Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas valdībai. No 1919.gada 14. jūlija līdz 4.septembrim - Zemkopības ministrs, no 1919.gada 14. jūlija līdz 8.decembrim - Ministru prezidents.
1919.gada septembrī notika neizdevies atentāta mēģinājums pret K.Ulmani. No 1919.gada 16.oktobra līdz 1920.gada 11. jūnijam - Kara ministrs, no 1919.gada 9.decembra līdz 1920.gada 11. jūnijam - Ministru prezidents un Apsardzības ministrs.1920.gada 11. aprīlī - otrais atentāts pret K.Ulmani. No 1920.gada 12. jūnija līdz 1921.gada 18. jūnijam Kārlis Ulmanis ir Ministru prezidents. 1921.gada 27. aprīlī - trešais pret Kārli Ulmani vērstais uzbrukums.
1922.gada 18. jūnijā pēc K.Ulmaņa ierosinājuma nodibina Kultūras fondu. 1925.gada 28.februārī apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1925.gada 24.septembra līdz 1926.gada 6. maijam - Ministru prezidents. No 1926.gada 7. maija līdz 18.decembrim - Ārlietu ministrs. No 1931.gada 27. marta līdz 5.decembrim, kā arī no 1934.gada 17. marta līdz 15. maijam - Ministru prezidents un Ārlietu ministrs. No 1934.gada 18. maija līdz 1940.gada 20. jūnijam - Ministru prezidents.
1934.gada 15. maijā K.Ulmanis rīko valsts apvērsumu. Sākas viņa autoritārās varas periods Latvijā. 1936.gada 11. aprīlī ministru prezidents Kārlis Ulmanis pārņem Valsts prezidenta amata izpildīšanu, pamatojoties uz 1936.gada 12.marta Likumu par Valsts prezidenta amata izpildīšanu.
1937.gadā nodibina Tēvzemes balvu. 1938.gada 11.augustā apbalvots ar augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Ministru prezidents K.Ulmanis izpildīja Valsts prezidenta amata pienākumus līdz Latvijas Republikas okupācijai 1940.gada 17.jūnijā. 1940.gada 22. jūlijā tiek deportēts uz PSRS. 1940.gada 23. jūlijā nonāk Maskavā. No 1940.gada 29. jūlija līdz 1941.gada maijam tiek nometināts Vorošilovskā speciāli sagatavotā savrupmājā. 1941.gada 4. jūlijā par kontrrevolucionāru darbību pret starptautisko komunistisko kustību padomju vara K.Ulmani arestē un ievieto Valsts drošības pārvaldes iekšējā cietumā Ordžinikidzes novadā. 1942.gada 8.septembrī nogādāts Turkmēnijas PSR, Krasnovodskā. 1942.gada 14.septembrī tiek ievietots cietuma lazaretē.
Miris 1942.gada 20.septembrī Krasnovodskas cietumā. Pēc liecinieku stāstījumiem, apglabāts Krasnovodskas kapsētā.
Papildus izziņas avoti
Kārlis Ulmanis kā Valsts prezidenta amata izpildītājs 1936 - 1940 | Valsts prezidenta kanceleja (president.lv)
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Piemiņas vieta atentātam pret Kārli Ulmani
1920.gada 15.aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna - Dzelzava tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Kārli Ulmani, kas tobrīd bija Latvijas Ministru prezidents. Šajā vietā starp Dzelzavas un Indrānu pagastu robežu 1939.gada 11.augustā tika uzstādīta piemiņas plāksne.
1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē
1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.
Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma
Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.
Par Latvijas okupāciju
1940. gada neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanu pārtrauca Padomju Savienības īstenotā okupācija un aneksija, jeb inkorporācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā.
No Ādolfa Ersa grāmatas "Vidzeme brīvības cīņās" par begļu gaitām Valkā
Sākot ar bēgļu laiku, Valkai piekrita svarīgāka loma, nekā citām Vidzemes pilsētām, tamdēļ, ka te atradās politiski aktīvais laikraksts “Līdums”, kur tika kaldināti Latvijas garīgie un politiskie ieroči, un arī tamdēļ, ka te bija krustceļš, kur satecēja ceļi no trim Latvijas pusēm: no Rīgas, Alūksnes, Mozekiles, un arī no Igaunijas un Krievijas, Šejienei bija saites ar bēgļiem visās malās – Tartū, Pliskavā, Maskavā un Pēterpilī. Te bija liels bēgļu centrs.