DZOTs (ДЗОТ) I WW1, II WW2, IV Padomju okupācija

DZOT

DZOTs – abreviatūra no krievu valodas - Деревоземляная Огневая Точка – lauka nocietināta fortifikācijas būve, kas celta no baļķiem, dēļiem un zemes uzbēruma. Dzota uzbūvēšana neprasīja tik daudz resursu, kā DOTa gadījumā. Reizēm ar terminu Dzots apzīmēja zemē iedziļinātas dzīvojamās patvertnes ierakumu sistēmā (bunkurs, blindāža).

Papildus izziņas avoti

Деревоземляная огневая точка — Википедия (wikipedia.org)

Saistītie objekti

Kundera dzots

Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera piemiņas vieta (dzots) atrodas pie kapsētas 200 metrus uz dienvidrietumiem no Blīdenes – Remtes ceļa un Rīgas – Liepājas dzelzceļa krustojuma.

1945. gada 17. martā sākās pēdējais Sarkanās armijas uzbrukuma mēģinājums Kurzemē. Igauņu 8. strēlnieku korpusa 7. igauņu strēlnieku divīzijas uzdevums bija sasniegt Rīgas – Liepājas dzelzceļa līniju uz rietumiem no Blīdenes stacijas un nodrošināt 3. gvardes mehanizētā korpusa uzbrukumu Gaiķu virzienā. Līdz 17. marta vakaram 354. strēlnieku pulks pa mežu sasniedza dzelzceļu uz dienvidiem no Kaulaču muižas un turpināja uzbrukumus ziemeļrietumu virzienā. Tā kā 130. latviešu strēlnieku korpusa uzbrukumus Pilsblīdenes muižas virzienā nebija tik sekmīgs, igauņu 300. strēlnieku pulks saņēma uzdevumu naktī uz 18. martu uzbrukt rietumu un dienvidrietumu virzienā, lai šķērsotu dzelzceļu no ziemeļiem uz ieņemtu Blīdenes staciju.

Blīdenes stacija apkārtnē jau 1940. gada pavasarī Latvijas armija izbūvēja pagaidu barakas un noliktavas, kuras apzīmēja kā “Kazarmas”. Vācu armija 1945. gada laikā stacijas apkārtnē izveidoja vairākas pazemes patvertnes (bunkurus), kur ziemas laikā varēja dzīvot karavīri. Nocietinājumi, dzoti vai doti, šeit nebija un visticamāk leitnants Jakobs Kunders krita tuvcīņas laikā pie kāda no bunkuriem.

Uzreiz pēc kaujas Jakobu Kunderu apglabāja tagadējās Pilsblīdenes kapsētas teritorijā, bet vēlāk pārapbedīja Tušķu brāļu kapos

Padomju laikā tika  izveidots simbolisks dzelzsbetona ložmetēja ambrazūras atveidojums ar piemiņas plāksni, taču dabā vairs neeksistē.

Pirmā pasaules kara muzejs Medumos

Pirmā pasaules kara muzejs atrodas Augšdaugavas novada Medumu ciemā, Medumu pamatskolas bijušo darbnīcu ēkā ~600 m no A13 ceļa.
Pirmā pasaules kara laikā tagadējo Augšdaugavas novadu šķērsoja “Dzīvības un Nāves” frontes līnija, kurai abās pusēs tika veidoti ierakumi, tranšejas un izbūvēti bunkuri. Meduma pagasta mežos, kā arī turpat Demenes un Sventes pagastu mežos ir saglabājušies vācu armijas bunkuri, kas, atšķirībā no krievu armijas veidotajiem koka bunkuriem, tika būvēti no betona. 
Pirmā pasaules kara muzeja ekspozīcija sastāv no vairākām daļām. Muzejā ir iespējams iepazīties gan ar Medumu vēsturi pirms kara, gan ar Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā un arī Eiropā, gan ar karavīru ikdienu un sadzīvi. Vienā no zālēm ir izveidota krievu bunkura imitācija, ļaujot iepazīt karavīru dzīvi bunkurā. Šajā muzeja daļā var vislabāk sajust kara atmosfēru, ko nodrošina šāvienu un sprādzienu skaņas un video ar ainām no filmas “Dvēseļu putenis”.