DZOTs (ДЗОТ) I WW1, II WW2, IV Padomju okupācija
DZOTs – abreviatūra no krievu valodas - Деревоземляная Огневая Точка – lauka nocietināta fortifikācijas būve, kas celta no baļķiem, dēļiem un zemes uzbēruma. Dzota uzbūvēšana neprasīja tik daudz resursu, kā DOTa gadījumā. Reizēm ar terminu Dzots apzīmēja zemē iedziļinātas dzīvojamās patvertnes ierakumu sistēmā (bunkurs, blindāža).
Papildus izziņas avoti
Деревоземляная огневая точка — Википедия (wikipedia.org)
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Kundera dzots
Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera piemiņas vieta (dzots) atrodas pie kapsētas 200 metrus uz dienvidrietumiem no Blīdenes – Remtes ceļa un Rīgas – Liepājas dzelzceļa krustojuma.
1945. gada 17. martā sākās pēdējais Sarkanās armijas uzbrukuma mēģinājums Kurzemē. Igauņu 8. strēlnieku korpusa 7. igauņu strēlnieku divīzijas uzdevums bija sasniegt Rīgas – Liepājas dzelzceļa līniju uz rietumiem no Blīdenes stacijas un nodrošināt 3. gvardes mehanizētā korpusa uzbrukumu Gaiķu virzienā. Līdz 17. marta vakaram 354. strēlnieku pulks pa mežu sasniedza dzelzceļu uz dienvidiem no Kaulaču muižas un turpināja uzbrukumus ziemeļrietumu virzienā. Tā kā 130. latviešu strēlnieku korpusa uzbrukumus Pilsblīdenes muižas virzienā nebija tik sekmīgs, igauņu 300. strēlnieku pulks saņēma uzdevumu naktī uz 18. martu uzbrukt rietumu un dienvidrietumu virzienā, lai šķērsotu dzelzceļu no ziemeļiem uz ieņemtu Blīdenes staciju.
Blīdenes stacija apkārtnē jau 1940. gada pavasarī Latvijas armija izbūvēja pagaidu barakas un noliktavas, kuras apzīmēja kā “Kazarmas”. Vācu armija 1945. gada laikā stacijas apkārtnē izveidoja vairākas pazemes patvertnes (bunkurus), kur ziemas laikā varēja dzīvot karavīri. Nocietinājumi, dzoti vai doti, šeit nebija un visticamāk leitnants Jakobs Kunders krita tuvcīņas laikā pie kāda no bunkuriem.
Uzreiz pēc kaujas Jakobu Kunderu apglabāja tagadējās Pilsblīdenes kapsētas teritorijā, bet vēlāk pārapbedīja Tušķu brāļu kapos
Padomju laikā tika izveidots simbolisks dzelzsbetona ložmetēja ambrazūras atveidojums ar piemiņas plāksni, taču dabā vairs neeksistē.
Pirmā pasaules kara muzejs
Niknākās Pirmā pasaules kara kaujas Latvijas teritorijā no tika pie Daugavpils 1915. gada augustā un oktobrī Ilūkstes un Medumu apkārtnes augstienēs. Vācieši centās izlauz ties līdz Daugavpilij, bet krievi viņus atspiest atpakaļ. Abas puses neguva panākumus un sāka veidot ierakumus, vei dojot ešelonētas trīs līniju aizsardzības pozīcijas. Pirmā pasaules kara muzejs Medumos ir veltīts šīm kaujām. Ekspozīcijas pirmā daļa iepazīstina ar Medumu puses vēs turi un liecībām, kas atklāj, ka pirms kara Medumi bija plaši apdzīvota un attīstīta teritorija.
Otrā daļa apskata Pirmā pasaules kara notikumus Eiropā un Latvijā. Šeit var iepa zīties ar karavīru sadzīvi, inovācijām, kas radās kara laikā, kā arī izpētīt ieročus, ko izmantoja vācu un krievu armija. Ekspozīcijas trešajā zālē apmeklētāji var iejusties karavīra lomā, piedzīvojot bunkuru sadzīvi. Šajā zālē izveidota krie vu bunkura imitācija – ierakuma fragments ar nelielu slēp tuvi, karalauka atribūtiem un karavīru manekeniem. Tā kā krievu armijas koka būvētie bunkuri nav saglabājušies līdz mūsdienām, tie ir rekonstruēti muzejā, savukārt vācu armi jas betona bunkurus var apskatīt, apmeklējot starptautisku Pirmā pasaules kara bunkuru maršrutu. Zālē ar bunkura imi tāciju, audio un video aprīkojums rada autentisku karalau ka atmosfēru.