Deviņgadnieka ceļojums trimdā
Rakstniece Regina Guntulyte-Rutkauskienė, deviņu gadu vecumā izsūtīta, atceras 1941. gadu. 14. jūnija deportāciju, kad viņa ar ģimeni tika aizvesta uz Sibīriju. Viņas stāsts atklāj ne tikai fiziskās, bet arī emocionālās trimdas sāpes, kas viņu pavadīja arī pēc atgriešanās Lietuvā.
"Mani pamodināja dauzīšanās pa durvīm un logiem. Mamma raudāja, neko daudz nepalīdzēja ar gatavošanos. Tētis viņu nomierināja, deva norādījumus, ko ņemt līdzi," savu stāstu iesāk Regīna. Bērnības sāpes atspoguļojas viņas vārdos: "Es īsti nesapratu, lai gan bija diezgan skaidri pateikts, ka tagad brauksim redzēt leduslāčus. Un tad es šausmīgi nožēloju, ka nepaņēmu savu vienīgo lelli, kas man bija. Vienkārši aizmirsu."
Liktenīgajā brīdī Padustėlių krustojumā Regīna bija gandrīz šķirta no ģimenes. Viņa atceras: "Kaimiņiene, Padustēļa iedzīvotāja, pazīstamā Vainiene Stefānija, sarunājās ar vecākiem un pienāca pie manis un teica: ejam, bērns, ko tu te dari. Un viņa paņēma mani aiz rokas un veda mani. Bet, kad sākām attālināties no vecākiem, es pagriezos un domāju, ko es tagad daru? Un es vienkārši izvilku roku, nē un skrēju atpakaļ."
Ceļš uz trimdu bija pazemojuma pilns: "Atceros, kad viņi pēc Urāliem atvēra vagonu un izlaida mūs dabiskajām vajadzībām. Sievietes un vīrieši sastājās rindā, novērsās viens no otra un... Un karavīri apstājās mums apkārt un izteica komentārus."
Pat mēģinājums dziedāt tika apspiests: "Pēc tam, kad karietē tika nodziedāta dziesma "Ejam mājās", kareivji, kas atnāca, sāka dauzīt durvis, lai viņus apklusinātu."
"Mums teica, ka esam šeit uz mūžu un lai pat nedomātu, ka kādreiz atgriezīsimies. Taču vecāki, manuprāt, vienmēr domāja, ka mēs noteikti atgriezīsimies. Kādreiz, ja ne viņi, tad vismaz es," atceras rakstniece. Lai gan ģimenei izdevās atgriezties Lietuvā, Regīnai vairāk nekā desmit gadus nācās ciest no pretreakcijām par to, kā "šādi cilvēki" vispār drīkstēja atgriezties uz dzīvi.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Izsūtīšanas vilciena vagons
Pie Radvilišķu dzelzceļa stacijas atrodas rekonstruēts deportācijas vilciena vagons, kas atgādina traģisku vēstures lappusi, kad okupācijas padomju vara masveidā deportēja Lietuvas Republikas iedzīvotājus uz attāliem Padomju Savienības novadiem. No Radvilišķu pilsētas vien tika izsūtīti vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.
Kopumā 1941.-1952.gadā no Lietuvas tika izsūtīti aptuveni 135 500 cilvēku. 1941.gada 14.jūnijā - pirmajā masu deportāciju dienā Lietuvā - Radvilišķu pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājus sāka "iesēdināt" deportācijas vilcienu vagonos.
...
Plunges dzelzceļa stacija
Dzelzceļa stacija Plungē tika uzbūvēta, būvējot līniju Telši-Kretinga, kuras būvniecību veica Dānijas uzņēmums Höjgaard&Schult. Stacijas celtniecība sākās 1930. gadā, galvenie darbi sakrita ar lielo 1931. gadu. Ugunsgrēks, kas procesu neapturēja. Stacija tika atklāta 1932. gadā. 29. oktobris
Pluņģes dzelzceļa stacija celta pēc tipiska projekta, līdzīga stacija atrodas Telšu pilsētā. Arhitektūrā starp vienstāva sānu spārniem izceļas divstāvu centrālā daļa ar vestibilu iekšpusē, un par...
Mažeiķu dzelzceļa stacija
Dzelzceļa stacija atrodas Mažeiķu pilsētas centrālajā daļā, tāpēc ir kļuvusi par pilsētvides attīstības asi. Sāka savu darbību 1871. gadā. 4. septembris netālu no jaunuzbūvētās Liepājas-Romnai dzelzceļa līnijas. 1876. gads 1811. gadā celtā pasažieru pils kļuva par pirmo ķieģeļu ēku, ap kuru pakāpeniski veidojās pilsēta. Dažus gadus vēlāk Mažeiķus (tolaik sauca par Muravjovas pilsētu) apvienoja ar Rīgu.
...
Kompozicija "Skausmo ir kančių kelias"
Šalia Radviliškio Švenčiausiosios Mergelės Marijos Gimimo bažnyčios medinės varpinės 1989 m. atidengta Trijų kryžių kompozicija „Skausmo ir kančios kelias“, skirta Lietuvos kankiniams, tremtiniams, politiniams kaliniams, žuvusiems Sibiro platybėse, atminti. Jos autoriai – V. Vaicekauskas, A. Dovydaitis ir E. Gaubas. 1995 m. birželio 14-ąją, Gedulo ir vilties dieną, šalia pastatytų Trijų kryžių pašventintas Skausmo ir kančios kelias – geležinkelio bėgiai, simbolizuojantys į tremtį iš Radviliškio žmones vežusius ešelonus. Iš lauko akmenų sudėta Atminties sienelė – paminklas negrįžusiems iš tolimųjų Sibiro platybių. Bėgiai sulaužyti, kaip ir ištremtų žmonių likimai. 2001 m. birželio 14 d., minint Gedulo ir vilties dieną bei tremties 60-metį, prie šio...
