Pluņģes dzelzceļa stacija Piemiņas vieta

Pluņģes dzelzceļa stacija tika uzbūvēta kā daļa no Telšu-Kretingas līnijas, kuru būvēja Dānijas uzņēmums Höjgaard&Schult. Stacijas būvniecība sākās 1930. gadā, un galvenie darbi sakrita ar lielo Pluņģes ugunsgrēku 1931. gadā, kas tomēr neapturēja procesu. Stacija tika atklāta 1932. gada 29. oktobrī.

Pluņģes dzelzceļa stacija tika uzcelta pēc tipveida projekta, līdzīga stacija atrodas Telšu pilsētā. Arhitektūrā starp vienstāva sānu spārniem izceļas divstāvu centrālā daļa ar vestibilu iekšpusē, un izcils estētiskais elements ir jumta parapeta ažūra dekors, kas pašlaik tiek rekonstruēts.

Starpkaru gados pilsētā bija populārs Pluņģes garnizona karavīru orķestris, kas ar mūziku pavadīja no jaunās stacijas mājās aizejošos rezerves karavīrus. Ir reģistrēts, ka 1938. gada 18. septembrī Pluņģes dzelzceļa stacijā no lauka mācībām atgriezušos karavīrus svinīgi sagaidīja ģimnāzijas un pamatskolas skolēni, skolotāji un citi pilsētnieki.

Aukstā kara laikā Pluņģes dzelzceļa stacija kļuva nozīmīga arī militārajā rūpniecībā. Laikā no 1960. līdz 1978. gadam Šateikiai un Plokštinės mežos atradās Šateikiai virszemes un Plokštines pazemes kodoltermisko raķešu palaišanas bāzes. Gan to būvniecības laikā, gan vēlāk, ekspluatācijas laikā, būvmateriāli, ieroči un viss pārējais tika transportēts ar vilcienu uz Pluņģes un Šateikiai dzelzceļa stacijām.

Padomju okupācijas varas iestāžu īstenoto iedzīvotāju masveida deportāciju laikā uz nometnēm, 1941.–1952. gadā, vairāki no viņiem tika deportēti arī no Pluņģes dzelzceļa stacijas, par ko liecina pasažieru zāles ēkas sienā uzstādītā piemiņas plāksne. Plāksne tika atklāta 1991. gada 14. jūnijā, pateicoties Lietuvas Pārkārtošanās kustības Pluņģes grupas un Lietuvas Strēlnieku savienības Pluņģes rotas dalībnieku pūlēm.