Pulkveža- leitnanta Eduarda Graudiņa brīnumainā izglābšanās no nošaušanas

Piemiņas vieta pie Ziemeļu fortiem Šķēdes jūrmalā, veltīta Liepājas Karostā 1944. gada 20. novembrī nošautajiem astoņiem ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Atklāta 1994. gadā, pārveidota un pārvietota 2013. gadā.

Kurelieši darbojās Vidzemē līdz 1944. gada septembrim, kad parvietojās uz Kurzemi. Līdz 1944. gada oktobra beigām kureliešu sastāvā bija apmēram 3000 bruņoto vīru, starp tiem daudzi bijušie Latviešu SS brīvprātīgo leģiona vienību karavīri, kas pievienojās vienībai, lai īstenoti sapni – cīņu par Latvijas neatkarību.

1944. gada novembra sākumā Vācijas okupācijas varas Augstākais policijas un SS vadītājs Ostlandē SS obergrupenfīrers Frīdrihs Jekelns sāka grupas darbības ierobežošanu un 14. novembrī Puzes pagasta Stiklos arestēja kureliešu štābu un vairāk nekā 700 karavīrus. Pretošanos izrādīja leitnanta Roberta Rubeņa komandētais bataljons ar apmēram 500 vīriem Usmas apkārtnē, kas turpināja cīņu līdz 1944. gada decembrim.

1944. gada naktī no 19. uz 20. novembri Liepājas Karaostas cietumā notika vācu okupācijas varas kara tiesa, kas piesprieda nāves sodu astoņiem ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsniekiem – pulkvedim Pēterim Liepiņam, kapteinim Kristapam Upelniekam, kapteinim Jūlijam Muceniekam, virsleitnantam Jānim Gregoram, virsleitnantam Teodorma Prikulim, virsleitnantam Jānim Rasam, leitnantam Filipsonam un adjutantam Kārlim Valteram. Trīs štāba virsniekus pulkvedi- leitnantu Eduardu Graudiņu, leitnantu Artūru Ankravu un seržantu Vili Pāvulānu, dažādu iemeslu dēļ apžēloja. 20. novembra pēcpusdiena notiesātos nošāva kāpās pie Karostas cietuma, kur mūsdienās redzams balts krusts.

Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē. Mainoties varām, iestādes mērķis palika nemainīgs – vieta likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Ieslodzītie bija gan revolucionāri, cara armijas matroži un apakšvirsnieki, gan vācu dezertieri, kurelieši, Staļina laika tautas ienaidnieki, gan arī padomju armijas un Latvijas armijas karavīri.

Jau sākot Karostas infrastruktūras plānošanu 1893. gadā paredzēja izbūvēt modernu hospitāļa kompleksu, kas atradās atsevišķā rajonā un sastāvēja no vairākām specializētām ēkām. Hospitāļa kompleksu sāka būvēt 1900. gadā un līdz 1905. gadam tas sasniedza savu vislielāko pacientu skaitu. 1905. gada Liepājas matrožu dumpja laikā, daļu no arestētajiem izvietoja maz izmantotajā Karostas hospitāļa venerisko slimību blokā.

Latvijas armijas garnizona laikā no 1920. līdz 1939. gadam virssardze bija šajā ēkā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā Karostas virssardzes ēkā izvietoja drošības iestāžu cietumu, kur 1944. gada 19./20. novembra naktī ieslodzīti un notiesāti uz nāvi astoņi ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki un tehniskie darbinieki.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Liepājā izvietoja Padomju kara flotes bāzi, šajā ēkā izvietojās virssardze un šo funkciju pildīja līdz Krievijas Federācijas karaspēka izvešanai 1994. gadā

Ēka funkcionēja arī Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku vajadzībām līdz 1997. gadam kā Liepājas Garnizona virssardze. 

No 2002. gada ēkā ir izvietots Karostas cietuma muzejs un ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt tā vēsturi, apskatīt kameras un karceri, kā arī dzirdēt interesantus un pat spocīgus stāstus no cietuma dzīves. 

Adrenalīna meklētājiem būs piemērota realitātes izrāde „Aiz restēm” vai iespēja mēģināt izkļūt no slēgtajām istabām, pavisam bezbailīgajiem – nakšņošana cietuma kamerā.

Karostas cietumā darbojas Karostas apmeklētāju centrs, padomju laika bufete un suvenīru veikals. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāti gidu pakalpojumi.

Annahites medību pilī Stiklos 2. Pasaules kara laikā no 1944. gada 29.oktobrim līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks.

Piemiņas vieta leitnanta R. Rubeņa bataljona 1944. gada 6.-9. decembra cīņu vietā starp “Vēveru” un “Dzilnu” mājām Ugāles pagastā.

Piemiņas plāksne pie Malnavas koledžas, kur 1932.-1937. gadā mācījies leitnants R. Rubenis. Atklāta 2000. gadā

“Robežu“ mājās Skrīveru pagastā ir vieta, kur 1944. gada 28. jūlijā uzsākta ģenerāļa J. Kureļa grupas formēšana.

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no “Robežu” mājām Skrīveru pagastā, atklāts 2015. gadā. "Robežu" mājas nav saglabājušās, ir tikai paliekas no tām.

Strazdes muiža atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā un tā bija ģenerāļa J. Kureļa grupas atrašanās vieta 1944. gada 29. septembrī - 28. oktobrī.

Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks.

Šajā ēkā Talsos 1944. gada 3. novembrī notika ģenerāļa J. Kureļa un kapteiņa K. Upelnieka sarunas ar SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un citiem vācu virsniekiem. Vēsturiskā ēka ir nojaukta, tās vietā būvē jaunu ēku.

Bijušā veikala/policijas ēka Talsos, Kr.Valdemāra 2, kur 1944. gada 14.-19. novembrī bija ieslodzīti ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki. 

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no Annahites medību pils “Stiklos” Puzes pagastā, atklāts 1997. gadā, pārvietots 2023. gadā.

Pie akmens izvietota informācijas plāksne ar QR kodu, kur atrodas audiogida stāstījums par kureliešiem. 

Piemiņas vieta vecajos Annahites kapos, kur apglabāti vācu aplenkuma ģenerāļa J. Kureļa grupas štābam un galvenajiem spēkiem  rezultātā 1944. gada 14. novembī nogalinātie karavīri un civiliedzīvotāji. 

Piemiņas akmeņi ģenerāļa J. Kureļa grupai un leitnantam R. Rubenim “Dzelzkalnu” kapos Puzes pagastā. Atklāti 1997. gadā.

Piemiņas zīmes uzstādītas vēl pirms Rubeņa bataljona muzeja izveides.

"Čubu" mājas atrodas uz ziemeļiem no Ozoliem Rendas pagastā. Virsleitnanta V. Strautnieka bataljona leitnanta L. Znutēna 2. rotas sadursme pie Čubu mājām ar vāciešiem  notika 1944. gada 16. novembrī.

Baltais krusts un nāves soda izpildes vieta iepretim Liepājas Karostas cietumam. Atklāts 2000. gadā. 

Rubeņa bataljona karavīru kapi atrodas pie autoceļa Kuldīga - Sabile, iepretim vietai, kur kādreiz atradās Rendas doktorāts. Pie ceļa ir novietota norādes zīme un piemiņas akmens ar atrodas vien dažu simtu metru attālumā no autoceļa.

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija viena no ģenerāļa Jāņa Kureļa veidotās militārās vienības daļām, kas nepadevās vācu karaspēkam un izrādīja vācu sīvu pretošanos. Usmas periodā bataljona skaitliskais sastāvs pieauga līdz 650 vīriem ar četrām pilnībā nokomplektētām rotām, ambulanci un saimniecības komandu. Komandējošais sastāvs: leitnants R.Rubenis, leitnants Filipsons, v.v. A.Druviņš, v.v. Šulcs, v.v. Briedis, v. seržants J.Rubenis, J.Bergs, v.v. Jaunzems. 

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika niknas kaujas starp Vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Kaujās pie Rendas un Zlēkām iznīcināja ap 250 vācu karavīru, bet rubeniešu zaudējumi bija ap 50 cilvēku.

Pēc leitnanta Rubeņa bojāejas Druviņš paziņoja vīriem, ka turpmāk darbosies uz brīvprātības principa un tā rezultātā vairāki desmiti vīru pieņēma lēmumu atdalīties no Rubeņa bataljona. 1944.gada 20-21.novembrī 11 cilvēku grupu sagūstīja vācu SD vienība un pēc pratināšanām aizveda uz vietējo mežu un nošāva.

Piemiņas vieta leitnanta R. Rubeņa bataljona 1944. gada 18. novembra cīņu vietā starp “Pērkonu” un “Mežzīļu” mājām Rendas pagastā.