Kurelieši II WW2

kurelieši1

Ģenerāļa Jāņa Kureļa 1944. gada jūlijā no Rīgas apriņķa aizsargiem izveidots latviešu militārs formējums ar oficiālu mērķi vācu atkāpšanās gadījumā aizstāvēt Daugavu starp Pļaviņām un Ķegumu un organizēt partizānu vienības padomju aizmugurē.

Ģenerālis Kurelis bija nacionālās pretošanās kustības Latvijas Centrālās Padomes Militārās komisijas vadītājs, taču faktiskā komisijas vadība atradās kapteiņa Kristapa Kriša Upelnieka rokās.

Pēc Kureliešu pārcelšanās uz Kurzemi 1944. gada rudenī tās mēķis kļuva cīņā pret abām okupācijas varām nacistisko Vāciju un Padomju Savienību, lai atjaunotu neatkarīgu Latvijas valsti.

Kureliešu grupu likvidēja 1944. gada 14. novembrī un 19. novembrī Liepājas Kara ostas cietumā nošāva astoņus štāba virsniekus.

Papildus izziņas avoti

Jānis Kurelis — Vikipēdija (wikipedia.org) 

nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā, 1941.–1945. gads - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)

Ģenerāla Jāņa Kureļa vadītā latviešu karavīru grupa - YouTube 

Saistītie objekti

Rubeņa bataljona muzejs

Rubeņa bataljona muzejs atrodas Ugālē. Tas stāsta par ģenerāļa J. Kureļa grupas R. Rubeņa komandētā bataljona cīņām Kurzemē 1944. gadā, par kureliešu darbību un nacionālās pretošanās kustību. Muzejā izvietota ekspozīcija par Latvijas Centrālās padomes (LCP) un tās Ventspils grupas darbību, arī UNESCO programmā "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais LCP Memorands ar 188 parakstiem un parakstītāju fotogrāfijām. LCP bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943. līdz 1994. gadam, ko dibināja ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības kustību darbību, lai atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību. Muzejs piedāvā arī izbraukumu pa vietām, kas saistītas ar bataljona vēsturi (apmetne ar rekonstruēto bunkuru Usmas pagastā, cīņu vietas Rendas un Zlēku pagastos, u.c.).

Iespējams vienoties par pārvietojamās ekspozīcijas izvietošanu (8 gab. viegli pārvietojamas un saliekamas planšetes: 80x200 cm).

Rubeņa bataljona zemnīca un cīņu vietas

Rubeniešu 2.rotas restaurētā zemnīca atrodas mežā pie Ilziķu ezera, Usmas pagastā. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām (Padomju Savienības un Nacistiskās Vācijas), un viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. 

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija viena no ģenerāļa Jāņa Kureļa veidotās militārās vienības daļām, kas nepadevās vācu karaspēkam un izrādīja vācu sīvu pretošanos. Tas sāka formēties 1944. gada augustā Bebru pagastā leitnanta Roberta Rubeņa vadībā. Septembra beigās vienība pārcēlās uz Kurzemi, kur izvietojās Usmas (tolaik Ugāles) pagastā uz ziemeļiem no Ilziķu ezera (Ilziķu, Ceplīšu, Trēbiņu, Vanagu mājās un to apkārtnē). Usmas periodā bataljona skaitliskais sastāvs pieauga līdz 650 vīriem ar četrām pilnībā nokomplektētām rotām, ambulanci un saimniecības komandu. Komandējošais sastāvs: leitnants R.Rubenis, leitnants Filipsons, v.v. A.Druviņš, v.v. Šulcs, v.v. Briedis, v. seržants J.Rubenis, J.Bergs, v.v. Jaunzems. 

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika niknas kaujas starp Vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Kaujās pie Rendas un Zlēkām iznīcināja ap 250 vācu karavīru, bet rubeniešu zaudējumi bija ap 50 cilvēku. Par to dienu notikumiem liecina arī  restaurētā zemnīca, kur mežā var aplūkot velēnām klātu zemē ieraktu guļbaļķu mājokli, kur savulaik uzturējās daļa no Rubeņa bataljona vīri.

Zemnīcas restaurāciju organizēja biedrība "Rubeņa fonds" un tās dibinātājs Andrejs Ķeizars. 

Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā

Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu. 

Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.

Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.

Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.

 

Zlēku traģēdijas piemiņas vieta

Piemineklis atrodas netālu no Zlēku muižas ansambļa, Karātavkalna rietumu daļā.  Ap divdesmit laukakmeņu ar nogalināto cilvēku vārdiem veido apli, bet centrā ir ap trīs metru augsts melna marmora obelisks.

Zlēku piemiņas vietā ir pārapbedīti daļa no nogalinātajiem.

1944.gada decembrī Zlēku apkārtnē vācu nacistiskās armijas daļas veica plašu operāciju, kas bija vērsta pret civiliedzīvotājiem.Armiju grupas Nord kaujas darbības žurnālā 1944. gada 9. decembrī plkst. 17.30 izdarīts ieraksts, ka akcijas laikā pretinieka pusē ir nogalināts 161 cilvēks, kas piederējis “Rubeņa brigādei un “Sarkanās bultas” daļām”. Padomju laikā minēto skaitli, attiecinot uz nogalinātajiem civiliedzīvotājiem, acīmredzot pieņēma par Zlēku traģēdijas upuru kopskaitu.

Akcijas gaita daļēji ir dokumentēta vācu 16. armijas pretizlūkošanas daļas priekšnieka 1944. gada 31. decembra ziņojumā. Tajā paskaidrots, ka no 5. līdz 9. decembrim augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera un policijas ģenerāļa Frīdriha Jekelna vadībā norisinājies plašs pasākums Eichensumpf (“Ozolu purvs”), kas ticis vērsts pret “Sarkano bultu” un ģenerāļa Kureļa grupas pārpalikumu pie Abavas.

Ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsnieku nošaušanas piemiņas vieta

Piemiņas vieta pie Ziemeļu fortiem Šķēdes jūrmalā, veltīta Liepājas Karostā 1944. gada 20. novembrī nošautajiem astoņiem ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Atklāta 1994. gadā, pārveidota un pārvietota 2013. gadā.

Kurelieši darbojās Vidzemē līdz 1944. gada septembrim, kad parvietojās uz Kurzemi. Līdz 1944. gada oktobra beigām kureliešu sastāvā bija apmēram 3000 bruņoto vīru, starp tiem daudzi bijušie Latviešu SS brīvprātīgo leģiona vienību karavīri, kas pievienojās vienībai, lai īstenoti sapni – cīņu par Latvijas neatkarību.

1944. gada novembra sākumā Vācijas okupācijas varas Augstākais policijas un SS vadītājs Ostlandē SS obergrupenfīrers Frīdrihs Jekelns sāka grupas darbības ierobežošanu un 14. novembrī Puzes pagasta Stiklos arestēja kureliešu štābu un vairāk nekā 700 karavīrus. Pretošanos izrādīja leitnanta Roberta Rubeņa komandētais bataljons ar apmēram 500 vīriem Usmas apkārtnē, kas turpināja cīņu līdz 1944. gada decembrim.

1944. gada naktī no 19. uz 20. novembri Liepājas Karaostas cietumā notika vācu okupācijas varas kara tiesa, kas piesprieda nāves sodu astoņiem ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsniekiem – pulkvedim Pēterim Liepiņam, kapteinim Kristapam Upelniekam, kapteinim Jūlijam Muceniekam, virsleitnantam Jānim Gregoram, virsleitnantam Teodorma Prikulim, virsleitnantam Jānim Rasam, leitnantam Filipsonam un adjutantam Kārlim Valteram. Trīs štāba virsniekus pulkvedi- leitnantu Eduardu Graudiņu, leitnantu Artūru Ankravu un seržantu Vili Pāvulānu, dažādu iemeslu dēļ apžēloja. 20. novembra pēcpusdiena notiesātos nošāva kāpās pie Karostas cietuma, kur mūsdienās redzams balts krusts.

Padomju partizānu vienības “Sarkanā Bulta” piemiņas akmens

Padomju partizānu vienība izveidojā 1944. gada 30. septembrī, kad Mazirbes apkārtnē izvietotā vācu 283. policijas bataljona 19 karavīri Vladimira Semjonova vadībaā ar ieročiem dezertēja. Bataljons bija izveidots 1943. gadā no Latgales novada brīvprātīgajiem un piedalījās vācu okupācijas varas pretpartizāņu operācijās Latvijas un Baltkrievijas teritorijā.

Vienība saucās sava komandiera vārdā “Semjonova vienība” un tikai kara noslēgumā pieņēma “Sarkanās Bultas” nosaukumu, ko jau pēc 2. pasaules kara izplatīja padomju propaganda. Līdz 1944. gada decembrim vienībā bija 300 – 400 partizāni. Lielākā daļa tie bija izbēgušie Sarkanās armijas karagūsteņi, bijušie leģionāri, tajā skaitā pēc ģenerāļa Kureļa grupas iznīcināšanas palikušie cīnītāji. Lai Kurzemē šajā laikā darbojās daudzas Sarkanās armijas izlūku grupas, tās izvairījās no ciešas sadarbības, jo partizānu vienības komandiera un tās pamatkodola darbība vācu policijas rindās bija pārāk aizdomīga. “Sarkanās Bultas” darbība bija salīdzinoši maz organizētā un vairāk vērsta uz kara beigu sagaidīšanu. Savas darbības laikā tā izvērsa plašu vietējo iedzīvotāju terorizēšanu.

“Sarkanās Bultas” pirmais komandieris Vladimirs Semjonovs, 1944. gada 10. decembra naktī,ceļoties pāri uzplūdušajai Abavas upei noslīka. Viņa līķi atrada tikai 1945. gada pavasarī un apglabāja. 1961. gadā viņu pārapbedīja Kuldīgā.

Piemineklis atrodas vieta, kur atradās “Sarkanās Bultas” un citu apkārtnes partizānu nometne (apmēram 50 – 70 cilvēki), kuru 1945. gada 7. martā ielenca un mēģināja iznīcināt vācu karaspēks.

Brīvības taka (Maršruts Karostā)

Labiekārtota, 9 km gara pastaigu taka, kas izveidota, godinot latviešu puišu drosmi un varonību Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā.

Taka sākas Redānā, un tās maršruts ved cauri Karostas mežu teritorijai, gar jūras krastu un Cietokšņa kanālu, ietverot Cara laika nocietinājumu un padomju laika militārā mantojuma apskati. Takā izvietoti 5 informācijas stendi, kas iepazīstina ar Karostas izveidi un nocietinājumu sistēmu, kas apjož visu pilsētu, Liepājā notikušajām Brīvības cīņām 1919. gadā, kā arī ar vēlākajos gados celtajām militārajām būvēm un dzīvi Karostā padomju laikos.

1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku, taču jaunizveidotās Latvijas valsts teritorijā joprojām atradās vairāki svešu valstu karaspēki.
Kaujām pie Liepājas 1919. gada novembrī bija svarīga nozīme Latvijas brīvības atgūšanā, kad, pateicoties karavīru varonībai, tika atsists gandrīz 5 reizes lielāks ienaidnieka pārspēks. Pēc izšķirošajām kaujām Liepājā Bermonta karaspēks tika padzīts no Latvijas.

Karostas cietums

Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē. Mainoties varām, iestādes mērķis palika nemainīgs – vieta likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Ieslodzītie bija gan revolucionāri, cara armijas matroži un apakšvirsnieki, gan vācu dezertieri, kurelieši, Staļina laika tautas ienaidnieki, gan arī padomju armijas un Latvijas armijas karavīri.

Jau sākot Karostas infrastruktūras plānošanu 1893. gadā paredzēja izbūvēt modernu hospitāļa kompleksu, kas atradās atsevišķā rajonā un sastāvēja no vairākām specializētām ēkām. Hospitāļa kompleksu sāka būvēt 1900. gadā un līdz 1905. gadam tas sasniedza savu vislielāko pacientu skaitu. 1905. gada Liepājas matrožu dumpja laikā, daļu no arestētajiem izvietoja maz izmantotajā Karostas hospitāļa venerisko slimību blokā.

Latvijas armijas garnizona laikā no 1920. līdz 1939. gadam virssardze bija šajā ēkā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā Karostas virssardzes ēkā izvietoja drošības iestāžu cietumu, kur 1944. gada 19./20. novembra naktī ieslodzīti un notiesāti uz nāvi astoņi ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki un tehniskie darbinieki.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Liepājā izvietoja Padomju kara flotes bāzi, šajā ēkā izvietojās virssardze un šo funkciju pildīja līdz Krievijas Federācijas karaspēka izvešanai 1994. gadā

Ēka funkcionēja arī Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku vajadzībām līdz 1997. gadam kā Liepājas Garnizona virssardze. 

No 2002. gada ēkā ir izvietots Karostas cietuma muzejs un ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt tā vēsturi, apskatīt kameras un karceri, kā arī dzirdēt interesantus un pat spocīgus stāstus no cietuma dzīves. 

Adrenalīna meklētājiem būs piemērota realitātes izrāde „Aiz restēm” vai iespēja mēģināt izkļūt no slēgtajām istabām, pavisam bezbailīgajiem – nakšņošana cietuma kamerā.

Karostas cietumā darbojas Karostas apmeklētāju centrs, padomju laika bufete un suvenīru veikals. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāti gidu pakalpojumi.

Piemineklis Rubeņa bataljona sanitārēm

Piemineklis Cirkales kapos 1944. gada 9. novembrī vāciešu nošautajām kurelietēm Ārijai Stiebriņai un Veltai Vaskai. Veidojis tēlnieks J. Karlovs.

Vācu nacistiskās armijas daļas nošāva abas sievietes 1944.gada 9.decembrī kopā ar citiem Zlēku apkārtnē sagūstītajiem iedzīvotājiem, vācu armijas dezertieriem vai tml. 

Pēc nostāstiem izriet, ka jaunietes ir pievienojušās Rubeņa bataljonam brīvprātīgi. Viņas kopā ar Rubeņa bataljonu nonāca no Suntažiem līdz Usmai. Taču Jekelna akcijas "Eichensumpf" laikā jaunietes uz ceļa tiek apcietinātas, aizvestas uz Vēlogu mežsarga mājām nopratināšanai un kopā ar nelielu grupiņu citu apcietināto nošautas. Kāda sieviete, Cirkales iedzīvotāja, pazinusi Āriju un viņai izdevies pārapbedīt abu meiteņu mirstīgās atliekas Cirkales kapu malā un kopa šo kapiņu visu Padomju okupācijas laiku.   

Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera un policijas ģenerāļa Frīdriha Jekelna vadībā no 5. līdz 9. decembrim norisinājies plašs pasākums Eichensumpf (“Ozolu purvs”), kas tika vērsts pret “Sarkanās bultas” kaujiniekiem un ģenerāļa Kureļa grupu pie Abavas.

Akcijas gaita daļēji ir dokumentēta 1944. gada 31. decembra ziņojumā. 

Piemineklis nošautajiem leitnanta R. Rubeņa bataljona karavīriem

Rubeņa bataljona karavīru kapi atrodas pie autoceļa Kuldīga - Sabile, iepretim vietai, kur kādreiz atradās Rendas doktorāts. Pie ceļa ir novietota norādes zīme un piemiņas akmens ar atrodas vien dažu simtu metru attālumā no autoceļa.

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija viena no ģenerāļa Jāņa Kureļa veidotās militārās vienības daļām, kas nepadevās vācu karaspēkam un izrādīja vācu sīvu pretošanos. Usmas periodā bataljona skaitliskais sastāvs pieauga līdz 650 vīriem ar četrām pilnībā nokomplektētām rotām, ambulanci un saimniecības komandu. Komandējošais sastāvs: leitnants R.Rubenis, leitnants Filipsons, v.v. A.Druviņš, v.v. Šulcs, v.v. Briedis, v. seržants J.Rubenis, J.Bergs, v.v. Jaunzems. 

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika niknas kaujas starp Vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Kaujās pie Rendas un Zlēkām iznīcināja ap 250 vācu karavīru, bet rubeniešu zaudējumi bija ap 50 cilvēku.

Pēc leitnanta Rubeņa bojāejas Druviņš paziņoja vīriem, ka turpmāk darbosies uz brīvprātības principa un tā rezultātā vairāki desmiti vīru pieņēma lēmumu atdalīties no Rubeņa bataljona. 1944.gada 20-21.novembrī 11 cilvēku grupu sagūstīja vācu SD vienība un pēc pratināšanām aizveda uz vietējo mežu un nošāva.

Kureliešu štābs Stiklos

Annahites medību pilī Stiklos 2. Pasaules kara laikā no 1944. gada 29.oktobrim līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks.

 

Rubeņa bataljona 1944. gada 6.-9. decembra cīņu vieta

Piemiņas vieta leitnanta R. Rubeņa bataljona 1944. gada 6.-9. decembra cīņu vietā starp “Vēveru” un “Dzilnu” mājām Ugāles pagastā.

Piemiņas plāksne pie Malnavas koledžas

Piemiņas plāksne pie Malnavas koledžas, kur 1932.-1937. gadā mācījies leitnants R. Rubenis. Atklāta 2000. gadā

"Robežu" mājas Skrīveru pagastā

“Robežu“ mājās Skrīveru pagastā ir vieta, kur 1944. gada 28. jūlijā uzsākta ģenerāļa J. Kureļa grupas formēšana.

Piemiņas akmens kureliešiem Skrīveru pagastā

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no “Robežu” mājām Skrīveru pagastā, atklāts 2015. gadā. "Robežu" mājas nav saglabājušās, ir tikai paliekas no tām.

Strazdes muiža

Strazdes muiža atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā un tā bija ģenerāļa J. Kureļa grupas atrašanās vieta 1944. gada 29. septembrī - 28. oktobrī.

Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks.

Jekelna štābs Talsos

Šajā ēkā Talsos 1944. gada 3. novembrī notika ģenerāļa J. Kureļa un kapteiņa K. Upelnieka sarunas ar SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un citiem vācu virsniekiem. Vēsturiskā ēka ir nojaukta, tās vietā būvē jaunu ēku.

Kādreizējā veikala/policijas ēka

Bijušā veikala/policijas ēka Talsos, Kr.Valdemāra 2, kur 1944. gada 14.-19. novembrī bija ieslodzīti ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki. 

Piemiņas akmens kureliešiem Stiklos

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no Annahites medību pils “Stiklos” Puzes pagastā, atklāts 1997. gadā, pārvietots 2023. gadā.

Pie akmens izvietota informācijas plāksne ar QR kodu, kur atrodas audiogida stāstījums par kureliešiem. 

Piemiņas vieta vecajos Annahites kapos

Piemiņas vieta vecajos Annahites kapos, kur apglabāti vācu aplenkuma ģenerāļa J. Kureļa grupas štābam un galvenajiem spēkiem  rezultātā 1944. gada 14. novembī nogalinātie karavīri un civiliedzīvotāji. 

Piemiņas zīmes ģenerāļa J. Kureļa grupai un leitnantam R. Rubenim “Dzelzkalnu” kapos

Piemiņas akmeņi ģenerāļa J. Kureļa grupai un leitnantam R. Rubenim “Dzelzkalnu” kapos Puzes pagastā. Atklāti 1997. gadā.

Piemiņas zīmes uzstādītas vēl pirms Rubeņa bataljona muzeja izveides.

Sadursmes vieta pie Čubu mājām Rendas pagastā

"Čubu" mājas atrodas uz ziemeļiem no Ozoliem Rendas pagastā. Virsleitnanta V. Strautnieka bataljona leitnanta L. Znutēna 2. rotas sadursme pie Čubu mājām ar vāciešiem  notika 1944. gada 16. novembrī.

Baltais krusts un nāves sodu izpildes vieta Karostā

Baltais krusts un nāves soda izpildes vieta iepretim Liepājas Karostas cietumam. Atklāts 2000. gadā. 

Rubeņa bataljona 1944. gada 18. novembra cīņu vieta

Piemiņas vieta leitnanta R. Rubeņa bataljona 1944. gada 18. novembra cīņu vietā starp “Pērkonu” un “Mežzīļu” mājām Rendas pagastā.

Saistītie stāsti

Pulkveža- leitnanta Eduarda Graudiņa brīnumainā izglābšanās no nošaušanas

1944.gada novembrī vācu okupācijas varas kara tiesa piesprieda 8 ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsniekiem, trīs štāba virsniekus dažādu iemeslu dēļ apžēloja. Pulkvedim - leitnantam izdevās izglābties no nošaušanas, taču vācu koncentrācijas nometņu sistēma Graudiņu "samala"

Zlēku traģēdijas vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra

Otrā pasaules kara laikā, kad lielāko Latvijas daļu jau kontrolēja Padomju Savienība, bet Kurzemi pārvaldīja Hitlera Lielvācijas vietvalži,, savukārt, tā saucamie kurelieši Kurzemē uzsāka cīņu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Viļa Samsona apraksts par 1945.gada 7.marta Sarkanās bultas kauju ar vācu policijas vienībām

1945. gada 7. martā "Sarkanās bultas" partizānu nometni ielenca un mēģināja iznīcināt vācu karaspēks. Vilis Samsons savā 1974.gadā izdevniecībā "Zinātne", Rīgā, izdotajā grāmatā apraksta šīs kaujas gaitu