Liepāja - at the crossroads of various historical events
Liepājas iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem, kuri Latvijā izjuta Otrā pasaules kara sākumu un vieni no pēdējiem, kuriem karš gan tiešā gan simboliskā ziņā beidzās visvēlāk. Otrais pasaules karš un padomju okupācija Liepājā beidzās tikai 1994. gadā, kad to atstāja pēdējās PSRS mantinieces - Krievijas - karaspēka daļas.
Pēc 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta ietekmes sfēru robežu nospraušanas starp PSRS un nacistisko Vāciju, PSRS piespieda Latviju parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu un atļaut izvietot savas militārās bāzes Latvijas teritorijā. 1939. gada oktobra beigās Liepājā ienāca pirmās Sarkanās armijas karaspēka daļas un izvietojās pilsētas ziemeļos – Kara ostā. Vienlaikus pilsētu atstāja viena no lielākajām tās minoritātēm – vācieši, kurus Hitlers repatriēja uz Vāciju un daļu okupētās Polijas.
1941. gads kļuva par traģisku gadu Liepājas vēsturē. 1941. gada jūnijā padomju vara deportēja vairākus simtus liepājnieku. Liepājas čekas mājā Republikas ielā 19, kas bija iesaukta par “Zilo brīnumu” apcietinājumā tika turēti un spīdzināti daudzi liepājnieki, kuri nesamierinājās ar padomju okupāciju. Karadarbība Liepāju skāra jau 1941. gada 22. jūnijā. Kaujas par Liepājas aizstāvēšanu padomju propoganda vēlāk centās padarīt par vienu no padomju varoņmītiem. Vācu okupācijas laiks atnesa jaunu traģēdiju – lielākā daļa Liepājas ebreju nogalināja vācu iniciētā holokausta epizodē Šķēdes kāpās. Karadarbības laikā pilsēta smagi cieta – karš pilsētā beidzās tikai 1945. gada 8. maijā. Tam sekoja otreizēja padomju okupācija, iedzīvotāju deportācija, padomju kara flotes bāzes izveidošana un pilsētas industralizācija, būtiski izmainot pilsētas iedzīvotāju sastāvu.
Tikai 1980. gadu beigās sabrūkot PSRS radās iespēja atjaunot Latvijas neatkarību. Liela nozīme šajā procesa bija Latvijas Tautas frontei, kuras bijušās Liepājas pilsētas nodaļas mītnē atrodas 2001. gada 21. janvārī atklātā ekspozīcija. Tautas frontes Liepājas nodaļa bija otra lielākā tūlīt pēc Rīgas nodaļas – tā apvienoja 13 000 biedru. Tieši no šīs vietas tika organizēti brīvprātīgo autobusi 1991. gada janvāra barikāžu laikā, lai dotos aizsargāt objektus Rīgā.
Related timeline
Related topics
Related objects
Liepaja Museum exhibition "Liepaja under the occupation regimes"
The Liepāja Museum exhibition "Liepāja under the occupation regimes" is located in Liepāja, 7/9 Klāva Ukstiņa Street.
The exhibition covers the period from 1939 to 1991 during the double Soviet and German occupation. The inhabitants of Liepāja were among the first in Latvia to experience the outbreak of the Second World War and among the last for whom the war ended both literally and symbolically.
It was not until the collapse of the USSR in the late 1980s that the opportunity arose to restore Latvia's independence. The Latvian People's Front played a major role in this process, and its exhibition, opened on 21 January 2001, is housed in the former headquarters of the Liepāja City Branch. The Liepāja branch of the Popular Front was the second largest after the Riga branch, with 13 000 members. It was from here that buses of volunteers were organised during the barricades in January 1991 to go and defend the sites in Riga. On 23 August 1991, the day of the Molotov-Ribbentrop Pact, the Lenin Monument, a symbol of Soviet power in the city, was dismantled. In later years, 500 bronze bells were made from it in Germany - souvenirs of a bygone era. One of these bells is also on display.
World War II and the Soviet occupation of Liepāja ended only in 1994, when the last troops of the USSR's heir, Russia, left the city.
The museum regularly organises thematic exhibitions of its collection and artworks, as well as lectures and meetings with historians and eyewitnesses of recent Latvian history. The museum building is currently being renovated and the exhibition is being renewed.
