Liepāja - dažādu vēstures notikumu krustcelēs
Liepāja elanikud olid ühed esimesed Lätis, kes kogesid Teise maailmasõja puhkemist, ja ühed viimased, kelle jaoks sõda lõppes nii sõna otseses kui ka sümboolses mõttes. Teine maailmasõda ja Nõukogude okupatsioon Liepājas lõppes alles 1994. aastal, kui Nõukogude Liidu pärija Venemaa viimased väed lahkusid linnast.
Pärast 1939. aastal NSV Liidu ja Natsi-Saksamaa vahel sõlmitud Molotovi-Ribbentropi pakti mõjusfääride piiritlemist sundis NSV Liit Lätit allkirjastama vastastikuse abistamise lepingu ja lubama oma sõjaväebaaside paigutamist Läti territooriumile. 1939. aasta oktoobri lõpus saabusid esimesed Punaarmee üksused Liepajasse ja asusid linna põhjaossa - Sõjasadamas. Samal ajal jätsid linna üks selle suurimaid vähemusi sakslased, kes Hitleri poolt Saksamaale ja okupeeritud Poola koosseisu repatrieeriti.
1941. aastast sai Liepaja ajaloos traagiline aasta. Juunis 1941 küüditasid nõukogude võimud mitusada Liepaja elanikku. Palju Liepaja elanikke, kes nõukogude okupatsiooni omaks ei võtnud, peeti kinni ja piinati Liepāja tšekimajas Republikas tänav 19, mida kutsuti "Siniseks imeks". Sõda tabas Liepajat 22. juunil 1941. aastal. Liepaja kaitselahingu ajal püüdis nõukogude propaganda seda hiljem muuta nõukogude kangelaste hulka. Saksa okupatsiooni aeg tõi kaasa uue tragöödia - enamik Liepāja juute hukkus sakslaste algatatud holokausti episoodis Šķēde luidetes. Sõja ajal sai linn kõvasti kannatada – sõda linnas lõppes alles 8. mail 1945. aastal. Sellele järgnes teine Nõukogude okupatsioon, elanike küüditamine, Nõukogude mereväebaasi rajamine ja linna industrialiseerimine, muutes oluliselt linna elanikkonna koosseisu.
Alles 1980. aastate lõpus andis NSV Liidu lagunemine võimaluse taastada Läti iseseisvus. Olulist rolli selles protsessis mängis Läti Rahvarinne, mille ekspositsioon avati 21. jaanuaril 2001. aastal endise Liepāja linnaharu staabis. Rahvarinde Liepaja osakond oli vahetult Riia osakonna järel suuruselt teine – see ühendas 13 000 liiget. Just siit korraldati 1991. aasta jaanuaribarrikaadide ajal vabatahtlike bussid Riia objekte kaitsma.
Seotud ajajoon
Seotud teemad
Seotud objektid
Liepājas muzeja ekspozīcija „Liepāja okupāciju režīmos"
Liepājas muzeja ekspozīcija „Liepāja okupāciju režīmos” atrodas Liepājā, Klāva Ukstiņa ielā 7/9.
Ekspozīcija atspoguļo laiku no 1939. gada līdz 1991. gadam gan divreizējā padomju, gan vācu okupācijas periodos. Liepājas iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem, kuri Latvijā izjuta Otrā pasaules kara sākumu un vieni no pēdējiem, kuriem karš gan tiešā gan simboliskā ziņā beidzās visvēlāk.
Tikai 1980. gadu beigās sabrūkot PSRS radās iespēja atjaunot Latvijas neatkarību. Liela nozīme šajā procesa bija Latvijas Tautas frontei, kuras bijušās Liepājas pilsētas nodaļas mītnē atrodas 2001. gada 21. janvārī atklātā ekspozīcija. Tautas frontes Liepājas nodaļa bija otra lielākā tūlīt pēc Rīgas nodaļas – tā apvienoja 13 000 biedru. Tieši no šīs vietas tika organizēti brīvprātīgo autobusi 1991. gada janvāra barikāžu laikā, lai dotos aizsargāt objektus Rīgā. 1991. gada 23. augustā, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas dienā, tika demontēts padomju varas simbols pilsētā – Ļeņina piemineklis. Vēlākos gados no tā Vācijā izgatavoja 500 bronzas zvanus – aizgājušo laiku simbolizējošus suvenīrus. Viens no šiem zvaniem redzams arī ekspozīcijā.
Otrais pasaules karš un padomju okupācija Liepājā beidzās tikai 1994. gadā, kad to atstāja pēdējās PSRS mantinieces - Krievijas - karaspēka daļas.
Muzejā regulāri tiek rīkotas tematiskas muzeja krājuma un mākslas darbu izstādes, kā arī lekcijas un tikšanās ar vēsturniekiem un nesenās Latvijas vēstures aculieciniekiem. Pašlaik muzeja ēka tiek renovēta un atjaunota ekspozīcija.
