Kauja pie Redana 1919.gada novembrī
Donāts Pudulis bija Liepājas kara ostas komandantūras virsseržants, kurš saņēma Lāčplēša kara ordeni par attapību un varonību 1919. gada 14. novembrī, kad pēc ienaidnieka uzbrukuma Redāna fortam, viņš no nāvējoši ievainotā virsleitnanta Roberta Radziņa pārņēma komandantūras rotu savā vadībā un straujā pretuzbrukumā izsita pretinieku no forta, saņemot 8 gūstekņus un 2 darbojošos ložmetējus. Interesants ir viņa dzīvesgājums līdz kaujām pie Liepājas. Viņš 1911. gadā 16 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies Sibirijas strēlnieku pulkā. 1914. gadā piedalījās cīņās pret vācu armiju pie Varšavas, Lodzas un citur Polijas frontē, bet vēlāk cīņās pret austriešu armiju. 1915. gadā caur Vladivostoku izbrauca krievu ekspedīcijas korpusa sastāvā uz Franciju un 4 mēnešus cīnījies pie Verdenas. Tur guva smagu kontuziju un tika evakuēts atpakaļ uz Krieviju. 1917. gada sākumā iestājies latviešu strēlnieku pulkos, bet 1919. gada 7. aprīlī —Latvijas bruņotajos spēkos Liepajā.
"Frontē pie Liepājas divus mēnešus bija bez ievērojamām pārmaiņām. 1919. gada 9. oktobrī vāci uzbruka pilsētai, bet tos atsitām. Starplaikā starp 9. un 14. oktobri no mūsu puses bija tikai izlūkošanas gājieni. Naktī uz 14 . novembri mūsu rotu frontē apmainīja un mēs devāmies uz atpūtu Redana fortā. Tur nonācām ap plkst. 2 naktī, bet nepaspējām pat lāgā novietoties, kad sākās vācu uzbrukums: vāci bija pārrāvuši fronti drīzi pēc mūsu aiziešanas no pozīcijām un straujā triecienā gribēja ieņemt Redāna fortu. Rotas komandieris virsleitnanants Radziņš ātri sakārtoja karavīrus un ar spēcīgu šauteņu un ložmetēju uguni apturēja ienaidnieka uzbrukumu. Vāci nāca uzbrukumā biezās ķēdēs iedami visā augumā un tāpēc mūsu uguns nāves pļauja ienaidnieku rindās bija ārkārtīgi liela. Kad ausa rīts, kaujas laukā ieraudzījām veselām gubām ienaidnieka karavīru līķus. Vāci bijuši piedzērušies un nebija spējusī novērtēt viņiem draudošās briesmas no mūsu uguns. Nakts kauja turpinājās ar biežiem mūsu pretuzbrukumiem. Ap plkst. 8—9 no rīta mēs gājām kontratākā (pretuzbrukumā) pa sīkām priedītēm un apsēm apaugušu purvu. Staignās vietas koku tuvumā bija aizsalušās, bet klajākās vietas atgadījās arī neaizsaluši atvariņi. Ejot uzbrukumā, virsleitnants Radziņš vienmēr gāja rotai pa priekšu Tāpat viņš darīja arī šoreiz. Es komandierim tieši sekoju. Nonācām pie kādas apses purva malā, kad virsleitnants Radziņš pēkšņi sagrīļojās un pakrita. Es pieskrējiu un jautāju, kas noticis. Komandieris atbildēja, ka ar viņu esot slikti, lai es uzņemoties rotas tālāko vadību. Pavēli atkārtoja ari rakstiski. Virsleitnants Radziņš bija nāvīgi ievainots vēderā. Lode bija viņa ķermenim izgājusi cauri. Ievainotais mira pēc 3 dienām slimnīcā. Nekavējoties devu pavēli uzbrukumu turpināt. Jāpiezīmē, ka rotas kareivji bija bez zābakiem, trūcīgi apģērbti. Divu dienu laikā mēs tikai reizi dienā bijām dabūjuši melnu kafiju bez cukura un plānu gabaliņu sausas rudzu maizes. Neraugoties uz to, liepājnieki cīnījās kā reti varoņi. Mūsu uzbrukumu stipri traucēja kāda vācu ložmetēju ligzda. To vajadzēja par katru cenu likvidēt. Grupa rotas kareivju uz vēdera pielīda pie ložmetējiem un ar rokas granātām, kuras bijām šai pašā uzbrukumā atņēmuši ienaidniekam, apsita ložmetēju apkalpi. Uzbrukums izdevās un mūsu rokās krita divi ložmetēji pilnā kaujas kārtībā. Tos tūliņ izlietojām kaujā pret vāciem.
Plkst. 3 pēc pusdienas 14. novembrī ienaidnieks bija galīgi sakauts un ar to pašu triecienu vācus galīgi aizdzinām no Liepājas aiz Lietavas robežām."
Laikraksts “Rīts”, 1934.gada 28.oktobris
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Redans, Karosta
Redans, jeb Redana forts atrodas Karostā, 14. novembra ielā, aptuveni 1,5 km no Ziemeļu fortiem, dabas liegumā "Tosmare".
Vēsturiski par redaniem dēvēja fortifikāciju elementus, kad garākus cietokšņu sienu posmus sadalīja īsākās sekcijās, uzbūvējot pret pretinieku izvirzītas V veida pozīcijas, kas ļāva labāk aizsargāt nocietinājumu sienu. Karostas Redans ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa forts, kas izvirzīta pret Tosmares ezeru. Karostai zaudējot savu cietokšņa nozīmi arī ap to izvietotie nocietinājumi un forti tika daļēji uzspridzināti un padarīti nelietojami. Tomēr Redans palika gandrīz neskarts.
1919. gada novembrī, pēc neveiksmes pie Rīgas, Pāvila-Bermonta Avalova spēki uzsāka intensīvu uzbrukumu Liepājai. Kaujas norisinājās arī pie Redana, kur cīnījās Liepājas Kara ostas komandantūras 80 karavīri virsleitnanta Radziņa vadībā. 14. novembra straujajā uzbrukumā bermontiešiem izdevās Redanu ieņemt. Tam sekoja Latvijas bruņoto vienību pretuzbrukums un Redans tika atgūts.
Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redana gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā.
