The last battle of the 3rd armored train of the German army at Vaiņode station
1944.gada oktobrī Vācu armija atkāpjas. Vaiņodes stacijā ierodas 3.bruņuvilciens.
Vācu frontes sabrukuma rezultātā, Vaiņodes austrumu pievārtē atradās tikai nelielas vācu 61. kājnieku divīzijas vienības, kuras atbalstīja bruņotais vilciens. Pretestība tika ātri pārvarēta un jau 9. oktobra vakarā visa Vaiņode bija Sarkanās armijas pilnīgā kontrolē.
Vācu armijas bruņuvilciena Nr.3 komandanta ziņojumā atspoguļots to dienu spraigie notikumi un bruņuvilciena Nr.3 zaudēšana.
1944.gada 8.oktobrī bruņuvilciens Nr.3 ieradās Vaiņodē un nodibināja sakarus ar 61.kājinieku divīzijas daļām, kas arī bija ieradušās. Saskaņā ar 61.kājnieku divīzijas štāba priekšnieka informāciju ienaidnieka pozīcijas bija šādas:
Ienaidnieks tuvojas Vaiņodei no dienvidaustrumu puses. Elkuzemes staciju uz rietumiem no Vaiņodes ieņēmuši 15 ienaidnieka tanki. Lielceļu uz ziemeļiem no stacijas ir šķērsojis ienaidnieks. Bruņuvilciena Nr.3 nu bija ierobežotas kustības iespējas līdz ar to tas ieņēma aizsargpozīcijas. 14. tanku divīzijas atrodas Elkuzemes rietumu daļā un dodas uzbrukumā austrumu virzienā. Pašā Vaiņodē atrodas viena baterija ar četriem 8,8 cm prettanku un pretgaisa artilērijas lielgabaliem un četriem 2 cm lielgabaliem, viens 61. kājnieku divīzijas bataljons, trīs smagie un divi vidējie prettanku lielgabali. Pa nakti ieradās papildus 61. kājnieku divīzijas daļas. Vilciens uzsāka apkārtnes izlūkošanu uz rietumiem, lai naktī nodrošinātu izlaušanos no ienaidnieka ielenkuma rietumu virzienā. Rezultātā konstatē: Sliežu ceļi 2km rietumu virzienā no Vaiņodes ir uzspridzināti un no tās vietas nomīnēti. Iesaistītai būvvienībai 8.oktobra vakarā uzbrūk ienaidnieka tanki un kājinieki un tā atkāpjas, pēc iespējas tomēr paveicot atsevišķus sliežu ceļu uzlabošanas darbus. Divi bruņuvilciena apkalpes vīri ar prettanku granātmetēju (Panzerfaust) tuvcīņā iznīcina vienu T34 tanku. Izlaušanās mēģinājums naktī rādās būs neveiksmīgs, ar sekojošu bruņuvilciena un tā apkalpes zaudējumu. 9.oktobra rītā divīzijas komandieris apseko vilcienu. Bruņuvilcienam tiek pievilkti sakaru kabeļi, tiek izvietoti divi priekšējie novērotāji (2 VB). Vienu artilērijas virsnieku ar novērošanas iespēju uz rietumiem, lai atbalstītu 14. tanku divīzijas uzbrukumu, otro – uz dienvidaustrumiem baterijas tuvumā. 9.oktobra agrā rītā komandants saņem informāciju no 61. kājnieku divīzijas štāba priekšnieka , ka ir pārtverti ienaidnieka tanku radio ziņojumu: “Ienaidnieks aizstāvas. Es atrodos kaujā. Ienaidnieks ir atklājis uguni no bruņuvilciena. Atbilde: Izrādiet varonību un iznīciniet beidzot to bruņu vilcienu.”
Ap 12:00 sākas ienaidnieka tanku un kājinieku uzbrukums no austrumiem, dienvidaustrumiem, dienvidiem un ienaidnieka tanku un prettanku lielgabalu apšaude no rietumiem un ziemeļrietumiem. Mūsējie atkāpjas no austrumiem atpakaļ uz Vaiņodi. Pēc tam, kad priekšpusdienā tika izšauta viena bruņuvilciena munīcijas krātuve, kas naktī bija piepildīta no apgādes sastāva (Trosszug), kas stāvēja tieši aiz bruņuvilciena. Bruņu vilciena krājumi pilnībā atkal tika atjaunoti un ap 13:30 sāka cīņu ar no trīs pusēm uzbrūkošo ienaidnieku. Ap 13:20 baterija mainīja savu pozīciju tā, ka no tās puses vilcienam vairs nebija aizsega. Lai novērstu drošu bojāeju, vilciens mēģina vēlreiz izrauties uz Rietumiem. Ar kājnieku vienību priekšgalā bruņu vilciens devās mežā Vaiņodes rietumos un saņēma šauteņu, mašīnpistoļu un ložmetēju uguni, tā ka, kājnieku vienībai bija jāvirzās atpakaļ. Izbraucot no meža aizsega, vilciens tika apšaudīts no prettanku lielgabaliem un tankiem. Nekavējoties tika iznīcināts viens ienaidnieka lielgabals, vēl viena lielgabala apkalpe tika pilnībā iznīcināta un lielgabals sabojāts, kā arī trāpīts diviem ienaidnieka tankiem. Ienaidnieks trāpīja arī 21. bruņuvilciena lokomotīvei, kura bija piekabināta pie vilciena gadījumam, ja tiktu sabojāta īstā lokomotīve. Sliežu ceļi atkal bija atkal saspridzināti un pārrauti. Pašu mīnmetēju uguns no rietumiem trāpīja pavisam tuvu vilcienam. Tā kā vilcienam bija palikuši tikai 1,5km sliežu ceļa, tas devās Vaiņodes stacijas virzienā, šaujot no visiem iespējamiem ieročiem visos virzienos, kur stacijā tam stājās pretī seši ienaidnieka tanki. 21. bruņuvilciena lokomotīve arī pie stacijas saņēma tiešu trāpījumu, un tādējādi vilciens zaudēja spēju kustēties, jo bija sašauta tehniskās līnijas. Tanki atradās 450m attālumā aiz paugura. Savējie kājinieki vairs nebija redzami, izņemot dažus. Šajā brīdī vilciena komandants pieņēma lēmumu saspridzināt vilcienu, lai tas nenonāktu ienaidnieka rokās. Pēc tam, kad no vilciena viss iespējamais tika evakuēts, īpaši tam norīkotie cilvēki veica vilciena spridzināšanu 14:30. Tai pašā laikā vilcienam trāpīja arī tanku šāviņi, tā ka vilciena daļas lidoja uz visām pusēm. Vilciena apkalpe atkāpās ziemeļu virzienā.
Tā kā ienaidnieka tanki atradās tiešā tuvumā un nepārtraukti veica vilciena apšaudi, tikai vilciena pamešana visīsākajā laikā bija izeja, lai novēstu milzu zaudējumus. To apliecināja tas, ka vairāki vagoni saņēma tiešus trāpījumus un tanka 38(t) tornis tika norauts. Atkāpjoties, vilciena apkalpe nepārtraukti tika apšaudīta no tankiem no austrumiem. Nebija sakaru ar divīziju un nebija skaidrs par situāciju, kas nepārtraukti mainījās. Apkalpe ar četriem ievainotajiem devās caur purviem un mežiem uz lielceļu ziemeļos Priekules virzienā. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, nepārtrauktos izlūkgājienus un atkāpšanos caur purviem, grupa bija novājināta un izmirkusi. Komandanta mērķis bija nogādāt savu apkalpi līdz Priekulei un sagaidīt 15.oktobrī pusi bruņuvilciena no Kēnigsbergas, lai ar to atkal dotos kaujā. Ierodoties Priekulē 10.oktobrī, bruņuvilciena komandants informē par bruņuvilciena spridzināšanu un uzzin, ka pa dzelzceļu vairs nav iespējams nokļūt līdz apgādes vilcienam un nav iespējams doties prom no šīs apkārtnes. 11.oktobrī komandants saņēma pavēli no vācu 18.armijas vadības ar personālu ierasties 26. bruņuvilcienā. Sastāvs: 2 virsnieki, 2 speciālisti, 1 mediķis, 8 instruktori un 16 vīri.
Bez vēsts pazudušie: 1 virsnieks (leitnants Walper), 3 instruktori (Fuhrmann, Mansky, Trost) un 16 vīri. Pastāv iespeja, ka bez vēsts pazudušie 5.oktobrī ir izlauzušies dienvidrietumu virzienā uz Telšiem. 3 ievainotie tika nodoti galvenajā pārsiešanas punktā.
Parakstījis Šāde (Schade) – Leitnants un komandants
NARA arhīvs - Noraksts no Vācu armijas bruņuvilciena Nr.3 komandanta ziņojuma (tulkots no vācu val.)
Related timeline
Related objects
Vaiņode station
The railway station building was opened with the construction of the Liepāja-Vainode railway line in 1871. The station building itself was opened in 1872. This was also the beginning of a great activity in the development of the central streets of Vaiņode. It is significant that in the guidebooks of the time, the distance of each building or object was indicated as the distance from the railway station. The railway station was once an important military transport hub.
During the First World War, a branch line was built from the station to the airfield, which brought materials (metal shapes for hangars), cranes, winches and ammunition for war stores, which were then transported by zeppelins to Riga and bombed the Russian fortifications.
The railway station building was not affected by the devastation of World War II and has not changed its appearance over time. Vaiņode station can be seen from the outside.
The military activity in the vicinity of Vaiņode can be traced back to the successful Red Army offensive that began on 5 October 1944 in the vicinity of Šiauliai. Quickly crushing the weak German resistance, Soviet tank units were tasked with seizing the strategically important Liepāja-Shaul railway line. In the early hours of 9 October 1944, the first units of the 79th Tank Brigade of the 19th Panzer Corps and the separate units of the 143rd Tank Brigade launched an offensive. As a result of the collapse of the German front, only small units of the German 61st Infantry Division, supported by armoured trains, were present in the eastern outskirts of Vaiņode. The resistance was quickly overcome and by the evening of 9 October the whole of Vaiņode was under the complete control of the Red Army. On 10 October, units of the 103rd Rifle Corps of the Soviet 6th Guards Army arrived and continued their attacks, pushing back the German 61st Infantry Division 2 km north of the Skaistkalne sanatorium. As the Soviet forces took Vaiņode with little fighting, the Vaiņode station and the town's buildings suffered relatively little.
The fighting got a little closer to Vaiņode on 24 October 1944, when the German 10th Corps, with the 14th Panzer Division in the lead, carried out an offensive operation nicknamed "Eberhard". During the fighting, the front line consolidated just north of the sanatorium and remained there until 27 October, when the Red Army launched an offensive known as the 1st Kurland Bolshoi.
