Vaiņodes stacija Infrastruktūra

Dzelzceļa stacijas ēka tika atvērta līdz ar dzelzceļa līnijas Liepāja- Vaiņode izbūvi 1871. gadā. Pati stacijas ēka savu atklāšanu piedzīvoja 1872. gadā. Tad arī iesākusies liela rosība Vaiņodes centrālo ielu apbūvē. Nozīmīgs ir fakts, ka tā laika ceļvežos ikvienas ēkas vai objekta attālums uzrādīts, cik verstis tas atrodas no dzelzceļa stacijas. Dzelzceļa stacija savulaik bija svarīgs militārā transporta mezgls. 

Pirmā pasaules kara gados no stacijas izbūvēts atzarojums līdz lidlaukam, pa kuru pieveda gan materiālus (metāla formas angāriem), gan celtņus, vinčas, kā arī munīciju kara noliktavām, ko pēc tam cepelīni veda uz Rīgu un bombardēja krievu nocietinājumus.

2.Pasaules kara postījumi dzelzceļa stacijas ēku nav skāruši un tā savu veidolu laika gaitā nav mainījusi. Vaiņodes stacija ir apskatāma no ārpuses.

Karadarbība Vaiņodes pilsētas apkārtne saistāma ar Sarkanās armijas sekmīgo uzbrukumu, kas sākās 1944. gada 5. oktobrī Šauļu apkārtnē. Ātri sagraujot vājo vācu pretestību, padomju tanku vienības saņēma uzdevumu sagrābt stratēģiski svarīgo Liepājas – Šauļu dzelzceļa līniju. 1944. gada 9. oktobra agrā rītā pirmās 19. tanku korpusa 79. tanku brigādes un atsevišķās 143. tanku brigādes vienības sāka uzbrukumu. Vācu frontes sabrukuma rezultātā, Vaiņodes austrumu pievārtē atradās tikai nelielas vācu 61. kājnieku divīzijas vienības, kuras atbalstīja bruņotais vilciens. Pretestība tika ātri pārvarēta un jau 9. oktobra vakarā visa Vaiņode bija Sarkanās armijas pilnīgā kontrolē. 10. oktobrī pienāca padomju 6. gvardes armijas 103. strēlnieku korpusa daļas un turpināja uzbrukumus, atspiežot vācu 61. kājnieku divīziju 2 km uz ziemeļiem no Skaistkalnes sanatorijas. Tā kā padomju spēki Vaiņodi ieņēma ar nelielām kaujām, Vaiņodes stacija un pilsētas apbūve cieta salīdzinoši minimāli.

Kaujas Vaiņodei pietuvojās nedaudz 1944. gada 24. oktobrī, kad vācu 10. korpuss ar 14. tanku divīziju priekšgalā veica uzbrukuma operāciju ar segvārdu “Eberhards”. Kauju laikā frontes līnija nostiprinājās tieši uz ziemeļiem no sanatorijas un palika tur līdz 27. oktobrim, kas Sarkanā armija sāka uzbrukumu, kas pazīstams ar nosaukumu 1. Kurzemes lielkauja.