Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

1940. gada 31. jūlijā ieliktais Ministru prezidenta vietas izpildītājs Vilis Lācis pašrocīgi uzraksta rīkojumu par bijušā Latvijas kara ministra ģenerāļa J. Baloža un viņas ģimenes izsūtīšanu no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas. Jau tajā pašā dienā ģenerāli ar kundzi arestē un aizved uz Sizraņu Krievijā. Līdz 1952. gadam abi dzīvesbiedri atrodas dažādos Krievijas cietumos. Tikai 1952. gadā notiek tiesas prāvas „komēdija”, apsūdzētajiem tajā pat nepiedaloties, kurā gan J. Balodim, gan dzīvesbiedrei Elvīrai Balodei par „dzimtenes nodevību” katram piespriež 25 gadus cietumā. 1954. gadā, pēc 13,5 cietumā pavadītiem gadiem, J. Balodi un E. Balodi amnestē, taču viņiem jāpaliek uz dzīvi Vladimirā. Pēc tam gan Elvīra, gan Jānis vairākkārt nelegāli ierodas Latvijā, taču viņi tiek no jauna apcietināti un pa etapu aizsūtīti atpakaļ uz Vladimiru. Tikai 1960. gada pavasarī pēc 11 iesniegtajiem lūgumiem padomju valdībai Maskavā abiem Baložiem atļauj legāli atgriezties Latvijā. Viņiem izdodas pierakstīties pie Baloža māsīcas Ozola kundzes Rīgā, Tērbatas ielā bijušajā Sinkas namā. Abiem jāiztiek tikai no 80 rubļu pensijas.

J. Balodis ar kundzi no 1959. līdz 1965. gadam vasaras pavada Saulkrastos, beidzamos četrus gadus īrē pusi no nelielas vasarnīcas skaistā gleznainā vietā, mežmalā netālu no Ķīšupītes pietekas Pupaļurgas, tagadējā Krasta ielā 10. Šobrīd šeit stiepjas asfaltētas ielas un māju rindas, bet tajā laikā mājai apkārt pletās pļavas un tajās ganījās govis un aitas. Šī vasarnīca tika uzbūvēta 1960. gadā un tā piederēja Maksim un Martai Šibasiem. Saimnieki ar savu dēlu un vīramāti dzīvoja 2. stāvā, bet ģenerālis J. Balodis ar dzīvesbiedri Elvīru un saimniecības pārzini Mariju, kura arī tika uzskatīta par ģimenes locekli, atpūtās 1. stāvā. Viņiem šeit ir viesistaba un guļamistaba.

Ne jau katrs tajā laikā ir tik drosmīgs, ka pieņem pie sevis no izsūtījuma atgriezušos, kur nu vēl ģenerāli! Vasaras mītni ģenerālim Balodim palīdz sameklēt tolaik Saulkrastos, Alfrēda Kalniņa ielā 4 dzīvojošais ģenerālis Jānis Francis. Pie Baložiem biežs viesis Saulkrastos ir bijušais ārlietu ministrs Munters ar kundzi.

No Martas Šibases atmiņām laikrakstā „Mājas Viesis” uzzinām, ka Baloža kundze Elvīra mīlēja puķes, viņa tās stādīja ap māju un kopa. Vēl Baložiem paticis sēņot, viņi priežu silā lasīja baravikas, sviesta bekas un bērzlapes. No tām iznākusi garda sēņu zupa, kura sevišķi garšojusi Baloža kundzei.

Saulkrastos atpūzdamies, ģenerālis daudz klausās radio, sevišķi vakara ziņas. Tāpat abi kopīgi lasa grāmatu: vīrs skaļi lasa, bet sieva pāršķir lapas.

1961. un 1962. gada vasarās ģenerālis kopā ar saviem draugiem apmeklē dzimto Trikātu, dodas ekskursijās gar Ventas un Daugavas krastiem, apmeklē Staburagu un ģenerāļa O. Kalpaka piemiņas vietu „Airītes”. Dodas arī vairāku dienu izbraukumā uz Viļņu un Trakiem Lietuvā.

1963. gada 8. martā J. Balodi piemeklē nelaimes gadījums. Dzīvojot Rīgā, viņš no rīta dodas uz kiosku pēc laikraksta. Uz slidenās ielas krīt un salauž kāju. Ārstēšanās slimnīcā ieilgst līdz jūlija vidum. Ģenerālim šajā laikā sākas arī veselības problēmas ar aknām. Slimošanas laikā viņš ļoti skumst pēc Saulkrastiem, kur varētu saulē pasildīties un atpūsties. Tas viņam izdodas tikai vasaras otrā pusē.

J. Balodis mirst 1965. gada 8. augustā Saulkrastos, izvadīts no Krasta ielas 10 nama un apglabāts II Meža kapos.
Neraugoties uz padomju varas mēģinājumiem nepieļaut informāciju par Baloža bērēm, pēdējā gaitā Balto ģenerāli apvadīja vairāki tūkstoši cilvēku.