Pēteris Supe - Latvijas nacionālo partizānu apvienības dibināšanas iniciators
No 1944. līdz 1946. gadam Pēterim Supem izdevās apvienot mežos izkaisītās nacionālo partizānu vienības organizētā kustībā, kas vēl vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara Abrenes apriņķī cīnījās pret Latvijas okupāciju. Pēteris Supe ar segvārdu “Cinītis” bija viens no izcilākajiem nacionālo partizānu kustības organizētājiem un vadītājiem Ziemeļlatgalē.
Pēteris Supe dzimis 1920. gada Abrenes apriņķī Purvmalas pagastā jaunā Dārza mājās. Bērnībā aktīvi darbojās mazpulku kustībā un vienīgais visā apriņķī ieguva “Līdumnieka” nosaukumu. 17 gadu vecumā pabeidza ģimnāziju Viļakā, pēc tam mācījās LU Lauksaimniecības fakultātē Jelgavā un jau 20 gadu vecumā kļuva par diplomētu agronomu.
Laikabiedri viņu raksturoja, kā ļoti uzņēmīgu, darbspējīgu un nacionāli pat līdz fanātismam noskaņotu cilvēku ar labām oratora un psihologa dotībām. Vācu okupācijas laikā viņš bija Abrenes apriņķa galvenais agronoms. Kad 1944. gada beigās padomju armija tuvojās Latgalei un Vidzemei, P.Supe devās bēgļu gaitās, lai atgrieztos dzimtajās vietās jau kā vācu izlūku grupas komandieris, tomēr jāuzsver, ka būdams īstens patriots, viņš nevēlējās kalpot ne vācu, ne krievu padomju pusei. Vācieši bijušoagronomu tā saucamo “meža kaķu” vienību sastāvā gatavoja cīņām pretinieka aizmugurē, taču P. Supe, cerot uz Rietumu palīdzību Latvijas neatkarības atjaunošanai, izvēlējās citu ceļu. Vienā no pirmajiem izlūkgājieniem vācu uzdevumā Abrenes pusē, konstatējot lielo sarkanajā armijā iesaukto, bet pēc tam dezertējušo latviesū skaitu, viņš pa rācijupieprasīja, lai vācieši lidmašīnā atsūtītu ieročus bruņoto grupu veidošanai, taču saņēma atteikumu. Karš vēl nebija beidzies, kad 1944. Gada rudenī P. Supe nolēma atmest ar roku kalpošanai vāciešiem un ķerties pie nacionālās pretestības kustības organizēšanas.
Peteris Supe bija Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA- spēja darboties līdz pat 1953. gadam) dibināšanas iniciators, viņa vietnieks bija bijušais LU Tautsaimniecības fakultātes students Staņislavs Ločmelis (“Dūze”). Dibināšanas sanāksme notika 1944. gada 10. decembrī, mežā pie Stompaku sādžas. Tām bija savs štābs, propagandas, saimnieciskās un pretizlūkošanas nodaļas, tiesa un pat avīze. Dibināšanas brīdī tajā bija 123 vīri, bet jau 1945. gadā, pēc Viļakas apriņķa kara komisariāta ziņām 1000 vīru un drīz vien organizācijas pakļautībā atradās partizānu grupas Viļakas, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Cēsu un daļēji Madonas apriņķī.
1945. gada janvāra sākumā LNPA partizāni pēc P. Supes pavēles sāka pulcēties Stompaku purvos starp Balviem un Viļaku, kur uz vairākām purva saliņām izveidoja nometni, ko bez pārspīlējuma var uzskatīt par lielāko partizānu nometni visā Baltijas reģionā. Tās oficiālais partizānu nosaukums bija «Saliņu mītnes», bet tautā tā tika dēvēta arī par «Jauno Berlīni».
P.Supes partizānu darbībai bija raksturīgs bezkompromisa karš, kurā partizānus apkarojošie padomju aktīvisti tika nogalināti nesvārstoties. P. Supes partizāni izcīnīja arī slaveno Stompaku kauju, 1945. gada marta sākumā, aizstāvot savu labi iekārtoto bāzi Stompaku purva saliņās. Tā kļuva par lielāko kauju visā Latvijas nacionālo partizānu kustības vēsturē, kurā no partizānu puses piedalījās 300, bet padomju pusē vairāk nekā 560 karotāju. Viņam kā talantīgam komadierim bija visas iespējas nacionālo partizānu karu Latvijā pakāpeniski no atsevišķu vienību cīņas padarīt par visu aptverošu, labi vadītu kustību, ja vien 1946. gada 1. aprīlī Pēteri Supi nebūtu nošāvis partizānu rindās iesūtītais čekas aģents Jānis Klimkāns. P.Supe tika nogalināts partizānu tikšanās laikā Jaungulbenes pagastā, kad nodevējs Jānis Klimkāns atklāja uguni uz P.Supi un viņa vietnieku Henriku Ausekli (Tāraudu).
Latvijas ziņas, 2005,
Padomju okupācija Latvijā, 1944 -50 gadu beigas. Latvijas Nacionālo partizānu apvienības izveidošanās un darbība Stompaku periodā
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem Stompakos
Atrodas 15 km no Balviem Viļakas virzienā, labajā ceļa malā.
Redzama piemiņas zīme.
...
Piemineklis Ziemeļaustrumu nacionālo partizānu komandierim Pēterim Supem - "Cinītim"
Godinot nacionālo partizānu komandiera Pētera Supes piemiņu, 2005.gada 28.maijā Viļakā tika atklāts viņam veltīts piemineklis. Tas novietots netālu no Viļakas katoļu baznīcas, kara laikā izrakto tranšeju malā, kur čekisti apraka nošautos nacionālos partizānus. Zem P.Supem veltītā pieminekļa ievietota kapsula ar 386 kritušo nacionālo partizānu vārdiem, kauju aprakstiem un materiāliem par partizānu komandieri. Akmenī iekalti vārdi: "Tev, Latvija, es paliku uzticīgs līdz pēdējam elpas vilcienam".
Pieminekli veidojis Pēteris Kravalis.
...
Nacionālo partizānu mītnes dabas liegumā “Stompaku purvi”
Dabas liegums “Stompaku purvi” ir unikāla ar savām dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Izstaigājot dabas liegumu “Stompaku purvi”, kas ir iekļauti NATURA 2000 teritorijā uzzināsiet gan par teritorijā mītošajiem putniem, dzīvniekiem un augiem, gan arī pa labiekārtotu marķētu taku nokļūsiet līdz purva salām, kur Otrā Pasaules kara laikā bija ierīkota viena no lielākām nacionālo partizānu nometnēm Baltijā.
...
Broņislavas Martuževas dzejas klēts
Atrodas dzejnieces mājvietā, “Dārziņi 1”, Indrānu pagasts, Madonas novads.
Piemiņas vieta un muzejs - ekspozīcija, balss un video ierakstu liecības par Nacionālo pretošanās kustību un dzejnieces darbu, pagrīdē izdodot žurnālu, sacerot dzeju un dziesmas nacionālajiem partizāniem.
Ekspozīcija "Abrenes istabas"
Ēkā izvietota Dzintara Dvinska privātkolekcija ar mazliet mānīgo nosaukumu “Abrenes istaba”. patiesībā privātkolekcija vairāk stāsta par pašas Viļakas raibo 20. gadsimta vēsturi.
Arī pašas ēkas vēsture ir visai raiba. Sākotnēji tā piederējusi vietējam ebreju uzņēmējam un atradās senā Marienhauzenas tirgus laukuma malā. Ēkā ir bijuši izvietoti, gan veikaliņi, gan iestādes un dzīvokļi. 1941. gada jūlijā pēc vācu okupācijas tur atradies latviešu pašaizsardzības štābs, vēlāk Gestapo. Pēc padomju okupācijas atgriešanās ēkā atradās NKVD Viļakas apriņķa nodaļa...
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
...
Viļakas muzejs. Ekspozīcijas par militāro mantojumu Viļakas apkārtnē
Viļakas muzejs atrodas divās ēkās – pilsētas kultūrvēsturei nozīmīgā 1913. gadā celtajā katoļu draudzes mājā, otra muzeja ēka – bijušajā kapucīnu mūku klosterī, kura pagrabi cieši saistīti ar nacionālo partizānu kustību Stompakos un padomju čeku. Pēc cilvēku atmiņām šajos pagrabos tika turēti un spīdzināti cilvēki. Vecajā muzeja ēkā atrodas vairākas ekspozīcijas, vienā no tām var apskatīt 1920. gada brīvības cīņu gaitu Ziemeļlatgalē, Otrā pasaules kara notikumus – ebreju holokaustu Viļakā un informāciju par nošautajām ģimenēm. Par katru ģimeni pēc dzīvesvietas adreses var uzzināt sīkāku informāciju. Ekspozīciju papildina informācija par nacionālo partizānu kustību Stompakos – dažādas liecības, fotogrāfijas, priekšmeti. Muzeja apmeklētāji var...
