1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē
1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
1917.gada 12. un 13. martā (25., 26. martā) notika Vidzemes Zemes sapulce. Valmierā pulcējās pašvaldību, kooperatīvo apvienību, lauksaimniecības biedrību un bezzemnieku pārstāvji no Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķiem. Kaut arī darba kārtībā bija paredzēti gan politiski, gan saimnieciski jautājumi, sapulces īstais uzdevums – nodibināt Vidzemes Pagaidu zemes padomi. Agronoms Kārlis Ulmanis, galvenais referents, uzsvēra nākotnē veicamos politiskos mērķus. Tika pieņemtas 17 rezolūcijas, no kurām svarīgākā – par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām.
Nepilnus divus gadus vēlāk, 1918.gada 17.novembra vakarā, Rīgā, “Suvorova” viesnīcā tika sastādīta Latvijas Tautas padome, kā arī ievēlēts Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Tautas padome nolēma Latvijas Operas namā (tagadējais Latvijas Nacionālais teātris) veikt Latvijas valsts proklamēšanas aktu.
Jau nākamajā dienā, 1918.gada 18.novembrī, Valmierā Dr.Georgs Apinis vācu okupācijas iestādēm izprasīja atļauju Vecpuišu parka paviljona zālē noturēt Valmieras sporta biedrības pilnsapulci. G.Apiņa domubiedri, kuri zinājuši viņa īstenos nodomus, slepus bija izgatavojuši sarkanbaltsarkano karogu un pavairojuši “Dievs, svētī Latviju” tekstus, un tos nogādājuši Vecpuišu parka paviljona zālē. Dr. G.Apinis klātesošajiem paziņojis šīs dienas vēsturisko nozīmi, savukārt dalībnieki svinīgi apsolījušies atbalstīt jauno valsti un tās Pagaidu valdību, kuras priekšgalā Kārlis Ulmanis. Šajā dienā pirmo reizi Valmierā nacionālais karogs tika pacelts kā valsts karogs un pirmoreiz atskanēja jaunās valsts himna “Dievs, svētī Latviju”.
Interesanti, ka valmierieši bija vieni no pirmajiem, kuri uzzināja, ka dibināta Latvijas valsts. Dienu iepriekš tas bija zināms arī Valmieras reālskolā, par ko liecina ieraksts skolēna dienasgrāmatā 1918.gada 18.novembrī – “Latvijas valsts proklamēšanas dēļ trīs pēdējās stundas nenotiks”. 18.novembrī Valmieras reālskolas audzēkņi pie skolas arī nofotografējušies ar sarkanbaltsarkanām lentītēm.
Avots: Valmieras muzeja vēstures nodaļa
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Vecpuišu parks un koncertzāle "Valmiera"
Parks atrodas Valmieras pilsētas centrā.
1914. gadā astoņi uzņēmīgi valmierieši nolēma toreizējā pilsētas nomalē ierīkot parku ar bezalkoholisko bufeti un grāmatu galdu - tā sākās Vecpuišu parka vēsture.
...
Latvijas pirmā karoga autora J. Lapiņa piemiņas vieta
Atrodas “Lejas Pintuļi”, Veselavas pagastā, Priekuļu novadā.
Redzama piemiņas vieta Latvijas pirmskaroga autoram Jānim Lapiņam.
...
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas Jaunajā pilī
Atrodas Cēsu pils kompleksā, Pils laukumā 9.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā apskatāma pastāvīgā vēstures un interjeru ekspozīcija “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un iespēja piedalīties spēlē izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas”.
...
Monuments "Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei"
Monuments “Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei” atrodas Valkā Rīgas un Raiņa ielu krustojumā (adrese Raiņa iela 9A).
Monumentu atklāja 2017. gada 2. decembrī Latvijas simtgades programmas ietvaros, par godu Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes sanākšanai 1917. gadā.
...