Nordeķu – Kalnciema kāpu grēda Cīņu vieta
Ap 30 km garā kāpu grēda, kas mūsdienās ir izsekojama dabā no Iļģuciema (ar nelieliem pārtraukumiem) līdz pat Tīreļiem, ir viens no iespaidīgākajiem Piejūras zemienes reljefa veidojumiem, kurš reti kad tiek uztverts kā vienots dabas veidojums. Kāpa ir veidojusies uz viena no pēdējiem Baltijas ledus ezera krastiem, Baltijas ledus ezera ūdeņiem atkāpjoties. Kāpu grēdu veido divas, paralēlas 50 – 100 m platas kāpu joslas. Parasti tās ir 6 – 10 m augstas, bet augstākie to punkti sasniedz 16 – 19 m virs jūras līmeņa. Kleistu, Imantas un Beberbeķu apkaimē skaistie priežu meži, kas klāj kāpas, ir populāra pastaigu, atpūtas un sportošanas, bet ziemā – distanču slēpošanas vieta. Kāpas daļa Lāčupītes apkaimē ir saistīta ar Bermontiādes notikumiem. Uz kāpas Pārdaugavā atrodas Lāčupes jeb Lācara kapi. Starp Piņķiem un Babīti kāpas saudzēšanas nolūkos ir izveidots Beberbeķu dabas parks. Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas rietumdaļu aptuveni 10 km garumā sauc par Garo kāpu. Pie Garās kāpas (dienvidos no Trenčiem) atrodas Antiņu brāļu kapi, Latviešu strēlnieku lazaretes medikamentu noliktava un atjaunotās latviešu strēlnieku zemnīcas. Dienvidos no Garās kāpas atrodas purvainu mežu un purvu masīvs, t.sk. Rāvājs un Maztīrelis. Iepretim Maztīrelim atrodas Ložmetējkalns ar skatu torni un atpūtas vietu un t.s. vācu valņa daļa. Vēl tālāk – rietumu virzienā pie Garās kāpas atrodas Latviešu strēlnieku brāļu kapi un Piķu brāļu kapi. Ar lielākiem, vai mazākiem pārtraukumiem, gandrīz visas Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas garumā ir redzami ierakumi. Garās kāpas dienvidrietumdaļā – purvainajos mežos, kas tai pieguļ no dienvidu puses, redzamas Pirmā pasaules kara laika bumbu bedres. Gar Garo kāpu visā tās garumā (dienvidos no tās) iet nelieli meža ceļi, kas piemēroti pastaigām un garākiem pārgājieniem – lieliska iespēja izzināt Pirmā pasaules kara cīņu vietas.
