Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo Drustu draudzes locekļu piemiņai
Piemiņas vieta

Avots: Raunas novada Tūrisma informācijas centrs
Avots: Raunas novada Tūrisma informācijas centrs
Piemineklis kritušajiem Drustu draudzes locekļiem, 1932.gada 19.jūnijs. Avots: Zudusī Latvija, oriģināla turētājs Voldemārs Eihenbaums
Pieminekļa kritušajiem Drustu draudzes locekļiem atklāšana, 1932.gada 19.jūnijs.  Pieminekļa pamatakmens iesvētīts 1931. gada 14. jūnijā. No labas 3.ģenerālis J. Balodis, 5.ģenerālis A.Kalējs, 9.pulkvedis K. Olekšs, 8. Jaunpiebalgas draudzes mācītājs J. Ozols, 10. Sv. Nikolaja draudzes mācītājs O. Kraulis, 11. Armijas mācītāja amata izpildītājs J. Baumanis . Avots: Zudusī Latvija, oriģināla turētājs Voldemārs Eihenbaums
1979.gads. Autors Raimonds Zalcmanis. Avots: Zudusī Latvija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Baznīcas sienas nišās ievietotas piemiņas plāksnes komunisma terora upuriem - ar 58 ozolā iegrieztiem drustēniešu un gatartiešu vārdiem - to cilvēku vārdiem, kuriem kapu vietas nav zināmas. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Baznīcas sienas nišās ievietotas piemiņas plāksnes komunisma terora upuriem - ar 58 ozolā iegrieztiem drustēniešu un gatartiešu vārdiem - to cilvēku vārdiem, kuriem kapu vietas nav zināmas. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Raunas novada Tūrisma informācijas centrs
Notiek ielāde...
 Drustu pag., Smiltenes nov., Latvija
121

Atrodas pie Drustu luterāņu baznīcas. 

Piemineklis atklāts 1932. gada 19. jūnijā. 

1931. gada 14. jūnijā tika likts pieminekļa pamatakmens, kurā iekalts teksts “Gadu simteņi nāks un ies, tēvijai varoņi upurēsies”. Zem tā iemūrēta cinkota skārda kapsula ar piemiņas rakstu, ko parakstījis toreizējais armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, kritušo karavīru vecāki un citi ceremonijas goda viesi.

Komunistiskās okupācijas laikā teksts zem ciļņa tika aizcementēts, bet bronzas cilni draudzes locekļi paslēpa. Sākoties Atmodai, Latvijas Tautas frontes vietējie aktīvisti uzrakstu notīrīja un savā vietā novietoja arī saglabāto cilni.

Apzināts 41 Drustu draudzes loceklis, kas kritis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā.

Baznīcas sienas nišās ievietotas piemiņas plāksnes komunisma terora upuriem - ar 58 ozolā iegrieztiem drustēniešu un gatartiešu vārdiem - to cilvēku vārdiem, kuriem kapu vietas nav zināmas.

Izmantotie avoti un saites:

https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/drustos-piemineklis-1-pk-un-lak.html

https://www.facebook.com/100620134979319/posts/151611853213480/

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.