Vecpuišu parks un koncertzāle "Valmiera"
Piemiņas vieta
107
Parks atrodas Valmieras pilsētas centrā.
1914. gadā astoņi uzņēmīgi valmierieši nolēma toreizējā pilsētas nomalē ierīkot parku ar bezalkoholisko bufeti un grāmatu galdu - tā sākās Vecpuišu parka vēsture.
Parka iekārtošanas darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Jau kara sākumā paviljona zālē ierīkoja ievainoto karavīru lazareti. Ēkas otrajā stāvā atradās Valmieras Sarkanā Krusta komiteja, tās centrālais dāvanu pieņemšanas punkts un noliktava.
Valmieras komiteja bija viena no rosīgākajām Latvijā. 1914. gada oktobri tās aprūpē bija 33 lazaretes ar 375 gultām. Komiteja vāca līdzekļus lazarešu uzturēšanai un ievainoto karavīru ārstēšanai, izārstēto apgādāšanai ar siltu veļu un ceļa naudu, caurbraucošo ievainoto karavīru ēdināšanai, kā ari sūtīja dāvanas tieši uz fronti. Viens no visaktīvākajiem Sarkanā Krusta komitejas darbiniekiem līdzekļu vākšanā bija vēlākais neatkarīgās Latvijas pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (1877-1942).
Arī leģendāro latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas vēsture saistīta ar Vecpuišu parku. 1915. gada 4. un 5. augustā parka telpās darbojās brīvprātīgo pieņemšanas komisija, bet 6.augustā jaunos kareivjus no šejienes izvadīja uz apmācībām. Arī vēlāk Valmieras un apkārtnes puiši daudzkārt no šejienes izvadīti karavīru gaitās. Parkā kara laikā notika arī dažādi kultūras un labdarības pasākumi, tomēr visi tajos iegūtie līdzekļi tika izlietoti palīdzībai karā cietušiem.
1918.gada 18.novembrī pirmo reizi Valmierā nacionālais karogs tika pacelts kā valsts karogs un pirmoreiz atskanēja jaunās valsts himna “Dievs, svētī Latviju”.
Otrā pasaules kara laikā Vecpuišu parka paviljona ēkā atradās lazarete un kaujās tika aizvadīti strēlnieki. Padomju okupācijas laikā 1940. gada 12 augustā ar Valmieras pilsētas valdes lēmumu parku pārdēvēja par Komjaunatnes parku.
Pēc Otrā pasaules kara, arhitekta Freiberga projekta uzcelto paviljonu, izmantoja gan kā kultūras namu (līdz 1966.), gan kā sporta skolu. Deviņdesmito gadu nogalē (1998.) Vecpuišu parka paviljonā atkal sākās rosība.
Fotogrāfijās, kas izvietotas restorāna “Vecpuisis” telpās, ir aplūkojami parka dibinātāji.
Izmantotie avoti un saites:
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/vecpuisu-parks-vieta-kur-romantika-saplust-ar-skaistumu.a69707/
https://www.valmiera.lv/lv/pilseta/dabas_teritorijas/skveri_un_parki/vecpuisu_parks/
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_003_xbrl2001n20|article:DIVL319|issueType:P
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_003_xbrl2001n21|article:DIVL362|issueType:P
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Jānis Lapiņš un pirmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mets
Latviešu nacionālā karoga izveide notika Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā, veidojot latviešu strēlnieku bataljonu karogus, atsevišķi mākslinieki piedāvāja karogu metiem sarkanbaltsarkanās krāsas. Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām.
1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē
1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.