Pirmais piemineklis Cēsu kauju un kritušajiem igauņu karavīru atcerei
Piemiņas vieta

Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem Igauņu karavīriem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem Igauņu karavīriem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Pieminekļa iesvētīšana Cēsu kaujās kritušo igauņu brāļu kapos Veselavas kapsētā 1923. gada 5. augustā. Centrā pie pieminekļa Valsts prezidents Jānis Čakste. Avots: Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem Igauņu karavīriem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Cēsu kauju 85. gadadienas atceres pasākums pie igauņu brāļu kapa pieminekļa Veselavas kapsētā 2004. gadā. 2000. gadā piemineklis papildināts ar plāksni igauņu valodā. Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Karavīru godasardze Cēsu kauju 85. gadadienas atceres pasākumā pie igauņu brāļu kapa pieminekļa Veselavas kapsētā 2004. gadā. Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
1981.gads. Avots: Zudusī Latvija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem Igauņu karavīriem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Veselavas kapu kapliča. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Informācijas plāksne pie pieminekļa. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem Igauņu karavīriem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
 Veselavas pag., Cēsu nov., Latvija
97

Atrodas blakus Veselavas kapu kapličai.

Pirmais piemineklis Cēsu kauju un kritušajiem igauņu karavīru atcerei atklāts 1923. gada 5. augustā.
Tā atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste un Igaunijas sūtnis Latvijā Jūlijs Saljemā.

Kapos apbedīti 16 igauņu karavīru, kas 1919. gada jūnijā krituši Cēsu kaujās ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju. Četri no viņiem vēlāk pārapbedīti dzimtenē. Piemineklis celts par vietējo iedzīvotāju savāktiem ziedojumiem. Pēc Ķikuru māju saimnieka Kārļa Bierņa meta darinājis amatnieks Dāvis Gruzde. 

Izmantotie avoti un saites:

Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
http://veselava.lv/i.php?id=53

1918 – 1920
I Neatkarības kari

Saistītās laikalīnijas

Saistītās tēmas

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.