Первый памятник Цесисской битве и павшим эстонским солдатам
Мемориальный комплекс
97
Atrodas blakus Veselavas kapu kapličai.
Pirmais piemineklis Cēsu kauju un kritušajiem igauņu karavīru atcerei atklāts 1923. gada 5. augustā.
Tā atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste un Igaunijas sūtnis Latvijā Jūlijs Saljemā.
Kapos apbedīti 16 igauņu karavīru, kas 1919. gada jūnijā krituši Cēsu kaujās ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju. Četri no viņiem vēlāk pārapbedīti dzimtenē. Piemineklis celts par vietējo iedzīvotāju savāktiem ziedojumiem. Pēc Ķikuru māju saimnieka Kārļa Bierņa meta darinājis amatnieks Dāvis Gruzde.
Используемые источники и ссылки:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
http://veselava.lv/i.php?id=53
Связанная хронология
Связанные темы
Связанные истории
Начало, ход и конец битв при Цесисе
Победа в битвах под Цесисом должна была стать поворотным моментом в борьбе латышей и эстонцев за независимость своей страны. Эта победа пересекла черту между правительством Андриева Ниедра и планами немецкого генерала Ридигера фон дер Гольца по завоеванию Прибалтики. Вместо этого Временное правительство Карлиса Улманиса возобновило свою деятельность в Лиепае.