Piemiņas akmens Cēsu kaujās pie Raunas kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem
Piemiņas vieta

Pieminekļa atklāšana Cēsu kaujās kritušajiem 110 igauņu karavīriem un 44 latviešu  karavīriem Cēsu-Valmieras šosejas malā, pie tilta pār Raunas upi. 1. rindā no labās  puses: 1.- Cēsu rajona izpilddirektors Māris Niklass, 4.- Igaunijas Republikas Bruņoto  spēku komandieris, viceadmirālis Tarmo Kouts, 5. - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku  komandieris, viceadmirālis Gaidis Zeibots. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Cēsukauju85gadadiena.jpg
Cēsukauju85gadadienaPieminekļaatklāšanaCēsuka.jpg
PieminasakmensGitaM_M2.jpg
PieminasakmensLVunEEkarav_GitaM_M3.jpg
PieminasakmenspietiltaparRaunuLVunEEkarav_Git.jpg
 Cēsu–Valmieras šosejas malā pie tilta pār Raunu, Priekuļu pag., Cēsu nov., Latvija
97

Atrodas Priekuļu pagastā Cēsu–Valmieras šosejas malā pie tilta pār Raunu.

Apskatāms piemiņas akmens ar akmeņkaļa Voldemāra Koltova darinātu granīta piemiņas zīmi Cēsu kaujās kritušajiem kareivjiem.
Atklāts 2004. gadā, kad atzīmēja Cēsu kauju 85. gadskārtu.
Piemiņas akmens Raunas un Gaujas krastos kaujās kritušajiem 110 igauņu un 44 latviešu karavīriem.
Kaujās pie Raunas un Gaujas varonīgi cīnījās Igaunijas 3. divīzijas 6. pulks (komand. K.Tallo), 3. pulks (komand. J.Krūss) un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu pulks (komand. K.Berķis).

Izmantotie avoti un saites:

https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/priekulu-pagasta-pie-tilta-par-raunu.html
http://visit.priekuli.lv/objekts/piemineklis-cesu-kaujas-kritusajiem-latviesu-un-igaunu-karaviriem-pie-tilta-par-raunu/

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.