Piemiņas akmens Alūksnes atbrīvotājiem
Piemiņas vieta
201
Atrodas Alūksnē, pie Helēnas un Alsviķu ielu krustojuma.
Piemiņas akmens atklāts 1999. gada 29. maijā, Alūksnes atbrīvošanas 80. gadadienā. Akmens kalšanas darbus veica tēlnieks Ainārs Zelčs.
1919. gada 31. martā Tartu pilsētā tika dibināta Ziemeļlatvijas brigāde, kuras uzdevums bija Vidzemes un Latgales atbrīvošana. Brigādes sastāvā ietilpa apvienotais 1. Valmieras un 2. Cēsu kājnieku pulks, vēlāk arī Ziemeļlatvijas partizānu pulks, divi jātnieku eskadroni un divas artilērijas baterijas. 26. maijā šie spēki ieņēma Valmieru, bet 27. maijā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar 2. igauņu jātnieku pulku pārgāja uzbrukumā Alūksnes virzienā. Turpmākos uzbrukumus lielinieki nespēja atvairīt un 1919. gada 29. maijā Alūksne tika atbrīvota.
Izmantotie avoti un saites:
Alūksnes vēsture. 19. gadsimta beigas - 1920. gada 2. janvāris. Alūksnes muzeja pētniecības materiāli. Nr. 4 – 13.
Būsim kopā Alūksnes atbrīvošanas 91. gadadienā! Alūksnes Ziņas. 2010. gada 26. maijs.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Par Latvijas Neatkarības karu un 1918. gada notikumiem Alūksnē
1918. gadā, vācu karaspēkam ienākot Alūksnē, latviešu strēlnieku bataljoni atkāpās uz Padomju Krieviju. Līdz pat 1918. gada decembra sākumam tika iedibināts vācu režīms un veikti pārkārtojumi. Pēc tam, kad Vācija padevās karā, lielinieki atgriezās Alūksnē un atjaunoja savu varu. Latvijas Neatkarības karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. 1919. gada 21. februārī notika sīvas cīņas starp lieliniekiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu Zēni” Alūksnē, stacijas tuvumā.
Par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē
1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.
Anšlava Eglīša atmiņas par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē
1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.