Žeimeļa evaņģēliski luteriskā baznīca
Piemiņas vieta

Žeimeļa pilsētas centrā atrodas Žeimeļa evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā celta 1793. gadā vecās, 1540. gadā celtās baznīcas vietā. Laikā no 1753. līdz 1759. gadam Žeimeļas mācītājs bija latviešu rakstnieks un folklorists Gothards Frīdrihs Stenderis, kurš izveidoja pirmo latviešu valodas gramatiku.

No 1929. līdz 1949. gadam baznīcā kalpoja priesteris Ēriks Leijers, kurš kļuva slavens ar savu cīņu par baznīcu saglabāšanu nacistu un padomju okupāciju laikā. E. Leijers nepameta Lietuvu 1941. gadā, kad gandrīz visi evaņģēliski luterāņu priesteri bija aizbēguši uz Vāciju (aktīvas bija tikai 8 draudzes no 55), un viņš rūpējās par evaņģēliski luteriskajām draudzēm visā valstī.

Padomju okupācijas laikā viņš aktīvi iebilda pret baznīcu slēgšanu, atjaunoja draudzes, iecēla tajās garīdzniekus un protestēja pret baznīcu konfiskāciju un priestera Jurģa Gavēņa arestu. Savās mājās viņš slēpa Meiluti Mariju Raštiķīti-Alksnieni, Lietuvas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Staša Raštika meitu un prezidenta Antana Smetonas radinieku no trimdas. E. Leijeris pats nodrošināja viņai jaunus dokumentus un rūpējās par viņas izglītību, neļaujot viņai apmeklēt skolu.

1949. gada beigās padomju struktūras viņu arestēja, notiesāja "par pretpadomju darbību" un izsūtītu uz Krasnojarskas apgabalu. Viņš nomira 1951. gadā Mihailovkas nometnē, viņa kapa vieta nav zināma. 1989. gadā viņš tika reabilitēts.

E. Leijera piemiņai Žeimeļa pilsētas kapsētā tika uzstādīts piemineklis, viņa vārdā nosaukta iela, bet baznīcā tika uzstādīta piemiņas plāksne.