1946.gada 23.februāra kauja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā
1945/46. Misiņa rühm veetis 2010. aasta talve Zūru metsas Dzelzkalni piirkonnas, kuhu oli ehitatud mitu punkrit. Siia jäi umbes 40 partisani. 23. veebruaril 1946 piirati laager NSV Liidu sisevägede poolt ümber ja toimus äge lahing.
Zūre metsa Dzelzkalni piirkonda ehitati rahvuspartisanide Misiņa rühmale mitu punkrit. Siia jäi umbes 40 partisani. Sel ajal andis rühmitus välja oma ajalehte "Kurbads", mille toimetaja on endine sõjareporter Pēteris Arvīds Šāvės.
23. veebruaril 1946 piirati laager ümber NSV Liidu sisevägede poolt. Kui rühm lahinguga piiramisrõngast välja murdis, langes kaheksa partisani. (Rühma tollase sidemehe Tālivaldis Bāliņši sõnul jäid kuus langenut lahingupaigale, kuid tšekistid võtsid kaks kaasa ja matsid teadmata kohta. Hauakividele paigaldatud hauakivide järgi aga vendade Dzelzkalni kalmistule on praegu maetud seitse 23. veebruaril langenut.) Ülejäänud rühmal õnnestus piiramisest välja murda, hävitades kaks kommunistlikku kuulipildujameeskonda, mis pidid katkestama võimaliku taganemise. partisanide tee. Pärast seda grupp läks laiali, osa läks Kabile metsadesse, kaks partisani Ventspilsi ning ülejäänud jõudsid pärast Ventspils-Riia maantee ja Rinda jõe ületamist Puzes Bētmejesse.
23. veebruaril osalesid kolonelleitnant Rūdolfs Opmanis, põllumajandusakadeemia 3. kursuse üliõpilane Pēteris Šāvės, elektriinsener Jānis Sēkliņš, arstiteaduskonna 3. kursuse üliõpilane Lūdolfs Kļava, kommertskooli lõpetanud Alfrēds Grāvelsiņš, õppur metsnik Bruno Auers. Justiitsteaduskonna lõpetanud Maksis Ķierpe ja Roberts Krastiņš langesid lahingus 23. veebruaril. Neist kuus maeti sinna 1946. aasta kevadel partisanide toetajate poolt. Hukkunud partisanide matmispaiga asukohta märkis ugalane Imants Kalnenieks korduvalt läbi okupatsiooniaastate.
Läti sõdurite hauad ja mälestusmärgid: rahvuspartisanide vendade hauad Dzelzkalnie lähedal Ugāle vallas (karavirukapi.blogspot.com)
Seotud ajajoon
Seotud teemad
Seotud objektid
Nacionālo partizānu "Dzelzkalnu" brāļu kapi
Kapos uzstādīts piemineklis nacionālo partizānu piemiņai. Akmenī iekalti vārdi partizāniem, kuri darbojušies Puzes – Piltenes partizānu grupa. Pieminekļa pakājē izvietotajā granīta plāksnē iekalti gada skaitļi (1945 – 1953) un 36 kritušo partizānu vārdi.
1946. gada 23. februārī Tārgales pagastā pie Vārnuvalka notika asiņaina kauja starp komandiera Brīvnieka vadīto Latvijas nacionālo partizānu grupu viņu nometnes vietā un padomju okupācijas armijas iznīcinātāju nodaļu. Cīņā krita seši partizāni, kurus vietējie iedzīvotāji paslepus apbedīja turpat mežā. Vēlāk turpat apbedīja bez tiesas un sprieduma vēl divus nošautos. Vietēji šo meža stūri dēvēja par Dzelzkalna kapiem, ko ilgus gadus prata atrast tikai zinātāji – pēc krusta zīmes eglē.
1989. gada vasarā LNNK Ugāles nodaļas dalībnieki Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā 1946. gada 23. februārī kritušo Puzes – Piltenes grupas nacionālo apbedīšanas vietā uzlika bērzu krustus, meklēja kritušo piederīgos Latvijā un ārzemēs.
1991. gada 27. aprīlī, piedaloties kritušo piederīgajiem, nacionālo organizāciju pārstāvjiem no vairākām zemēm, kapus iesvētīja teoloģijas profesors Roberts Akmentiņš, un tos nosauca par Dzelzkalnu brāļu kapiem.
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
