Lahing Amata jõe silla juures
Cēsu kaujas ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas Neatkarības kara posmiem un ieņem būtisku vietu arī Igaunijas Neatkarības kara vēsturē.
1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdībai jau 1918. gada decembrī vajadzēja organizēt aizsardzību pret padomju karaspēka draudiem, kas tuvojās no Padomju Krievijas. Latvijas Pagaidu valdības bruņotās zemessardzes vienības, jeb Landesvērs, kuru veidoja latviešu, vāciešu un krievu vienības, 1918. gada decembra beigās pārspēka priekšā atkāpās uz Kurzemi. Vienlaikus Latvijas Pagaidu valdība palīdzību meklēja Igaunijā, kur 1919. gada februārī no Igaunijā dzīvojošajiem latviešiem uzsāka t.s. Ziemeļlatvijas brigādes formēšanu, kas iekļāvās Igaunijas armijas sastāvā. 1919. gada 16. aprīlī Landesvēra vācu vienības Liepājā organizēja apvērsumu, gāžot Kārļa Ulmaņa vadīto Latvijas Pagaidu valdību un izveidojot savu valdību mācītāja un rakstnieka Andrieva Niedras vadībā. Kad 1919. gada 22. maijā Landesvēra vienības ieņēma Rīgu, tas pilnībā demoralizēja padomju spēkus un tie no Vidzemes strauji atkāpās uz Latgali. Landesvēra vienības tiem sekoja, līdz sastapās ar Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienībām. Starp abām pusēm sākās konflikts, kas izvērtās Cēsu kaujās.
Kauja pie tilta pār Amatas upi norisinājās 1919. gada 5. jūnijā starp Igaunijas armijas bruņuvilcieniem un Landesvēra vienībām. Šī sadursme uzsāka Cēsu kauju pirmo posmu, kas ilga līdz pamieram, kuru noslēdza 10. jūnijā. Cēsu kaujas ar jaunu sparu atsākās 19. jūnijā ar Landesvēra un Dzelzsdivīzijas uzbrukumu Limbažu un sekojošu uzbrukumu Valmieras virzienā. Vairāku dienu intensīvās kaujās Igaunijas armijas un tās sastāvā esošās Ziemeļlatvijas brigādes vienības apturēja Landesvēra un Dzelzsdivīzijas uzbrukumu, devās pretuzbrukumā un visbeidzot sakāva tās. Konfliktu eskalēja abu pušu nepiekāpšanās jautājumā par militārajām operācijām Vidzemē – Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienības uzbrūkot no ziemeļiem bija ieņēmušas teritorijas līdz Valmierai, kā arī sekmīgi aizvirzījušās Gulbenes un Madonas virzienā sasniedzot Jēkabpili, savukārt Landesvēra vienībām bija jāsasniedz Apes–Alūksnes apvidus. Būtiska nozīme bija dzelzceļa līnijām Ieriķi– Gulbene un Ieriķi–Valka, kas nodrošināja transporta un apgādes iespējas. Tāpēc iespēja kontrolēt stratēģiski svarīgo Ieriķu dzelzceļa mezglu bija svarīga abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Pēc Ziemeļvidzemes atbrīvošanas no lielinieku spēkiem 2. jūnijā Cēsīs ieradās Ziemeļlatvijas brigādes štābs. Vienlaicīgi Ieriķos ieradās bruņots vācu ešelons un pieprasīja atļauju ierasties Cēsīs. Nākamajās dienās norisinājās spēku demonstrācija, intensīva sarakste un sarunas starp Igaunijas armijas, Ziemeļlatvijas brigādes un Landesvēra pārstāvjiem, katrai pusei cenšoties panākt savu mērķi: Landesvērs – turpināt virzību uz ziemeļiem, bet Igaunijas armija – panākt, lai Landesvērs atkāptos līdz līnijai Gaujas grīva–Sigulda–Nītaure–Vecpiebalga–Jaungulbene. Lai noskaidrotu situāciju leriķos un pārbaudītu ziņas, ka vācieši postot dzelzceļu, 5. jūnijā ap 13.45 divi Igaunijas bruņotie vilcieni – Nr. 2. un Nr. 4 lēnām devas izpētīt situāciju Rīgas virzienā. Vilcienus pavadīja Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Johana Laidonera ieceltais atbildīgais par sarunām ar Landesvēru pulkvedisleitnants Nikolajs Rēks, Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieks pulkvedis-leitnants Voldemārs Ozols un ASV militārais pārstāvis kapteinis Dolijs (pēc citām ziņām pulkvedis Vorviks Grīns). Kā izlūku vilcienam piekomandēja nesen saformētās 2. Cēsu kājnieku pulka 8. Skolnieku rotas kareivi Kārli Dzirkali. Netālu no tilta pār Amatu viņu apstādināja kāds sargkareivis, kurš pavēstīja, ka vācieši esot tiltu mīnējuši. Sapieriem pārmeklējot tiltu, piepeši no tā otras puses atskanēja šāvieni, ievainojot igauņu seržantu un nogalinot virsniekvietnieku. Tūlīt no tuvējā meža parādījās Landesvēra karavīru ķēde un pret bruņoto vilcienu atklāja uguni. Vienlaikus otru vilcienu vācieši mēģināja aplenkt, bet tas ar artilērijas uguni tos padzina. Cēsu kaujas apstādināja un ierobežoja Vācijas ekspansiju Baltijā. Šo kauju apjoms un mērogs ir pielīdzināms t.s. bermontiādei 1919. gada rudenī pie Rīgas. Igaunijā tās dēvē par Võnnu lahing, tāpēc šo kauju uzvaras kulmināciju – Uzvaras dienu 23. jūnijā svin kā valsts svētku dienu.
Uzzini vairāk par Cēsu kaujām “Militārā mantojuma” tūrisma maršrutā “Pa Cēsu kauju pēdām” https://militaryheritagetourism.info/lv/tours
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Metsalahingu puhkeala ja raudteesild üle Amata jõe
Metsalahingu puhkeala asub peamises Võnnu lahingu paigas Amata silla juures. Külastajatele pakutakse kuulata lugusid Võnnu lahingust ja osaleda mitmesugustes tegevustes, näiteks matkadel ja väljasõitudel tähtsaimatesse Võnnu lahingu paikadesse ning meeskonnalahingus. Lõpetuseks võivad külastajad nautida kosutavat sõdurisuppi. Amata raudteesild etendas väga olulist rolli kogu Vabadussõjas, sest siin toimus Eesti sõjaväe esimene kokkupõrge Landeswehriga. 5. juunil 1919 toimus Amata raudteesilla juures teisel pool jõge Eesti sõjaväe soomusrongide esimene lahing Landeswehri üksustega. Landeswehr teadis, et läheneb soomusrong, mineeris raudteesilla ja võttis sisse positsioonid Amatase talu juures jõe kaldal ning oli valmis võimalikuks sõjategevuseks. Amata sild oli piiriks eesti vägede ja saksaste vahel.
Ööl vastu 23. juunit 1919, Võnnu lahingu ajal, jättis Landeswehr Võnnu (Cēsise) maha ja taganes Amata jõe äärde. Taganedes põletasid sakslased maha Võnnu Läti Seltsimaja ja õhkisid Amata silla.
Melānija Vanaga muuseum ja Siberi muldonnMelānija Vanaga muuseum ja Siberi muldonn
Kirjanikule ja kultuuriloolasele Melānija Vanagale pühendatud muuseum asub Amata külakoolis Võnnu (Cēsise) vallas. Muuseumis on välja pandud materjalid Vanaga elu, kirjandusliku tegevuse, suguvõsa ja saatuse kohta, seal on videomaterjalid Siberi ja sinna küüditatud lätlaste kohta ning Siberi muldonn, mis viib külastajad rännakule kirjaniku küüditamispaika Krasnojarski krais Tjuhteti rajoonis. Muldonni välimus ja sisseseade annavad realistliku ettekujutuse elust võõrsil. Muldonnis eksponeeritakse ainulaadseid ajaloolisi esemeid, mis on toodud Tjuhteti muuseumist: kasetohust nõu, savikruus ja petrooleumilamp. Muuseumis võib vaadata videointervjuusid piirkonna poliitiliselt represseeritud elanikega ja Melānija Vanaga raamatu „Veļupes krastā“ (Hingede jõe kaldal) kaheksateistkümne tegelasega. Muuseumi virtuaalne näitus „OLE SINA ISE!” (http://esipats.lv) avab viie küüditatud lapse ja nende vanemate kogemust, keda nõukogude võimud süüdistasid alusetult kodumaa reetmises.
Mälestuspaik Amata jaama lähedal - ešelon nr 97322
Asub Amata maakonnas Drabešu vallas endise Amata jaamahoone lähedal.
Vaadata saab küüditatute mälestusmärki koos infotahvli ja väljakuga.
Lätist viidi 25. märtsil 1949 ja sellele järgnevatel päevadel 33 ešeloniga kokku üle 42 tuhande inimese.
27. märtsil 1949 kell kaks öösel tuli ešelon nr. 97322, kus on 329 meest, 596 naist, 393 last.
Keskseks objektiks saab 1318 erineva suuruse ja värviga metallposti. Igaüks neist sümboliseerib 25. märtsil 1949 tollastest Cēsi ja Alūksne maakondadest võetud inimest. Igal veerul nimi, perekonnanimi, sünniaasta ja vald – kust inimene saadeti. Hetkel on küüditatute endi või nende lähedaste toel paigaldatud 21 posti.
Oma sammas on ka idee autoril Pēteris Ozolasel endal, kes 25. märtsil 1949 kuueaastaselt koos perega võeti Kosi kihelkonnast "Pērkonių".
Infotahvlilt saab lugeda infot 1949. aasta küüditamise ja NSV Liidu repressiivorganite poolt okupeeritud Balti riikides läbiviidud operatsiooni "Priboi" (Rannalaine) kohta, mis oli küüditamise aluseks.
Railway bridge over Amata
Located in Drabešu parish, Cēsis region, near the recreation place "Meža kaujas".
There is a railway bridge over Amata.
The railway bridge over Amata played a very important role throughout the War of Independence, because on June 5, 1919, the first battle of the Estonian army's armed trains with the Baltic Landesver units took place here. Landeswehr, knowing that an armed train was approaching, nominated a railway bridge and took a position at the Amatas home on the river bank, ready for possible warfare. The bridge over Amata was the border between Estonian forces and the Germans.
Historical evidence of the events at the Amata Bridge has not been preserved. As Latvians did not take part in these events, there are no narratives of their memories, there are memories from Estonian soldiers and other sources. It can be said that this was an Estonian-American joint battle against the Landeswehr, because there was an American officer on the Estonian armored train, who later fought in World War II as well. In general, many future World War II officers and commanders took part in the battles of Cēsis, especially on the German side.
The Estonian armed train arrived in Cēsis on June 2, 1919, a day later went to Ieriķi, where talks took place with the landlord, which was unsuccessful, and on June 5, when the armed train approached the Amata bridge again, a collision with the Germans began. A day later, the armed train also took part in the battles near Cēsis, where it helped the soldiers of the Pupils' Company who were threatened with siege. Although the Germans tried to dismantle the rails to cut off the train's retreat, it managed to retreat across the Rauna bridge.
On the night of June 23, 1919, during the battles of Cēsis, the landesver left Cēsis and retreated to the Amata river line. When they retreated, the Germans burned down the house of the Cēsis Latvian Society and blew up a bridge over Amata.
Бинокль виртуальной реальности "Цесисские битвы"
Цесисская битва стала одним из важнейших поворотных моментов в ходе Освободительной войны Латвии (1918–1920). 5 июня 1919 года первый этап Цесисского сражения начался со столкновения бронепоездов эстонской армии с частями ландесваров у железнодорожной станции Иерикай у моста через Амату. В ознаменование этого события рядом со станцией Иерикай был создан туристический объект, предлагающий прикоснуться к истории истории с помощью возможностей, предоставляемых современными технологиями, — с помощью виртуальной реальности. Пятиминутный ролик «БИТВА ЗА ОФИСНЫЙ МОСТ» можно смотреть бесплатно в бинокль виртуальной реальности каждый день. Продолжительность видео: 5 мин., LV с субтитрами LV, ENG, EST и EU.
