Daugavgriva kindlusest

Jutustaja kirjeldab sündmust Daugavgrīva linnuses I maailmasõja ajal, kui seda pommitasid Saksa armee õhujõud. Kindlus oli üks strateegilisi objekte, mis püsis olulisena kuni II maailmasõja lõpuni.

“(..) 1916. Kevadel öösel ülestõusmispühade kolmandast päevast neljandasse oli sakslaste Zeppelin pidevalt Riia kinnipeetud ala kohal lennanud ja saabus ootamatult üle kindluse. Hapaka jõe silla valvur oli teda viimasel hetkel näinud. Vologda drusina vana sõdur, kes hoidis sedasama "paha" käes ning unustas hirmust ja ärevusest vahiülemale teatada ja aja häiret tõsta, kuid toibus alles siis, kui algasid esimesed, arvatavasti sillale saadetud pommid. postist saja viiekümne sammu kaugusel lõhkeda Baloža ja P. Bērziņši puuvabrikute materiaalsetel aladel, purustades ja hävitades mõned pojad ja tühjad müügiputkad. See oli hele kuuvalgus. Daugava lahe ja seda ümbritsevate heinamaa kohal madal udu. Kell oli juba südaööl läbi, kui esimesed pommiplahvatused kindluse ja selle ümbruse ärevaks tegid. Mõni minut hiljem hakkasid tööle linnuse radiaatorid ning pommiplahvatustega kaasnes kahuripaukude heli ja purunevad šrapnellid, mida võimendas üldine öövaikus ja kaja linnuse vallides. Kümne-viieteistkümne minuti pärast kõik rahunes, veel oli kuulda töötamas vaid Ķemeri rajooni patareisid, ilmselt lennutatud "Zeppelini" saatel. Teisel hommikul lahinguala ja kahjustuste lähemal vaatlusel selgus, et viimane on tühine. Lisaks juba mainitud rebenenud ja purustatud laudade ja tekkide laudadele hävis sadama tammis raudteetamm, kahjustada sai ka sadamatamm ise ja see oli ka kõik, kuid kaks plahvatamata "Zeppelini" pommi olid maapinnale kukkunud ja jäänud. seal. Pommid tuli maa seest välja võtta ja hävitada, sest saatuse hooleks jättes võisid need iga hetk plahvatada ning tekitada suurt kahju ja õnnetust, eriti neile, kes Bolderajas lebasid. (..)”

Loo jutustaja: Kārlis Baltiņš (1873—1939) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.
Kasutatud allikad ja viited:

Mälestuste lugu avaldatakse ajalehes "Läti laskur", nr. 4. 1925. Loo pealkiri on "Seda ja seda Daugavgrīvas püssmeeste elust"

Seotud objektid

Daugavgrīva Fortress

Atrodas Daugavgrīvas salā pie Buļļupes ietekas Daugavā, ieeja no Birzes ielas.

Daugavgrīvas cietoksnis ir celts 17.gs. Veidots, lai aizsargātos pret ienaidnieka virzīšanos uz nozīmīgu pārvaldes, tirdzniecības un ražošanas centru - Rīgu. Vēlāk tas kļuva par galveno Latvijas armijas krasta aizsardzības nocietinājumu ar vairākiem atbalsta punktiem. Aizsardzības nocietinājumi un to sistēma ir viens no vērtīgākajiem Latvijas militārā mantojuma objektiem.

Cietoksnis ir latviešu militārās vēstures spilgts liecinieks. Piemēram, Krimas kara laikā (1853-1856) Daugavgrīvas nocietinājumos apmācītas latviešu un igauņu lielgaballaivu komandas. Tās bija kaujas vienības vietējo ostu un piekrastes aizsardzībai pret Lielbritānijas kara flotes uzbrukumiem. 1.pasaules kara laikā šeit veidojušās Daugavgrīvas zemessargu rotas - pirmās latviešu kaujas vienības vēl pirms latviešu strēlniekiem.

Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara krasta aizsardzība bija nopietna problēma arī Latvijas armijai. Spēcīgas flotes trūkums paredzēja koncentrēties uz Rīgas aizsardzību un izmantot senos Daugavgrīvas nocietinājumus. 20. gadsimta 20. gados tika atjaunots un mainīts apakšzemes telefona sakaru tīkls, ierīkots apgaismošanas tīkls un strarmeši, abos krastos uzlabotas un maskētas krasta fortifikācijas, atjaunotas un celtas kazarmas. Tika radītas jaunas militārās apakšvienības, notika apmācības, attīstījās arī sabiedriskā dzīve – dibināts Artilērijas instruktoru vads, virsnieku instruktoru klubs, Daugavgrīvas artilērijas mednieku pulciņš, karavīri aktīvi nodarbojās ar sportu – kājasbumbu, peldēšanu, tenisu u.c.


30. gados tika izkalti moli, mainīti zemūdens kabeļi. Kareivju vajadzībām tika iegādāti radioaparāti.  Karavīriem abos krastos bija iespēja skatīties kino, sākumā mēmo, vēlāk arī skaņu fimas.  Tika stādīti simtiem koku gan Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā. Komētfortā atrada 1845. gada lielgabalu, ko novietoja jauno mītņu priekšā. 1935. gadā Daugavgrīvas artilērija tika pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku.
1925. gadā tika svinēta Daugavgrīvas artilērijas 5 gadu jubileja, parādi pieņēma valsts prezidents Jānis Čakste. Prezidents apmeklēja karavīru izrādi, instruktoru un kareivju klubus. 10 gadu jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis. 15 gadu svinībās (1935.gadā) ieradās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Berķis.

Mūsdienās var aplūkot cietokšņa teritoriju. Netālu atrodas Komētforts, Piejūras dabas parks, bet Daugavas otrā krastā - Mangaļsalas nocietinājumi. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.

Pieejamas ekskursijas: gids Natālija Kalninga, +37129546710.

Comet Fort

The Comet Fort Dam is historically related to cultural monuments of national significance: the buildings of the Daugavgrīva Fortress, as well as the complex of fortification structures of the Daugava estuary in Mangaļsala. The mole, which was constructed in 1850–1861 and whose construction was actively supervised by the Russian Tsar, who repeatedly visited it, stretches into the sea from Mangaļsala. Two stones can be found on the bank of the Daugava in the vicinity of the mole: they were named “Tsar’s Stones” in honour of the visit by the Russian Tsar Alexander II and Prince Royal Nicholas to this place.

Zeppelin hangars of Riga Central market

Atrodas Rīgas centrā iepretim Rīgas starptautiskajai autoostai, netālu no Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijas.

Rīgas Centrāltirgus ir lielākais Latvijas tirgus, kas savulaik tika atdzīts par labāko un modernāko tirgu Eiropā. Spilgts tā simbols ir 20.gs. 20. gados būvētie tirgus paviljoni, kas sākotnēji izmantoti militārām vajadzībām.

1. pasaules kara laikā Vācijas armija Kurzemē izveidoja Vaiņodes lidostu, kur pastāvīgi atradās vairāki dirižabļi. Tie bija iegarenas formas gaisa baloni, kas piepildīti ar gāzi, un korpusiem pievienotas telpas pasažieru un kravas pārvadāšanai. Vadāmību veica iekšdedzes vai elektro dzinējs un spārnojums korpusā.  Dirižabļi bija domāti izlūkošanai vai pretinieka bombardēšanai, piemēram, veica uzbrukumu Krievijas armijas hidroplānu lidlaukam pie Roņu salas. Zināms, ka angārus sauca par “Walhalla” un “Walther”.

Pēc Latvijas Neatkarības kara angārus demontēja un izmantoja Rīgas Centrāltirgus angāru būvei, plānojot tos atstāt sākotnējos izmēros. Vēlāk tika nolemts izmantot tikai angāru augšējās daļas.

Mūsdienās var aplūkot Vācijas armijas dirižabļu angāra metāla konstrukcijas. Tirgus ļauj patīkamā veidā iepazīties ar Pasaules aviācijas pirmsākumu liecībām. Ekskursijas pieteikšana: +37167358157; gints.aksiks@rct.lv.