Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.

Dzimis 1876. gada 2. aprīlī Plāņu pagasta “Maskatos”. 

Mācījies Trikātas draudzes skolā. Pēc tās pabeigšanas turpat sagatavojies savvaļnieka eksāmenam, kuru nokārtojis, turpina mācības Pleskavas kadetu korpusā.

1893. gadā sācis dienestu cara armijā.  1. pasaules kara laikā vairākkārtīgi ievainots un paaugstināts. 1916. gadā augustā pēc ievainojuma izārstēšanas uz savu pieprasījumu kā apakšpulkvedis ticis iecelts par Latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri, decembrī - par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri. No 1917. gada 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. No 1917. gada līdz 1920. gada jūnijam Krievijā cīnoties pret boļševikiem izgāja cauri visai Krievijai. 1920. gada augustā paaugstināts par ģenerāli, skaitot no 1917. gada 13. augusta, jo paaugstinājuma apstiprinājums Oktobra revolūcijas dēļ  aizkavēts. Pēc atgriešanās dzimtenē bijis Latvijas skautu centrālās organizācijas priekšnieks, Apsardzības ministrijas, resp., Kara padomes priekšsēdētājs, Veco latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, pulkveža Brieža fonda loceklis. Savas dzīves laikā apbalvots ar daudziem Latvijas, Krievijas un ārvalstu militārajiem kara ordeņiem 

1940. gada 30. septembrī K. Gopperu Rīgā apcietināja. 1941. gada 25. martā Rīgas Centrālcietumā viņam izpildīja nāvessodu un apraka masu kapos Ulbrokas mežā. 1944. gada maijā K. Gopperu pārapbedīja Rīgas Brāļu kapos, savukārt viņa sirdi 1944. gada 7. maijā – Trikātas kapos.

1992. gada 11. februārī Kārlis Goppers reabilitēts saskaņā ar 1990. gada 3. augusta Latvijas Republikas likumu „Par nelikumīgi represēto reabilitāciju”.

Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka 1916. g. naktī uz 23. dec., atrazdamies 2. latviešu strēlnieku brigādes uzbrūkošā kolonnā, ar savu pulku pirmais pārrāva vācu nocietinājumu līniju, niknās kaujās ielauzās dziļā pretinieka aizmugurē, kur uzņēmās arī 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka komandēšanu un noturējās 2 dienas līdz papildspēku pienākšanai 25. decembra naktī, tad veda savas vienības triecienā Kalnciema virzienā, izraisīja paniku vācu rindās pie Ložmetējkalna, lielā mērā veicinādams tā ieņemšanu un trofeju ieguvi, kas bija tik ļoti nepieciešamas strēlniekiem, lai papildinātu nabadzīgo arsenālu.

II šķiras Lāčplēša Kara ordeni viņam piešķīra par to, ka 1917. g. 21. augustā Juglas pozīcijās, kad 1. latviešu strēlnieku brigādei vienai pašai bez artilērijas atbalsta bija jāiztur ārkārtīgi nikni uzbrukumi, atsita vairākus frontālus triecienus, apķērīgi manevrējot ar rezervēm un, mainot pozīcijas no Mazās Juglas uz Lielo Juglu, novērsa aplenkumu un sekmēja mūsējo noturēšanos līdz atiešanas pavēles saņemšanai.

Gēnerāļā Kārļa Goppera dienesta pakāpes:
1893. gadā–  iestājas kā II šķiras savvaļnieks(vidusskolas absolvējušais) iestājās karadienestā Kauņas cietokšņa kājnieku bataljonā.
1894. gadā– Viļņas kājnieku junkurskolā. Podporučiks (pirmā virsnieku dienesta pakāpe).
1896. gadā– sāk dienestu 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī, Varšavā dislocētajā 190. kājnieku pulkā (paralēli dienestam studējis filozofiju un dabaszinātnes). 
1900. gadā– paaugstināts par poručiku (jaunākā virsnieku dienesta pakāpe). 
1904. gadā– paaugstinats par štābkapitānu (vecākā virsnieku pakape). 
1905. gada– dienē 183. pulkā Pultuskā un Kostromā.
1908. gadā– paaugstināts par kapitānu.(Krievijas impērijas armijā hierarhijas rangā starp štāba kapteini un apakšpulkvedi). 
1912. gadā– iecelts par rotas komandieri.
1914. gadā– cīnījies Rietumu frontē Galīcijā, Austroungārijā (mūsdienu Ukrainas teritorijā), iecelts par bataljona komandieri.
No 1914. līdz 1916. gadam ievainots trīs reizes. Pēc trešā ievainojuma evakuēts uz hospitāli Maskavā.
1915. gadā– paaugstināts par apakšpulkvedi.
1916. gadā– paaugstināts par pulkvedi un iecelts par latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri nosūtīts uz Valmiermuižu, gada beigās iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona komandieri.
1917. gadā– iecelts par 1. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, un par kaujas nopelniem pie Rīgas aizstāvēšānas 19.–21. augustā Radko Dmitrijevs iesaka paaugstināšanai par ģenerālmajoru. Apstiprina!
Krievijas pilsoņu karu iziet ar pulkveža pakāpi!   

Savas militārās karjeras laikā K. Goppers saņēma 2. un 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, skautu Baltās Lilijas ordeni, kā arī vairākus augstus Krievijas, Francijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Serbijas un Čehoslovākijas apbalvojumus.

Apbalvojumi un goda zīmes:
Krievijas Sv. Staņislava ordeņa III šķira
Krievijas Sv. Annas ordeņa III šķira
Krievijas Sv. Jura zobens
Krievijas Sv. Staņislava ordeņa II šķira
Krievijas Sv. Annas ordeņa II šķira
Krievijas Sv. Jura ordeņa IV šķira
Krievijas Sv. Vladimira ordeņa IV šķira
Krievijas Sv. Vladimira ordeņa III šķira
Krievijas Sv. Jura ordeņa III šķira
Serbijas Kadžordževiču zvaigznes III šķira
Lāčplēša Kara ordeņa III šķira
Francijas Goda Leģiona komandiera krusts
Čehoslovākijas kara krusts
Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordenis
Lāčplēša Kara ordeņa II šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira
Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiras komandiera krusts
Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira
Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa
Latvijas skautu Pelēkā Vilka ordenis
Latvijas Skautu Baltās lilijas ordenis
Latvijas skautu pateicības zīme „Svastika”
Latvjas skautu “Meža zīme”

Grāmatas, publikācijas:
‘’Četri sabrukumi’’, 1920.g
‘’Militārās audzināšanas pamati’’, 1922.g
‘’Krusttēvs Oskars ‘’, 1923.g
‘’Esi modrs’’, 1924.g
‘’Latviešu strēlnieku pulku Ziemassvētki’’ 1916. g., 1924.g
Starp divām revolūcijām
‘’Strēlnieku laiki’’ atmiņas  1931.g.

1924.–1925. gadā un 1934.–1940. gadā — žurnāla «Latviešu Strēlnieki» redaktors.

Pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnēs Vācijā 1947.gada 20.aprīlī Ansbahā trimdas latviešu skauti nodibināja “Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera fondu”.

Loo ülestähendaja: Ilze Dauvarte
Kasutatud allikad ja viited:

https://www.historia.lv/personas/goppers-karlis
http://skauti.lv/par-mums/vesture/karlis-goppers/
http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_GoppersKarlis.aspx
https://www.facebook.com/media/set/?set=a.616149468468565.1073741850.568253149924864&type=3 
https://enciklopedija.lv/skirklis/101930-K%C4%81rlis-Goppers
‘’Ģenerālis Goppers kara un laikabiedru atmiņās” izdevniecība Zelta Abele 1951. Zviedrija

1Goppers.jpg
2Goppers4.jpg
2Mikelis-Goppers_58c8542f989e3.png
Goppers1.jpg
Goppers2.jpg
Goppers_ieslodzitais.jpg
noLNikolajsEmilsKārlisFricisgopperi2.jpg

Seotud objektid

Ģenerāļa Kārļa Goppera piemiņas istaba dzimtajās mājās "Maskati"

Atrodas Plāņu pagastā uz Vijas upes krasta.

Apskatāma ģenerāļa Kārļa Goppera piemiņas istaba dzimtajās mājās "Maskati". 

“Maskatu” saimniecību vadīja ģenerāļa brālis Augusts Goppers, jo talantīgais kara vadonis bija aizņemts lielajos notikumos un pasaules karos. 1920. gadā ģenerālis atgriezās Latvijā, savās dzimtajās mājās. Bet daudzi atbildīgie pienākumi viņu saistīja ar Rīgu. “Maskatos” turpināja saimniekot Augusts. 1940. gadā ģenerāli Gopperu arestēja un 1941. gada 25. martā nošāva čekas pagrabos. 1944. gadā Gopperu dzimta ar trijiem zirgu pajūgiem devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Karš dzimtu sadalīja, Latvijā palika Aleksandra Goppera meitas – Biruta, Elza un Anna. “Maskatos” atgriezties viņas vairs nedrīkstēja. Mājas bija lielas un rūpīgi koptas. Tur pa atsevišķām istabām tika izmitinātas trīs četras ienācēju ģimenes. Lielajā kūtī iekārtoja zirgu fermu. Savstarpēju kašķu dēļ 1980. gadā izcēlās ugunsgrēks. Nodega kūts un lielais šķūnis. Laimīgā kārtā uguns nepārsviedās uz dzīvojamo māju, liesmas atvairīja senču stādītie lielie koki.

1991. gadā pēc brīnumainās Atmodas otrreiz atdzima Latvijas valsts. 1992. gadā ģenerāļa Goppera brāļa Augusta dzimta atguva “Maskatus” kā senču svētumu. Desmit gadus visi sūri, grūti strādāja, lai glābtu mājas no bojāejas, lai atjaunotu un uzceltu nopostītās ēkas, lai darītu skaistu visu “Maskatu” sētu. Mājas ir atjaunotas senajā izskatā, ir iekārtota arī ģenerāļa Kārļa Goppera piemiņas istaba.Piemiņas istabu iespējams apmeklēt iepriekš zvanot un piesakot apmeklējumu +371 29396870, +371 29254285.

Ģenerāļu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas Trikātas pagastā

Piemiņas stēla atrodas līdzās Trikātas kapu kapličai.

Trikātas kapi glabā trīs izcilu Latvijas ģenerāļu -  Roberts Dambītis, Kārlis Goppers un Jānis Balodis, piemiņu. Trikātas kapos apglabāts arī visu šo ģenerāļu skolotājs Jēkabs Mūrnieks, kuram 1928. gadā uzstāda apbedījuma vietā pēc Kārļa Zāles meta šūnakmenī veidotu pieminekli.

Ģenerāļus un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus katru gadu piemin ar lāpu gājieniem uz Trikātas kapiem, kur atrodas divas piemiņas stēlas, kurās kopumā iekalti 17 ar Trikātas pagastu saistīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi.  
Stēla atklāta 2018. gada 11. novembrī.

Video sižets par Lāčplēša kara ordeni un ordeņu komplektu, kas piederēja ģenerālim Jānim Balodim.

Brothers' Cemetery in Riga

atrodas Rīgā, Aizsaules ielā

Rigas Brāļu kapi aptver 9 ha lielu teritoriju. Tā ir viena no ievērojamākajām karavīru atdusas vietām pasaulē. Izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts kritušajiem latviešu karavīriem. Celts pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta. Pirmais šāda veida ansamblis Eiropā, kur apglabāti ap 3000 cīnītāju.

Brāļu kapi izveidoti 1. pasaules kara laikā, kad tur apglabāja pirmos trīs latviešu strēlniekus, kuri krita Tīreļpurvā kaujā pret Vācijas armiju. Vēlāk Brāļu kapos apglabāti citās cīņās un karos kritušie latviešu karavīri. Memoriālā izmantoti Latvijas ainavai, tradicionālajai lauku sētai, latviešu folklorai un vēsturei raksturīgi elementi, kas cildina kareiviskās īpašības un vēsta par karavīra ceļu. 1936. gadā atklāja ainavisku, arhitektonisku un tēlniecisku ansambli, kas sastāv no trīs daļām:

Pārdomu ceļš ar 250 m garu aleju;

Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu svētbirzi;

Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem.

Mūsdienās var apskatīt nepārspētu Latvijas memoriālās tēlniecības mākslas darbu. Apkārtnē atrodas vairākas Rīgas kapsētas sakrālās mākslas vērtību iepazīšanai.