Par ģenerālis Kārli Gopperu

Dzimis 1876. gada 2. aprīlī Plāņu pagasta “Maskatos”. 

Mācījies Trikātas draudzes skolā. Pēc tās pabeigšanas turpat sagatavojies savvaļnieka eksāmenam, kuru nokārtojis, turpina mācības Pleskavas kadetu korpusā.

1893. gadā sācis dienestu cara armijā.  1. pasaules kara laikā vairākkārtīgi ievainots un paaugstināts. 1916. gadā augustā pēc ievainojuma izārstēšanas uz savu pieprasījumu kā apakšpulkvedis ticis iecelts par Latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri, decembrī - par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri. No 1917. gada 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. No 1917. gada līdz 1920. gada jūnijam Krievijā cīnoties pret boļševikiem izgāja cauri visai Krievijai. 1920. gada augustā paaugstināts par ģenerāli, skaitot no 1917. gada 13. augusta, jo paaugstinājuma apstiprinājums Oktobra revolūcijas dēļ  aizkavēts. Pēc atgriešanās dzimtenē bijis Latvijas skautu centrālās organizācijas priekšnieks, Apsardzības ministrijas, resp., Kara padomes priekšsēdētājs, Veco latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, pulkveža Brieža fonda loceklis. Savas dzīves laikā apbalvots ar daudziem Latvijas, Krievijas un ārvalstu militārajiem kara ordeņiem 

1940. gada 30. septembrī K. Gopperu Rīgā apcietināja. 1941. gada 25. martā Rīgas Centrālcietumā viņam izpildīja nāvessodu un apraka masu kapos Ulbrokas mežā. 1944. gada maijā K. Gopperu pārapbedīja Rīgas Brāļu kapos, savukārt viņa sirdi 1944. gada 7. maijā – Trikātas kapos.

1992. gada 11. februārī Kārlis Goppers reabilitēts saskaņā ar 1990. gada 3. augusta Latvijas Republikas likumu „Par nelikumīgi represēto reabilitāciju”.

Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka 1916. g. naktī uz 23. dec., atrazdamies 2. latviešu strēlnieku brigādes uzbrūkošā kolonnā, ar savu pulku pirmais pārrāva vācu nocietinājumu līniju, niknās kaujās ielauzās dziļā pretinieka aizmugurē, kur uzņēmās arī 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka komandēšanu un noturējās 2 dienas līdz papildspēku pienākšanai 25. decembra naktī, tad veda savas vienības triecienā Kalnciema virzienā, izraisīja paniku vācu rindās pie Ložmetējkalna, lielā mērā veicinādams tā ieņemšanu un trofeju ieguvi, kas bija tik ļoti nepieciešamas strēlniekiem, lai papildinātu nabadzīgo arsenālu.

II šķiras Lāčplēša Kara ordeni viņam piešķīra par to, ka 1917. g. 21. augustā Juglas pozīcijās, kad 1. latviešu strēlnieku brigādei vienai pašai bez artilērijas atbalsta bija jāiztur ārkārtīgi nikni uzbrukumi, atsita vairākus frontālus triecienus, apķērīgi manevrējot ar rezervēm un, mainot pozīcijas no Mazās Juglas uz Lielo Juglu, novērsa aplenkumu un sekmēja mūsējo noturēšanos līdz atiešanas pavēles saņemšanai.

Gēnerāļā Kārļa Goppera dienesta pakāpes:
1893. gadā–  iestājas kā II šķiras savvaļnieks(vidusskolas absolvējušais) iestājās karadienestā Kauņas cietokšņa kājnieku bataljonā.
1894. gadā– Viļņas kājnieku junkurskolā. Podporučiks (pirmā virsnieku dienesta pakāpe).
1896. gadā– sāk dienestu 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī, Varšavā dislocētajā 190. kājnieku pulkā (paralēli dienestam studējis filozofiju un dabaszinātnes). 
1900. gadā– paaugstināts par poručiku (jaunākā virsnieku dienesta pakāpe). 
1904. gadā– paaugstinats par štābkapitānu (vecākā virsnieku pakape). 
1905. gada– dienē 183. pulkā Pultuskā un Kostromā.
1908. gadā– paaugstināts par kapitānu.(Krievijas impērijas armijā hierarhijas rangā starp štāba kapteini un apakšpulkvedi). 
1912. gadā– iecelts par rotas komandieri.
1914. gadā– cīnījies Rietumu frontē Galīcijā, Austroungārijā (mūsdienu Ukrainas teritorijā), iecelts par bataljona komandieri.
No 1914. līdz 1916. gadam ievainots trīs reizes. Pēc trešā ievainojuma evakuēts uz hospitāli Maskavā.
1915. gadā– paaugstināts par apakšpulkvedi.
1916. gadā– paaugstināts par pulkvedi un iecelts par latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri nosūtīts uz Valmiermuižu, gada beigās iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona komandieri.
1917. gadā– iecelts par 1. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, un par kaujas nopelniem pie Rīgas aizstāvēšānas 19.–21. augustā Radko Dmitrijevs iesaka paaugstināšanai par ģenerālmajoru. Apstiprina!
Krievijas pilsoņu karu iziet ar pulkveža pakāpi!   

Savas militārās karjeras laikā K. Goppers saņēma 2. un 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, skautu Baltās Lilijas ordeni, kā arī vairākus augstus Krievijas, Francijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Serbijas un Čehoslovākijas apbalvojumus.

Apbalvojumi un goda zīmes:
Krievijas Sv. Staņislava ordeņa III šķira
Krievijas Sv. Annas ordeņa III šķira
Krievijas Sv. Jura zobens
Krievijas Sv. Staņislava ordeņa II šķira
Krievijas Sv. Annas ordeņa II šķira
Krievijas Sv. Jura ordeņa IV šķira
Krievijas Sv. Vladimira ordeņa IV šķira
Krievijas Sv. Vladimira ordeņa III šķira
Krievijas Sv. Jura ordeņa III šķira
Serbijas Kadžordževiču zvaigznes III šķira
Lāčplēša Kara ordeņa III šķira
Francijas Goda Leģiona komandiera krusts
Čehoslovākijas kara krusts
Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordenis
Lāčplēša Kara ordeņa II šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira
Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiras komandiera krusts
Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Lietuvas Ģedimina ordeņa II šķira
Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa
Latvijas skautu Pelēkā Vilka ordenis
Latvijas Skautu Baltās lilijas ordenis
Latvijas skautu pateicības zīme „Svastika”
Latvjas skautu “Meža zīme”

Grāmatas, publikācijas:
‘’Četri sabrukumi’’, 1920.g
‘’Militārās audzināšanas pamati’’, 1922.g
‘’Krusttēvs Oskars ‘’, 1923.g
‘’Esi modrs’’, 1924.g
‘’Latviešu strēlnieku pulku Ziemassvētki’’ 1916. g., 1924.g
Starp divām revolūcijām
‘’Strēlnieku laiki’’ atmiņas  1931.g.

1924.–1925. gadā un 1934.–1940. gadā — žurnāla «Latviešu Strēlnieki» redaktors.

Pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnēs Vācijā 1947.gada 20.aprīlī Ansbahā trimdas latviešu skauti nodibināja “Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera fondu”.