Tomass Algirdass Zauka
IV Padomju okupācija, I Neatkarības kari, II Otrais pasaules karš

Tomass Aļģirds Zauka (1899. gada 21. septembris – 1970. gada 21. janvāris) bija pilots, viens no Lietuvas sporta aviācijas pionieriem un aktīvs sabiedriskais darbinieks, īpaši pelnījis Darja un Girēna piemiņas saglabāšanu. Viņš dzimis Rūmišku viensētā, Obeliju pagastā, Zarasu apriņķī, lielā zemnieku ģimenē, kur uzauga kopā ar četriem brāļiem un divām māsām. Pēc pamatskolas beigšanas viņš apguva ērģeļu spēli pie vietējā ērģelnieka.

1919.–1922. gadā T. Zauka brīvprātīgi dienēja Lietuvas armijā, bija ierindnieks Kauņas apygardas komandantūrā. 1923. gadā piedalījās Klaipēdas apgabala komandvadības operācijā. Par dienestu viņam tika piešķirta Lietuvas armijas brīvprātīgo medaļa (1929. gadā).

Pēc privāto grāmatvedības kursu pabeigšanas viņš no 1922. līdz 1940. gadam strādāja Finanšu ministrijas Nodokļu departamentā. Šajā periodā viņš iepazinās un nodibināja ģimeni ar Broņislavu Vaitkevičūti. No 1926. līdz 1933. gadam viņš studēja Vītauta Dižā universitātes Tehnoloģiju fakultātē, bet personisku iemeslu dēļ studijas nepabeidza.

1930. gadā T. Zauka absolvēja pirmos Lietuvas Aerokluba organizētos civilo pilotu kursus un bija viens no četriem, kas saņēma pilota sertifikātus. Vēlāk viņš strādāja Aeroklubā uz sabiedriskā pamata – bija revīzijas komisijas loceklis, bet no 1937. gada – valdes loceklis.

Kara laikā T. Zauka strādāja Sarkanā terora muzejā un Viļņas pilsētas pašvaldībā. No 1940. līdz 1944. gadam viņš vadīja S. Dariusa un S. Girēna komiteju, kas bija reģistrēta viņa mājā Žaliakalnī. No 1942. līdz 1943. gadam viņš organizēja un vāca ziedojumus S. Dariusa un S. Girēna reljefo portretu grebšanai Puntuka akmenī (tēlnieks Bronius Pundzius). Amatnieki akmeni greba slepeni, virs tā uzceļot koka šķūni.

1944. gadā, tuvojoties frontei, T. Zauka kopā ar aviācijas kapteini Ignu Viļusu rūpējās par leģendāro pilotu mirstīgo atlieku saglabāšanu. Ar VDU Medicīnas fakultātes darbinieku palīdzību zārki ar pilotu mirstīgajām atliekām tika pārvietoti no fakultātes kapelas uz pagrabu un iemūrēti sienas nišā, kur tie atradās 20 gadus.

Pēc kara T. Zauka nonāca VDK redzeslokā un 1945.–1952. gadā tika izsūtīts uz Ziemeļu nometnēm (Pečiara, Jersova Arhangeļskas apgabalā, Vorkuta, Komi). Pēc atgriešanās no trimdas viņš apmetās Kuršēnos un strādāja par celtnieku. 1963. gadā, gatavojoties transatlantisko pilotu nāves 30. gadadienas piemiņai, viņš palīdzēja atklāt vietu, kur tika paslēptas viņu mirstīgās atliekas.

1969. gadā T. Zauka iekļuva noslēpumainā negadījumā, kurā guva smagus ievainojumus, un drīz pēc tam pret viņu tika vērsts vēl viens mēģinājums. Neatguvies no gūtajām traumām, viņš 1970. gada 21. janvārī nomira Kuršēnos. Viņš tika apglabāts Kuršēnu vecajos kapos Užmiesčio ielā, viņa kapu rotā pilota kapakmens ar divu sakrustotu propelleru krustu.