Tomass Algirdass Zauka
IV Padomju okupācija, I Neatkarības kari, II Otrais pasaules karš
Tomass Aļģirds Zauka (dzimis 1899. gada 21. septembrī, miris 1970. gada 21. janvārī) bija pilots, viens no Lietuvas sporta aviācijas pionieriem un aktīvs sabiedrisks darbinieks, īpaši atzīstams par Darja un Girēna piemiņas saglabāšanu. Viņš piedzima Rūmišku mājās, Obeliai pagastā, Zarasu apriņķī, lielā zemnieku ģimenē, kurā viņam bija četri brāļi un divas māsas. Pēc pamatskolas beigšanas viņš iemācījās spēlēt ērģeles pie vietējā ērģelnieka.
1919.–1922. g. T. Zauka dienēja kā brīvprātīgais Lietuvas armijā un bija ierindnieks Kauņas apriņķa komandantūrā. 1923. gadā piedalījās Klaipēdas apgabala komandoperācijā. Par dienestu viņam tika piešķirta Lietuvas armijas brīvprātīgo medaļa (1929).
Pēc privāto grāmatvedības kursu pabeigšanas no 1922. līdz 1940. gadam strādāja Finanšu ministrijas Nodokļu departamentā. Šajā periodā viņš satika un nodibināja ģimeni ar Broņislavu Vaitkevičūti. 1926.–1933. gadā studēja Vitauta Dižā universitātes Tehnoloģiju fakultātē, bet personisku iemeslu dēļ studijas nepabeidza.
1930. gadā T. Zauka pabeidza pirmos Lietuvas Aerokluba organizētos civilo pilotu kursus un bija viens no četriem, kas saņēma pilota sertifikātus. Vēlāk viņš brīvprātīgi strādāja aeroklubā — bija revīzijas komisijas loceklis, bet no 1937. gada — valdes loceklis.
Kara laikā T. Zauka strādāja Sarkanā terora muzejā un Viļņas pilsētas pašvaldībā. 1940.–1944. g. vadīja S. Dariusa un S. Girēna komiteju, kas bija reģistrēta viņa mājās Žaliakalnī. 1942.–1943. g. viņš organizēja un vāca ziedojumus Sv. Darja un Sv. Girēna reljefu portretu iekalšanai Puntuka akmenī (tēlnieks Bronius Pundzius). Amatnieki slepeni greba akmeni, uzceļot tam virsū koka šķūni.
1944. gadā, tuvojoties frontei, T. Zauka kopā ar aviācijas kapteini Ignu Viliusu rūpējās par leģendāro pilotu mirstīgo atlieku saglabāšanu. Ar VDU Medicīnas fakultātes darbinieku palīdzību zārki ar pilotu mirstīgajām atliekām tika pārvietoti no fakultātes kapelas uz pagrabu un iemūrēti sienas nišā, kur tie palika 20 gadus.
Pēc kara T. Zauka nonāca VDK redzeslokā un no 1945. līdz 1952. gadam tika izsūtīts uz ieslodzījuma nometnēm ziemeļos (Pečoru, Jersovu Arhangeļskas apgabalā, Vorkutu, Komi). Pēc atgriešanās no trimdas viņš apmetās Kuršēnos un strādāja par celtnieku. 1963. gadā, gatavojoties transatlantisko pilotu nāves 30. gadadienas piemiņai, viņš palīdzēja atklāt viņu mirstīgo atlieku atrašanās vietu.
1969. gadā T. Zauka iekļuva noslēpumainā negadījumā, kurā guva smagus ievainojumus, un drīz pēc tam viņam uzbruka vēlreiz. Neatguvies no gūtajām traumām, 1970. gada 21. janvārī nomira Kuršēnos. Viņš tika apglabāts Kuršēnu vecajos kapos Užmiesčio ielā, viņa kapu rotā pilota kapakmens ar divu sakrustotu propelleru krustu.
Papildus izziņas avoti
Saistītie objekti
Lietuvas brīvprātīgā un sabiedriskā darbinieka Tomasa Aļģirda Zauka kaps
Kuršēnu vecajos kapos atrodas lietuviešu brīvprātīgā un sabiedriskā darbinieka Toma Aļģirda Zaukas kaps.
Tomass Aļģirds Zauka (1899–1970) bija lietuviešu pilots un sabiedriskais darbinieks, sporta aviācijas pionieris Lietuvā. T. A. Zauka kļuva slavens 1944. gadā kopā ar aviācijas kapteini I. Viļusu par transatlantisko pilotu mirstīgo atlieku slēpšanu no padomju okupantiem. Ar VDU Medicīnas fakultātes darbinieku palīdzību zārki ar pilotu mirstīgajām atliekām tika pārvietoti no Medicīnas fakultātes kapelas uz pagrabu un iemūrēti sienas nišā, kur pilotu mirstīgās atliekas palika 20 gadus. 1963. gadā, gatavojoties transatlantisko pilotu nāves 30. gadadienas piemiņai, viņš palīdzēja atklāt vietu, kur tika paslēptas viņu mirstīgās atliekas.
Nacistu okupācijas laikā, vēloties Kauņā uzcelt S. Dariusa un S. Girēna pieminekli, bet apzinoties, ka politiskie apstākļi varētu to liegt, T. A. Zauka izdomāja iemūžināt pilotu piemiņu Anīkščos – 1942.–1943. gadā viņš vāca ziedojumus un organizēja S. Dariusa un S. Girēna reljefu portretu iekalšanu Puntuka akmenī. Vēlāk par to viņš tika tiesāts un nosūtīts uz nometni.
No 1945. līdz 1952. gadam viņš bija ieslodzīts Pečoras, Jercovas (Arhangeļskas apgabals) un Vorkutas nometnēs, 1953. gadā atgriežoties Lietuvā. Viņš nomira neskaidros apstākļos 1970. gadā, atrodoties VDK uzraudzībā.
Mūsdienās jūs varat apmeklēt viņa kapu ar tā raksturīgo kapakmeni, kas rotāts ar divu sakrustotu propelleru krustu.
