Tomass Algirdass Zauka
IV Padomju okupācija, I Neatkarības kari, II WW2
Tomass Aļģirds Zauka (dzimis 1899. gada 21. septembrī, miris 1970. gada 21. janvārī) bija pilots, viens no Lietuvas sporta aviācijas pionieriem un aktīvs sabiedrisks darbinieks, īpaši atzīstams par Darja un Girēna piemiņas saglabāšanu. Viņš piedzima Rūmišku mājās, Obeliai pagastā, Zarasu apriņķī, lielā zemnieku ģimenē, kurā viņam bija četri brāļi un divas māsas. Pēc pamatskolas beigšanas viņš iemācījās spēlēt ērģeles pie vietējā ērģelnieka.
1919.–1922. g. T. Zauka dienēja kā brīvprātīgais Lietuvas armijā un bija ierindnieks Kauņas apriņķa komandantūrā. 1923. gadā piedalījās Klaipēdas apgabala komandoperācijā. Par dienestu viņam tika piešķirta Lietuvas armijas brīvprātīgo medaļa (1929).
Pēc privāto grāmatvedības kursu pabeigšanas no 1922. līdz 1940. gadam strādāja Finanšu ministrijas Nodokļu departamentā. Šajā periodā viņš satika un nodibināja ģimeni ar Broņislavu Vaitkevičūti. 1926.–1933. gadā studēja Vitauta Dižā universitātes Tehnoloģiju fakultātē, bet personisku iemeslu dēļ studijas nepabeidza.
1930. gadā T. Zauka pabeidza pirmos Lietuvas Aerokluba organizētos civilo pilotu kursus un bija viens no četriem, kas saņēma pilota sertifikātus. Vēlāk viņš brīvprātīgi strādāja aeroklubā — bija revīzijas komisijas loceklis, bet no 1937. gada — valdes loceklis.
Kara laikā T. Zauka strādāja Sarkanā terora muzejā un Viļņas pilsētas pašvaldībā. 1940.–1944. g. vadīja S. Dariusa un S. Girēna komiteju, kas bija reģistrēta viņa mājās Žaliakalnī. 1942.–1943. g. viņš organizēja un vāca ziedojumus Sv. Darja un Sv. Girēna reljefu portretu iekalšanai Puntuka akmenī (tēlnieks Bronius Pundzius). Amatnieki slepeni greba akmeni, uzceļot tam virsū koka šķūni.
1944. gadā, tuvojoties frontei, T. Zauka kopā ar aviācijas kapteini Ignu Viliusu rūpējās par leģendāro pilotu mirstīgo atlieku saglabāšanu. Ar VDU Medicīnas fakultātes darbinieku palīdzību zārki ar pilotu mirstīgajām atliekām tika pārvietoti no fakultātes kapelas uz pagrabu un iemūrēti sienas nišā, kur tie palika 20 gadus.
Pēc kara T. Zauka nonāca VDK redzeslokā un no 1945. līdz 1952. gadam tika izsūtīts uz ieslodzījuma nometnēm ziemeļos (Pečoru, Jersovu Arhangeļskas apgabalā, Vorkutu, Komi). Pēc atgriešanās no trimdas viņš apmetās Kuršēnos un strādāja par celtnieku. 1963. gadā, gatavojoties transatlantisko pilotu nāves 30. gadadienas piemiņai, viņš palīdzēja atklāt viņu mirstīgo atlieku atrašanās vietu.
1969. gadā T. Zauka iekļuva noslēpumainā negadījumā, kurā guva smagus ievainojumus, un drīz pēc tam viņam uzbruka vēlreiz. Neatguvies no gūtajām traumām, 1970. gada 21. janvārī nomira Kuršēnos. Viņš tika apglabāts Kuršēnu vecajos kapos Užmiesčio ielā, viņa kapu rotā pilota kapakmens ar divu sakrustotu propelleru krustu.
Papildus izziņas avoti
Saistītie objekti
Lietuvos savanorio, visuomenės veikėjo Tomo Algirdo Zaukos kapas
Lietuvos savanorio, visuomenės veikėjo Tomo Algirdo Zaukos kapas yra Kuršėnų senosiose kapinėse.
Tomas Algirdas Zauka (1899 – 1970) buvo lietuvių lakūnas ir visuomenės veikėjas, sportinės aviacijos pradininkas Lietuvoje. T. A. Zauka pagarsėjo 1944 m. kartu su aviacijos kapitonu I. Vyliumi nuo sovietų okupantų paslėpęs transatlantinių lakūnų palaikus. Su VDU Medicinos fakulteto darbuotojų pagalba karstai su lakūnų palaikais iš Medicinos fakulteto koplyčios buvo perkelti į rūsį ir užmūryti sienos nišoje, kur lakūnų kūnai išbuvo 20 metų. 1963 m. rengiantis paminėti transatlantinių lakūnų žūties 30-metį, padėjo atskleisti jų palaikų paslėpimo vietą.
Nacių okupacijos metais, norėdamas pastatyti paminklą S. Dariui ir S. Girėnui Kaune, tačiau suvokdamas, kad politinės aplinkybės gali to neleisti, T. A. Zauka sugalvojo įamžinti lakūnų atminimą Anykščiuose - 1942–1943 m. rinko aukas ir organizavo S. Dariaus ir S. Girėno reljefinių portretų kaldinimą Puntuko akmenyje. Vėliau už tai buvo teistas ir išsiųstas į lagerį.
1945–1952 m. kalėjo Pečioros, Jercovo (Archangelsko sritis), Vorkutos lageriuose, į Lietuvą grįžo 1953 m. Žuvo neaiškiomis aplinkybėmis 1970 m., būdamas KGB akiratyje.
Šiandien galima aplankyti jo kapą su išskirtiniu antkapiu, kurį puošia dviejų sukryžiuotų propelerių kryžius.
