Dabas foto Užavas piekrastē un padomju robežsargi
Stāsts par aizsargājamā auga foto robežsardzes zonā.
Nu jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kopā ar dabas fotogrāfu V. Klimpiņu devāmies uz Kurzemes piekrasti fotografēt aizsargājamās augu sugas. Mūsu mērķis bija Užava, kas ir viena no retajām vietām, kur kāpās aug reta un aizsargājama augu suga – jūrmalas zilpodze. Toreiz mūs līdz jūrai pavadīja apbruņoti robežsargi. Tā kā jūras krastu fotografēt tolaik nedrīkstēja – prasījām robežsargiem – vai drīkstam fotografēt reto augu „uz vietas”, vai tas tomēr „jānes laukā” un tad jāfotografē? Saņēmām atļauju, ka drīkstam to fotografēt arī dabiskajā augšanas vietā. Kā nekā, tomēr reti sastopama suga.
(piezīmes)
Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.) ir 30 – 60 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augam raksturīga zilgana apsarme.
Jūrmalas zilpodze sastopama visplašāk sastopama Eiropā, Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs, sākot ar Baltijas jūru līdz Āfrikas ziemeļu piekrastēm. Latvijā sastopama ļoti reti, vienīgi Kurzemes piekrastes dienvidu un vidus daļā. Atsevišķi eksemplāri Ventspils – Papes posmā un Ziemupes – Akmensraga posmā novērota visstabilākā un lielākā zilpodžu atradne.Ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.
Jūrmalas zilpodze — Vikipēdija (wikipedia.org)
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Užavas bāka
Užavas bāka atrodas neapdzīvotā vietā 3 km attālumā no Užavas ciema uz 28 m augstas kāpas. Bāka uzcelta 1879. gadā.
1910. gadā bākai izveidoja rievsienu ar 7–8 cm bieziem dēļiem un akmeņu bērumu priekšpusē, jo lēzenā liedaga dēļ jūras viļņi noārdīja kāpas pakāji. Pirmā pasaules kara laikā Užavas bāka stipri cieta – tika nopostīta bākas torņa augšējā cilindriskā daļa, kā arī artilērijas apšaudes rezultātā tika sagrautas palīgēkas. Neskarta saglabājās vien torņa astoņstūra pamatne, uz kuras 1925. gadā pabeidza jaunā Užavas bākas torņa celtniecību. Pēc ārējā veidola jaunais tornis bija identisks iepriekšējam bākas tornim. Visas bākas pastāvēšanas laikā ir turpinājušies blakus esošās krasta nogāzes nostiprināšanas darbi.
Torņa augstums ir 19 m, augstums virs jūras līmeņa − 44 m, bākuguns redzama 15 jūras jūdžu tālu.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada beigās Užavas bākas apkārtnē novietojās vācu 113. apsardzības pulka štābs ar vairākām krasta aizsardzības baterijām. Tieši pie pašas bākas atradās priekšējā artilērijas novērotāja postenis ar novērošanas prožektoriem. Otrā pasaules kara beigās Užavas bākas apkārtnē atradās tika 530. jūras spēku artilērijas diviziona 7. baterija ar pieciem zenītlielgabaliem.
