Užavas bāka Infrastruktūra

Užavas bāka atrodas neapdzīvotā vietā 3 km attālumā no Užavas ciema uz 28 m augstas kāpas. Bāka uzcelta 1879. gadā.

1910. gadā bākai izveidoja rievsienu ar 7–8 cm bieziem dēļiem un akmeņu bērumu priekšpusē, jo lēzenā liedaga dēļ jūras viļņi noārdīja kāpas pakāji. Pirmā pasaules kara laikā Užavas bāka stipri cieta – tika nopostīta bākas torņa augšējā cilindriskā daļa, kā arī artilērijas apšaudes rezultātā tika sagrautas palīgēkas. Neskarta saglabājās vien torņa astoņstūra pamatne, uz kuras 1925. gadā pabeidza jaunā Užavas bākas torņa celtniecību. Pēc ārējā veidola jaunais tornis bija identisks iepriekšējam bākas tornim. Visas bākas pastāvēšanas laikā ir turpinājušies blakus esošās krasta nogāzes nostiprināšanas darbi.

Torņa augstums ir 19 m, augstums virs jūras līmeņa − 44 m, bākuguns redzama 15 jūras jūdžu tālu.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada beigās Užavas bākas apkārtnē novietojās vācu 113. apsardzības pulka štābs ar vairākām krasta aizsardzības baterijām. Tieši pie pašas bākas atradās priekšējā artilērijas novērotāja postenis ar novērošanas prožektoriem. Otrā pasaules kara beigās Užavas bākas apkārtnē atradās tika 530. jūras spēku artilērijas diviziona 7. baterija ar pieciem zenītlielgabaliem.

Saistītās tēmas

Saistītie stāsti

Dabas foto Užavas piekrastē un padomju robežsargi

Stāsts par aizsargājamā auga foto robežsardzes zonā.

Kurzemes piekraste - slēgtā zona

Aukstā kara apstākļos visa Kurzemes piekraste bija sabiedrībai slēgta zona – šeit galvenie noteicēji bija padomju robežsargi, kuriem ir pēc noteikta attāluma atradās sardzes novietojumi, bet pludmalē – novērošanas torņi ar starmešu stacijām. Civiliedzīvotāji jūras krastā drīkstēja iziet vien noteiktās vietās tikai diennakts gaišajā laikā.