Viltus dzintars Liepājas pusē

Cilvēki, kuri labprāt staigājot pa liedagu uzlasa lielākus un mazākus dzintara graudiņus, reizēm kļūdās un paceļ no jūras izskalotu dzintara līdzinieku – balto fosforu. Ja to ieliek kabatā un ļauj tam apžūt, gaisa klātbūtnē tas uzliesmo un atstāj smagus un grūti dziedināmus apdegumus. Šādi cieš gan mazi bērni, gan pieaugušie. Gan paši liepājnieki un apkārtnes iedzīvotāji, gan uz šo pusi atbraukušie tūristi no Rietumeiropas un no bijušās PSRS. Apdegumu un apdedzinātu ķermeņa daļu netrūkst tāpat kā mediķiem darba sniedzot pirmo palīdzību. No kurienes tad radies šis bīstamais fosfors Liepājas apkārtnē?

Otrajā pasaules karā fosfors bija visai izplatīta kaujas viela, kas plaši tika izmantota aviācijas degbumbu uzpildīšanā. Tieši ar šāda veida degbumbām (un ne tikai) sabiedroto aviācija nolīdzināja līdz ar zemi Drēzdeni 1945.gada februāra uzlidojumos. Aculiecinieki, kas izdzīvoja, stāstīja, ka pat ielu bruģis dedzis no bagātīgi pār pilsētu kaisītajām fosfora degbumbām. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī citas vācu pilsētas, Leipcigu ieskaitot. Degbumbu postošo spēku izbaudīja arī Japānas galvaspilsēta Tokija, kad to bumboja ASV gaisa spēki. Degbumbas aviācijas uzlidojumos otrā pasaules kara laikā abas karojošās puses izmantoja arī Latvijas teritorijā, taču tādu masveida uzlidojumu šeit nebija. Taču tas nebija iemesls, kāpēc jūras malā parādījās bīstamā kaujas viela.

1988.gadā, PSRS laikos, Baltijas kara apgabala pavēlniecība izdeva pavēli iznīcināt ap 500 fosfora aviācijas degbumbu, kuras bija saglabājušās vēl no Otrā pasaules kara laikiem. Pēc pastāvošajiem noteikumiem šādi lādiņi ir jāizjauc un jāpārkausē, taču nolēma visu izdarīt daudz vienkāršāk un ātrāk – uzspridzināt. Tas tika izdarīts Papes aviācijas mērķu poligonā, kurš atradās starp Jūrmalciemu un Papi un aizņēma 5000 ha lielu teritoriju. Šajā teritorijā ietilpa gan kāpu zona, gan arī jūra. Pētījumi liecina, ka šīs akcijas rezultātā ar fosforu varētu būt piesārņota milzīga teritorija – 1600 kvadrātkilometru platībā. Neviens nespēj paredzēt, cik ilgu laiku vēl jūra izskalos šo bīstamo viltus dzintaru – iespējams, pat vēl nākošos simt gadus, saka eksperti. Visbiežāk tas atrodams pludmalē starp Bernātiem un Liepāju. Liepājas virzienā viltoto dzintaru no Papes puses skalojot dienvidu straume, kas te esot noteicošā. Apdegumi, kurus cilvēki gūst no viltus dzintara, ir smagi un ļoti dziļi. Kāds Beļģijas pilsonis guvis pat 12% lielus ķermeņa apdegumus. Tūristi no Vācijas – kāds laulāts pāris, guvuši pirmās un otrās pakāpes apdegumus. Kāds mazs zēns atnesis dzintaru mājās, paslēpis zem spilvena, kur fosfors uzliesmojis un gandrīz nodegusi visa māja. Un tie ir tikai daži gadījumi, jo precīzi laikam neviens nav uzskaitījis 20 gadu garumā upurus, kas varbūt romantisku jūtu pārņemti devušies lasīt dzintaru, bet sastapušies ar bīstamo kaujas vielu – balto fosforu, kuru te atstājusi PSRS armija.