Vēstures liecības Līču – Laņģu klintīs

“Sarkana māla zeme, ķieģeļi, 400 miljonu gadu senas bruņuzivis, klinšu pilsēta, kuras smilšakmens sienā ieskrāpētajās zīmēs atklājas visa Latvijas vēsture, aizauguši māju pamati - vietā, kur kādreiz pulcējās pirmskara Latvijas elite. Un tas viss Priekuļu novada Liepas pagastā aiz padomju laiku nepievilcīgajām blokmājām, kurām dabas mīļotāji, saviebuši degunus, pašaujas garām.
(..) Par “Lodi”, ķieģeļiem un Liepu Aivars zina gandrīz visu. Viņš ir dzimis Liepā, un visa viņa dzimtas vēsture  saistīta ar “Lodes” rūpnīcu, kurā viņš pieteicās darbā 1977. gadā, tikko pabeidzis vidusskolu, un strādā joprojām. Tāpat kā tēvs, Aivars turpina pētīt pagasta vēsturi, īpaši pievēršoties ķieģeļniecības vēsturei, kas kļuvusi par viņa dzīves lielāko aizraušanos.
(..) 1973. gadā, kad tika dibināts Gaujas nacionālais parks, valsts aizsardzībā nonāca ne vien kilometru garā smilšakmens siena [Līču – Laņģu klintis], bet arī uz tās tapušie uzraksti. (..)
Alternatīvu vēsturi atklāj skrāpējumi klinšu sienās: daži ir skaidri, citus nav iespējams atšifrēt. (..)
“Krilov 1942.” Par šo uzrakstu Aivaram šis tas zināms. “Vācu okupācijas laikā zemnieku mājās bija izmetināti krievu karagūstekņi, tāpēc sapratu, ka uzrakstu ieskrāpējis kāds no viņiem. Nodomāju, re kā, režīms nemaz nebija tik skarbs, ja jau gūstekņi varēja doties pastaigā. Vēlāk uzzināju, ka “Lejas Lodēs”  šajā laikā bija ieslodzīto nometne. Gūsteknis vārdā Krilovs nāca no Gruzijas muižnieku dzimtas un strādāja pie vāciešiem kā tulks. Viņš bija privileģēts un draudzējās ar “Kalna Lodes” saimnieku. Kad 1942. gadā Liepā nošāva vācu virsnieku, gūstekņu nometni pārcēla uz Valku.” (..) “1909. gads K. Maizītis.” Aivars pieļauj, ka jaunībā autogrāfu te atstājis Lāčplēša ordeņa kavalieris, 1919. gadā kaujā pie Piņķiem kritušais un Liepas kapos apbedītais Kārlis Maizītis.
(..) Viens uzraksts Aivaram Vilnim šķiet īpaši zīmīgs. Glītā rokrakstā lieliem burtiem rakstīts “Uguņi” un blakus datums: 1949. gada 19. jūnijs. Var nojaust, ka atšķirībā no citiem šis tapis ne tāpat vien. “Martā bija izvešanas, bet jūnijā izlaidumu laiks.  Šajā pusē nav ne tāda māju vārda, ne uzvārda. Pieļauju, ka pēc kara “Uguņi” bija kaujinieciski noskaņotu jauniešu grupa. Tā, protams, ir tikai fantāzija par tēmu, jo pierādījumu nav.”
(..) Stipri līst, iestiegam mālos, bet nepadodamies - lēni cilājot ar māliem aplipušās kājas, brienam tālāk. “Visi pasaules paleontologi zina “Lodes” māla karjeru,” iesāk Aivars. 1970. gada pavasarī ģeologs Visvaldis Kuršs māla karjerā atklāja devona laika zivju fosilijas. Tā bija vesela kapsēta. Unikālais atradumā bija tas, ka pirmo reizi paleontoloģijas vēsturē tika uzietas veselas zivju fosilijas, nevis tikai fragmenti. Atradums radīja apvērsumu zinātnē, jo tika pierādīts, ka bruņuzivju suga - Asterolepis ornata izskatījās citādi, nekā uzskatīja pirms tam, proti, tai bija pagara aste. Tomēr tas viss sākās 1970. gada pavasara pēcpusdienā, kad Anna Babre stāvēja karjerā un uzskaitīja kravas. Darbi jau gāja uz beigām, kad Anna pamanīja, ka kādā vietā izveidojas līdzena plakne, kurā manāmi dažādi kauli. Tieši viņa, sakrustojot virs galvas rokas, apstādināja buldozerus un devās pie priekšnieka, lai pastāstītu par atklājumu. Izrakumi turpinājās ģeoloģes Ļubovas Ļarskas vadībā. Daļa “Lodes” karjerā atrasto Devona laika zivju fosiliju apskatāmas Latvijas Dabas muzejā.”