Civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Liepājas "Zilajā brīnumā"

Iemesli šai traģēdijai meklējami komunistu okupācijas režīma paranoidālajā pasaules uztverē. Burtiski kopš savas pastāvēšanas sākuma 1917. gadā par vienu no svarīgākajām lietām, līdztekus “pasaules revolūcijai”, kļuva pastāvīga ārēju un iekšēju ienaidnieku meklēšana un neitralizēšana. 

Beztiesas slepkavības kara darbības laikā, 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā, bija pēdējā represiju un vardarbības izpausme komunistiskās okupācijas pirmajā posmā, kas noslēdzās līdz ar nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu visā Latvijas teritorijā.

Šos noziegumus veica čekas darbinieki, miliči, strādnieku gvardi, komunistiskās partijas un komjaunatnes aktīvisti.

Saskaņā ar līdz šim iegūto informāciju, Liepājā civiliedzīvotāju aresti kara darbības laikā sākās 1941. gada 23. jūnijā. Kopējais arestēto skaits nav zināms, taču ir zināms, ka Liepājas milicijā tika nošauti 18 cilvēki, bet vismaz pieciem izdevās palikt dzīviem un izglābties.

Nošaušanas iemesls bija baiss un traģisks –– apcietinātos pārvietot uz Krieviju vairs nebija iespējams, bet atstāt viņus dzīvus nedrīkstēja. Rezultātā, arī Liepājā kara darbības laikā notika iedzīvotāju beztiesas nošaušana, līdzīgi kā Rīgas Centrālcietumā, Valmieras cietumā, Valkas un Rēzeknes milicijā, Greizajā kalnā pie Ludzas. Minētais noziegums notika “Zilajā brīnumā” –– Liepājas milicijas ēkā, Republikas ielā 19.

Šobrīd zināmi sešpadsmit Liepājas milicijā nošauto vārdi:

1. Becalels Gešaja–Šloma d. Biļeckis (1879). Ebrejs. Dzīvoja Liepājā, Graudu ielā 6. Iespējams, viņam piederēja veikals Graudu ielā 50.

2. Andrejs Brekteris (1872). Mehāniķis. Avotos minētas divas iespējamās adreses: Lāču ielā 31 vai T. Breikša ielā 32. A. Brekteris 1938. gadā apbalvots ar Atzinības krustu. Kādu laiku bijis Jaunliepājas Lutera draudzes priekšnieks.

3. Krišs Viļa d. Hintenbergs (1914). Apavu fabrikas “Kopsolis” strādnieks. Dzīvoja Dārzu ielā 49.

4. Alfrēds Roberta d. Holcmanis (1914). Dzimis Purmsātu pagastā. Liepājas drāšu fabrikas (“Sarkanā Metalurga”) kantorists. Aizsargs. Futbolists. Dzīvoja F. Brīvzemnieka ielā 10–3. Arestēts 1941. gada 23. jūnijā.

5. Francisko Francisko d. Jacino (1905). Katoļticīgs vācietis. Absolvējis Liepājas technikuma elektrotehnikas nodaļu. Inženieris. Dzīvoja Kr.  Valdemāra ielā 18.

6. Melānija Jacino (1884). Katoļticīga vāciete. F. Jacino māte. Dzīvoja Kr. Valdemāra ielā 18.

7. Alberts Jāņa d. Kalve (Vinčels) (1907). Dzimis Maskavā. Airētājs, “Universitātes Sporta” biedrs. Mainīja uzvārdu no “Vinčels” uz “Kalve” 1940. g. aprīlī. Liepājas apgabaltiesas viceprokurors. Precējies ar Birutu Vinčeli (dzimušu Bruņenieci). Dzīvoja Liepājā, Kr. Barona ielā 19. Arestēts 1941. gada 23. jūnijā.

8. Jāzeps Keiselis (1886). Dzimis Rēzeknes apriņķī. Katolis. Līdz Latvijas okupācijai bija policijas kārtībnieks, bet pēc strādnieks. Dzīvoja Ukstiņa ielā 19.

9. Francis–Einārs Eduarda d. Rozenholms (1892). Iespējams, pēc tautības bija soms. Akciju sabiedrības “Pluto” kalējs. Fabrika 1940.-41. g. bija daļa no rūpniecības uzņēmuma “Metal”, kurā bija arī Liepājas ratu fabrika un mašīnu būvētava “Standarts”. Atzīts par “stahanovieti” 1941. g. maijā vai jūnijā, jo “racionālizējot veseŗu presēšanas darbu, cēlis ražību par 150%”. Dzīvoja Raiņa ielā 52. Arestēts 1941. gada 23. jūnijā.

10. Līze Miķeļa m. Rošteina (dzimusi Strazdiņa) (1885). Līdz Latvijas okupācijai bija veikala īpašniece Bāriņu ielā 21. Dzīvoja turpat. Kates un Friča Strazdiņu māsa, kā arī Rūdolfa Strazdiņa tēva māsa.

11. Kate Miķeļa m. Strazdiņa (1883). Pārdevēja. Dzīvoja Liepājā, T. Breikša ielā 5. Līzes Rošteinas un Friča Strazdiņa māsa, kā arī Rūdolfa Strazdiņa tēva māsa.

12. Fricis Miķeļa d. Strazdiņš (1880). Pārdevējs. Dzīvoja Sienu ielā 11. Līzes Rošteinas un Kates Strazdiņas brālis, kā arī Rūdolfa Strazdiņa tēva brālis.

13. Rūdolfs Kristapa d. Strazdiņš (1912). Lauksaimnieks. Dzīvoja Durbes pagasta “Kugrās”. Līzes Rošteinas, Kates un Friča Strazdiņu brāļa dēls.

14. Augusts Otto d. Tauriņš (1910). Baptists. Liepājas bibliotēkas apkalpotājs. Dzīvoja bibliotēkas mājā Zivju ielā 7.

15. Eižens Kārļa d. Vilamovskis (1880). Smagais ormanis. Dzīvoja Dzintara ielā 52.

16. Jānis Viļa d. Vilbrants (1876). Pensionārs. Dzīvoja Liepājā, F. Brīvzemnieka ielā 47.

Diemžēl joprojām nav skaidras divu nogalināto personības. Jurists Linards Muciņš, rakstot par “Zilajā brīnumā” notikušo traģēdiju, norāda, ka nošauto vidū bijis arī Ernests Briķis. 

Nošaušana notika 27. jūnijā, kas bija piektdiena, agri no rīta. Miliči pēc saraksta sāka izsaukt apcietinātos no kameras. Diemžēl nošauto atrašanai nesekoja tiesu medicīnas ekspertīze un attiecīgu dokumentu noformēšana. 

Attiecībā uz “Zilajā brīnumā” nošauto cilvēku apbedīšanas vietām un laiku informācija ir nepilnīga. Pagaidām izdevies noskaidrot tikai desmit cilvēku apbedīšanas vietas.

Kaut arī nepilnīgas, ir saglabājušās arī ziņas par 6 personām, kuras bija iesaistītas apcietināto nošaušanā un tās par pastrādāto noziegumu ir nošautas vācu okupācijas laikā.