Vācu armijas radara postenis Ulmalē
Vācijas bruņotie spēki vairākās vietās izvietoja radaru stacijas, kas ļāva daudz savlaicīgāk Kurzemes apkārtnē identificēt pretinieka aviācijas aktivitāti.
Vācu armijas radara posteņa paliekas – dzelzbetona pamati atradās aptuveni 3 km uz ziemeļiem no Ulmales.
Kad 1944. gada oktobrī daļu no nacistiskās Vācijas bruņotajiem spēkiem Sarkanā armija ielenca Kurzemes pussalā, sākās gandrīz 8 mēnešu ilga kauja Baltijas jūrā par armiju grupas Kurzeme apgādi un vēlāk arī evakuāciju no Kurzemes. Kaujās virs jūras īpaši liela nozīme bija aviācijai. Tāpēc lai uzlabotu Vācijas kara flotes spējas cīņā ar padomju aviāciju, kā arī lai aizsargātu Kurzemes piekrasti no iespējama padomju, vai pat rietumu sabiedroto uzlidojuma, Vācijas bruņotie spēki vairākās vietās izvietoja radaru stacijas, kas ļāva daudz savlaicīgāk identificēt pretinieka aviācijas aktivitāti.
Ulmalē un Jūrkalnē visticamāk bija izvietoti vācu radaru sistēmas FuMG 65 Wurzburg-Riese. Tie bija vieni no modernākajiem un visbiežāk izmantotajiem radariem – kopumā tika saražoti aptuveni 1500 šo radaru modeļu. Tam bija 7 metrus liela paraboliska antena, kas sasniedza 9 tonnu svaru. Radara darbības attālums bija 70 kilometri, kas ir nedaudz mazak kā puse līdz Gotlandes salai. Radars spēja noteikt lidmašīnu tuvošanos, kas sevišķi svarīgi bija diennakts tumšajā laikā. Ar tā peilējuma palīdzību uz mērķi tika virzīti pretgaisa aizsardzības starmeši, kas, savukārt, ļāva izmantot pretgaisa artilēriju mērķa iznīcināšanai.
No pamatiem jūras virzienā redzami vēl daži nocietinājumu fragmenti – blindāžas radara un pretgaisa aizsardzības ieroču apkalpēm.
(Attēlam ir ilustratīva nozīme)
Würzburg - Riese FuMG 65 -- German Radar WWII - YouTube
https://www.youtube.com/watch?v=1UB9XnKXUus
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Vācu armijas krasta apsardzības prožektora vieta Ušos un robežapsardzības postenis Kolkā
Kolkas ragā, izņemot vairākas ilgstošā laika posmā pārbūvētas jūras bākas, neplānoja militāru infrastruktūru, ne pirms Pirmā pasaules kara, ne Pirmā pasaules kara laikā, ne arī Otrajā pasaules kara laikā. Krasta aizsardzības baterijas plānoja būvēt Irbes jūras šauruma šaurākajā vietā starp Sirves pussalu un Miķeļtorņa bāku.
Vienīgie militāra rakstura nocietinājumi parādījās 1944. gada beigās, kad vācu armiju grupa “Ziemeļi” gatavojās atvairīt iespējamos padomju Baltijas kara flotes desantus. 1945. gada...
Mazirbes robežapsardzības tornis
Kādreizējais padomju robežsardzes novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā pie stāvlaukuma. Novērošanas torņi atgādina par padomju okupācijas laikiem, kad Mazirbe bija slēgtā pierobežas zona un civilpersonas jūras krastā drīkstēja iziet tikai noteiktās vietās un gaišajā diennakts laikā.
Robežsardzes tornis ir viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Kāpšanai bīstams!
...
Pūsēnu kāpa
Pūsēnu kalns atrodas nedaudz aiz Bernātiem, 20 min brauciena attālumā no Liepājas. Pūsēnu kalns ir augstākā piekrastes kāpa - 37 m augsta. No kāpas paveras skaists skats uz apkārtni. Šeit ierīkota taka līdz jūrai.
Pūsēna kalna tuvumā atrodas betona būve vairāku simtu metru garumā (visdrīzāk militārais mantojums).
...Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3
Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.
Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.
...