Aizsardzības pozīciju veidošana.
Apraksts aplūko kaujas lauka nocietināšanas problemātiku kopumā. Tas veidots balstoties uz 1. pasaules kara pieredzi un situāciju, kad nepieciešams organizēt plašus darbus nocietinājumu izveidē.
“(..)Šo laiku karā kareivim jāprot rīkoties ar lāpstu tāpat, kā ar šauteni. Ja kareivis ir guvis panākumus, nepieciešami tūlīt nocietināties ar lāpstu, neskatoties uz nogurumu. Lauka karā katrai karaspēka daļai jāprot būvēt ierakumi pašai ar saviem spēkiem, kāpēc ir labi jāzin nocietināšanas principi un ierakumu rakšana, kā ari darbu organizācija. (..)”
“(..) Visās ārzemju armijās katrā kājnieku pulkā ir sapieru vai pionieru komandas vai rotas. Lai atšķirtu kājnieku sapierus no tehniskā karaspēka sapieriem, dažās valstis kājnieku sapierus sauc par pionieriem, kā ari mēs viņus sauksim. Pionieru uzdevums kājnieku pulkā ir izpildīt tādus darbus, kurus kājnieki kaut kādu iemesla dēļ nav spējīgi izdarīt, kā piemēram, minierēt laukus, izdarīt vienkāršus spridzināšanas darbus, būvēt zemnicas, pastiprināt pagrabus, sagatavot maskēšanas tīklus un krāsas v. t. t. Bez tam pionieru virsniekiem jāpiedalās pie pozīcijas izlūkošanas pulkam un bataljonam, jādod savs novērtējums un jāstāda priekšā pulka vai bataljona komandierim būvplans un darba plāns. Pionieru virsniekiem var ari uz dot pārraudzīt nocietināšanas darbus un dot savus aizrādījumus, sadalīt pa rotām vedamos darba rīkus un materiālus. Pionieru virsnieki tomēr nedrīkst iejaukties kājnieku darbā un viņus traucēt. Strīdus gadījumus vienmēr izšķir pulka vai bataljona komandieris. Visās lielākās valstīs pie katras divīzijas ir sapieru jeb inženieru bataljons, sastāvošs no 2 —3 sapieru rotām un inženieru parka. Mazākās valstīs, kuras nav tik bagātas un nespēj iegādāt daudz tehnisko līdzekļu, pie katras divīzijas ir sapieru rota un inženieru parks. Sapieri sadalās dažādās specialitātēs, kā spridzinātājos, namdaros, minieros, pontonieros, maskētājos v. t. t. Sapieriem jāpabalsta kājnieki kaujā dēļ nocietinātām pozīcijām, izlūkošanā, šķēršļu pārvarēšanā un triecienā. Sapieri saņem pavēles no kājnieku priekšniekiem. Sapieriem piekrīt grūtākie tehniskie darbi, kurus kājnieki nevar izpildīt, kā piemēram: kolonu ceļu ierīkošana grūti pārejamā apvidū, tiltu pagatavošana un apkalpošana, mīnu laukumu ierīkošana, spridzināšana, mīnu galeriju vešana v. t. t. Sapieri ved sev līdz vajadzīgo daudzumu sprāgstvielu, materiālu tiltu un ierakumu būvei, kavēkļu ierīkošanai v.t.t. Bagātākās valstīs jau miera laikā tiek sagatavoti metāla izjaucamie tilti, kurus īsā laikā var uzstādīt un pār kuriem var laist lielus smagumus. (..)”
Tehnikas apraksts. Nr.3. 1927. Kaujas lauka nocietināšana.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ziemassvētku kauju muzejs un brīvdabas ekspozīcija
Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.
Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.
Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais 1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija bija sākusies bez artilērijas atbalsta.
Mūsdienās var aplūkot izstādi, kur redzami kauju vietās atrasti priekšmeti. Muzeja iekštelpu ekspozīcijai ir noteikts darba laiks, savukārt brīvdabas 1.pasaules kara fortifikāciju ekspozīcija un izstādes apskatei pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Muzeja apkārtnē ir izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
Ziemassvētku kauju piemiņas vieta pie Antiņu brāļu kapiem
Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.
Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.
1917. gadā naktī no 5.uz 6. janvāri, astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā, ar militāru godu tika apglabāti 105 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka cīnītāji. Viņi krita kaujās pret Vācijas armiju vai mira no ievainojumiem. Apbedīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris Jukums Vācietis. Vēlākos gados kapsētā apglabāti arī karavīri no citām Krievijas armijas vienībām. 1925. gadā kapsētā tika atklāts arhitekta Eižena Laubes piemineklis, un labiekārtota teritorija. Daudzviet sastopama informācija par kapsētā apglabātiem 3800 karavīriem, taču tā jāvērtē kā maz ticama un nepārbaudīta.
Latviešu strēlnieku zemnīcas un ierakumi Tīreļos
Atrodas Mārupes novada Babītes pagastā, Antiņu Latviešu strēlnieku kapsētas un vecās medikamentu noliktavas apkaimē.
1.pasaules kara laikā šeit bija Krievijas impērijas armijas Latviešu strēlnieku aizsardzības pozīcijas. Ierakumu un virszemes zemnīcu komplekss tika veidots smilšu pakalnos.
Ierakumu, pozīciju, tranšeju karš - populārākie sinonīmi, lai raksturotu 1. pasaules karu un uzsvērtu nocietinājumu nozīmi. Tie tika veidoti, balstoties uz kara inženieru pētījumiem un piemērojoties videi un jaunu ieroču attīstībai. Karavīru ikdienas darbs bija nemitīga aizsardzības pilnveidošana. Viņi zemnīcām mēdza dot nosaukumus, kas atgādināja par dzimtajām vietām, lai domās tuvinātos mājām, aizmirstot par kara realitāti.
Ierakumu līnijas bija pretiniekam grūti ieņemamas sistēmas. Attīstoties ieročiem, to aizsardzība kļuva aizvien sarežģītāka. Zemnīcu jumti tika nostiprināti, lai tie izturētu artilērijas lādiņu triecienus. Tranšejas veidoja ar virzienu maiņām, lai sprādzieni nodarītu pēc iespējas mazākus zaudējumus. Satiksmes ejās veidoja “kabatas” - īstermiņa slēptuves artilērijas apšaudes laikā, kas aizsargāja karavīrus no šrapneļiem un šķembām.
Mūsdienās atjaunota daļa nocietinājumu, lai sniegtu priekštatu par fortifikācijas būvēm. Iespējams apskatīt 3 atjaunotas zemnīcas un 100 m garu ierakumu posmu. Pauguriem bagātais mežs piemērots pastaigām, iepazīstot dažādas militārā mantojuma liecības.
Ložmetējkalns Tīreļpurvā
Atrodas Jelgavas novadā, netālu no autoceļa A9.
Ložmetējkalns ir 1. pasaules kara cīņu vieta, kas Latvijā ir vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais liegums. Tas atrodas uz Garās kāpas, kas ir daļa no Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas. Ložmetējkalna nosaukums radies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, kas tika aizstāvēti ar spēcīgu ložmetēju uguni.
Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais 1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armijas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma. Gūstā tika saņemti vismaz 600 pretinieki, kā arī iegūtas vērtīgas trofejas, piemēram, 19 ložmetēji. Tas bija nozīmīgākais Ziemassvētku kauju panākums un lielākais ieguvums, kuru Rīgas frontē Krievijas karaspēks bija sasniedzis. Latviešu strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas augstienes iekarotāju gods.
Mūsdienās ir pieejams skatu tornis, no kura redzamas agrāko kauju vietas. Apkārtnē aplūkojamas piemiņas zīmes un kara laika liecības. Netālu atrodas Silenieku Brāļu kapi.
Pirmā pasaules kara izziņas maršruts un zemnīca Olainē
Atrodas Olainē, netālu no Olaines Vēstures un mākslas muzeja.
Vēstures izziņas maršruts izveidots 2018. gadā vietā, kur 1. pasaules kara laikā atradās Krievijas armijas nocietinājumi, kas bija daļa no apkārtnes aizsardzības sistēmas. Vācijas un Krievijas armiju cīņas Olaines apkārtnē piesaista uzmanību vairāku iemeslu dēļ. Purvainais apvidus karojošajām pusēm neļāva gūt ātrus panākumus un prasīja no karavīriem daudzveidīgas iemaņas, darbojoties nelabvēlīgos apstākļos. Precīzai apvidus analīzei, izlūkošanai un fortifikācijas jeb inženiertehniskajām būvēm bija liela nozīme karadarbībā.
Mūsdienās izziņas maršruts ir brīvi pieejams un sniedz aptuvenu priekšstatu par karavīru dzīves apstākļiem. Atjaunotās būves ir slēgtas, taču aplūkojamas, iepriekš sazinoties ar Olaines Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem.
Olaines Vēstures un mākslas muzejs
Atrodas Olainē.
Vēstures un mākslas muzejs dibināts 1995. gadā. Muzeja ekspozīcija stāsta par Olaines un apkārtnes attīstību ietekmējošiem faktoriem un tās lomu Latvijas vēsturē. Olaine ir veidojusies, pateicoties izdevīgajai atrašanās vietai starp Jelgavu un Rīgu, kur šobrīd atrodas Jaunolaine. Tās tuvumā bija Olaines muiža. Savukārt mūsdienu Olaine būvēta Padomju okupācijas periodā, kad tur sāka attīstīt rūpniecības uzņēmumus.
1. pasaules kara laikā apkārtnē norisinājās karadarbība starp Krievijas un Vācijas armiju. Pretinieka izlūkošanā un dažādās operācijās iesaistīja latviešu strēlnieku vienības. Purvainais apvidus to padarīja par sarežģīti aizsargājamu, bet ļoti nozīmīgu cīņu vietu Latvijas vēsturē.
Mūsdienās šeit var apskatīt muzeja ekspozīcijas un 1.pasaules kara izziņas taku, kur atjaunoti nocietinājumu elementi. Jaunolainē pie pagrieziena uz Plakanciemu atrodas 1. pasaules kara dzelzsbetona nocietinājums.
